Elita Veidemane / Autori

Mūsu saruna sākās gluži citādi, nekā sākumā bija iecerēts: Ministru prezidente Laimdota Straujuma atcerējās Atmodu un tās nestās cerības. Viņa, būdama Latvijas Tautas frontes ierindas biedre, tolaik jutās šo cerību spārnota. Vai tagad viņa ir zaudējusi Atmodas dotos spārnus? Izskatās, ka ne. Tikai tie ir nopietnības un pragmatisma piezemēti.

Andris Grūtups pēdējoreiz man piezvanīja pirms nedēļas. Esot ko teikt latvju tautai. Telefoniski pasmaidījām, ka nu jau atkal būs par ko sulīgi parunāt un interviju uzrakstīt. Tad tiekamies? Jā, vienīgi... «Es vairs neizeju no mājas. Mēs varam intervēties tikai telefoniski,» viņš teica, piebilzdams, ka sāpes ir tik nomācošas, ka viņam šķiet – ar tām viņš apgrūtinās visu pasauli, ja vien izies kaut kur ārpus sava mitekļa. Sarunājām sazvanīties šonedēļ.

Mūsu saruna sākās gluži citādi, nekā sākumā bija iecerēts: Ministru prezidente Laimdota Straujuma atcerējās Atmodu un tās nestās cerības. Viņa, būdama Latvijas Tautas frontes ierindas biedre, tolaik jutās šo cerību spārnota. Vai tagad viņa ir zaudējusi Atmodas dotos spārnus? Izskatās, ka ne. Tikai tie ir nopietnības un pragmatisma piezemēti. Piedāvājam interviju ar Laimdotu Straujumu: par attieksmi pret Ukrainu, par valsts vadītāju pienākumu uzrunāt nāciju, par KNAB samilzušo jautājumu un daudz ko citu.

Inguna Rībena un Janīna Kursīte jau ilgu laiku šķita kā balti un līdz ar to neiederīgi zvirbuļi Vienotības vienmērīgi pelēkajā putnu barā. Pārāk nacionālas, pārāk konservatīvas izteikti liberālajā politiskajā veidojumā. Nu viņas ir prom no tā visa. Abām Saeimas deputātēm parasti pievienojās arī Ina Druviete.

Inguna Rībena un Janīna Kursīte jau ilgu laiku šķita kā balti un līdz ar to neiederīgi zvirbuļi Vienotības vienmērīgi pelēkajā putnu barā. Pārāk nacionālas, pārāk konservatīvas izteikti liberālajā politiskajā veidojumā. Nu viņas ir prom no tā visa.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes un Rīgas prāvests Krists Kalniņš ir viens no iniciatoriem Baznīcu naktij, kas maigi klāsies pāri Rīgai 6. jūnijā.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieku, NA Rīgas nodaļas līdzpriekšsēdētāju Daini Loci – par opozīcijas devumu domes darbā, par latviešu valodu domes uzņēmumos, par sporta būvju nepieciešamību.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieku, NA Rīgas nodaļas līdzpriekšsēdētāju Daini Loci – par opozīcijas devumu domes darbā, par latviešu valodu domes uzņēmumos, par sporta būvju nepieciešamību.

Pēdējoreiz kopā viņus redzēju Nacionālā teātra pirmizrādē pirms... Cik gadiem? Ak, jā, tas bija 2009. gada 17. septembrī. Izrāde Vadonis. Rakstniece, tulkotāja un kādreiz arī aktrise Lenvija Sīle un aktieris Andris Bērziņš bija atnākuši novērtēt savas meitas – Marijas – spēli šajā izrādē.

Intervija ar Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedri, sociolingvisti – par to, kāpēc jāsargā tradicionālās vērtības un kāpēc mācība par tām jāapgūst skolās.

Intervija ar Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedri, sociolingvisti – par to, kāpēc jāsargā tradicionālās vērtības un kāpēc mācība par tām jāapgūst skolās.

Tā ij nesapratu: novērtēt Drošības policijas (DP) pērnā gada darbības pārskata publisko daļu par izdevušos pīār pakalpojumu pašiem sev vai arī priecāties, ka tajā vismaz nosaukti pretvalstisko putu kūlēji mūsu dievzemītē.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Tuvojas 9. maijs, kad Pārdaugavā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa pulcēsies tie, kuri šo datumu uzskata par robežšķirtni, no kuras sākas laimes un demokrātijas laikmets. Savukārt citiem 9. maijs ir atkārtotas padomju okupācijas diena. Katru gadu 9. maijā un 16. martā konfrontējas pretēji uzskati un līdz kompromisam abas puses nenoiet pat pussoli. Tas nav iespējams arī tāpēc, ka tautas priekšstāvji vairās (baidās?) parādīt pasaulei un vietējiem nezinīšiem, ko mums patiesībā ir nozīmējusi padomju okupācijas atgriešanās un pret ko cīnījās latviešu leģionāri.

«Nieres Kremļa īstenotās politikas taukos,» – tā dažus nabaga «apdalītos» krievvalodīgos nodēvēja dzejniece Liāna Langa. Tviterī lasāmā spraigā diskusija par Kremļa politiku un tās lienošajiem tārpiņiem notika pēc kārtējā TV domburšova, kurā piedalījās «cilvēktiesību aizstāvji» Ilarions Girss un Jeļizaveta Krivcova. Negribējās bojāt garastāvokli ar pretlatviskajām domu pērlēm, kuras dāsni tika bārstītas raidījumā, kam gana labs reitings, jo uzskatu, ka nav ko reklamēt ciniskus Latvijas nīdējus, sevišķi pirms valsts svētkiem. Taču vēlāk sapratu: patiesībā šādi girsi un krivcovas ir lielisks latviskās saliedēšanās saistmateriāls: mēs lielākoties spējam saplūst kopīgā dziesmā pret kaut ko, nevis par kaut ko.

Tā dēvētā nepilsoņu kongresa aktīvists Aleksandrs Gapoņenko ir tā pārbijies no aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un no AM valsts sekretāra vietnieka Jāņa Garisona izteicieniem, ka pinas pa meliem un puspatiesībām kā trijos salmos apmaldījusies vista

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu: par Lieldienu vēsti, par patriotisma iemesliem un latviešu sapņiem.

Vai Krievijas TV kanālu propaganda sāka gāzties Latvijā tikai aizvakar? Varbūt pirms mēneša vai diviem? Manuprāt, tā ievazājusies šeit jau pirms pāris gadu desmitiem, vienīgi pēdējā laikā tā kļūst arvien uzstājīgāka, jo Krievijas agresoriem pavērušies jauni apvāršņi, kurus nosaka «krievu dzīves telpas» paplašināšanās ne tikai Ukrainā, bet arī «tuvajās ārzemēs», izsenis ar šo terminu domājot Baltijas valstis.

Intervija ar LR aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS): par to, vai NATO steigsies mums palīgā, par 21. gadsimta Ribentropa – Molotova paktu, par obligāto karadienestu un sadarbību ar Drošības policiju.