Elita Veidemane / Autori

«Ar latviešiem nav nekādas vajadzības karot. Latvieši paši cits citu iznīcinās.» Tāds ir ieraksts kādā no sociālajiem tīkliem. Lai arī cik nepatīkami tas būtu, šim apgalvojumam diemžēl jāpiekrīt.

Intervija ar Opermūzikas svētku veidotāju un ārstu Daini Kalnu: par naudas trūkumu valsts aizsardzībā un veselības aprūpē, par to, ka zivs pūst no galvas, par to, vai kultūras darbiniekiem jāreaģē uz politiskiem kairinājumiem.

Sarunājas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks un Katastrofu medicīnas centra (KMC) vadītājs Mārtiņš Šics un Pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas nekropole.info veidotājs Aivars Borovkovs. Mārtiņš Šics tika atstādināts no amata tāpēc, ka «noplūdināja datus» – Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo vārdus – Aivaram Borovkovam, kaut gan tas nebija nekas nelikumīgs.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

Runājot par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā advokāts un rakstnieks Andris Grūtups norāda, ka kādreizējais lēmums par obligātā militārā dienesta atcelšanu Latvijā ir dziļi kļūdains.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

«Es atbalstu prezidenta pozīciju tāpat kā vairums padomju tautas,» teic krievu kinorežisors Staņislavs Govoruhins, skaidrodams savu parakstu zem vēstules, kurā tiek pausts atbalsts Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijai Ukrainā, maskējoties zem daiļiem vārdiem par divu radniecīgu tautu kopīgām kultūras un garīguma saknēm. Sākumā šķiet, ka Govoruhina teiktais atceļojis no dziļiem stagnācijas laikiem, bet nē – tā ir šodiena. Un, viņaprāt, šodien ir «dzīva» arī padomju tauta, kas bez mazāko šaubu ēnas atbalsta kārtējo «visu tautu tēvu» Putinu, lai kādas nelietības viņš būtu sastrādājis. «Padomju tautu», spriežot pēc parakstiem vēstulē, pārstāv daudzi Krievijas mākslinieki: Oļegs Tabakovs, Mihails Bojarskis, Fjodors Bondarčuks, Sergejs Bezrukovs...

Intervija ar bijušo kultūras ministri, Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāju Žanetu JaunzemiGrendi: par aiziešanu no ministres amata, par latviskās identitātes saglabāšanu un stiprināšanu, par nosodīšanu kā nebrīves pazīmi.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Okupācijas muzeja direktora vietnieku Ritvaru Jansonu – par valdošo aprindu «16. marta histēriju», par šodienas un vēstures paralēlēm ar Ukrainu, par «nacistiem» un nacistiem.

Intervija ar akadēmiķi, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu Tālavu Jundzi – par Latviju Ukrainas notikumu kontekstā, par nepārvaramām ASV un Krievijas pretrunām kodolpotenciāla jautājumā un par jomām, kurās Latvijai vajadzētu ieguldīt naudu.

Kas gan ir 60 000 eiro vienas kārtīgas provokācijas uzrīkošanai? Galīgi nekas, ja to organizē galvenais Latvijas «antifašists» Josifs Korens kopā ar savu pielūdzēju bariņu, kas ieradīsies Rīgā tieši 16. martā, lai piedalītos «konferencē», kurā kārtējo reizi nosodīs «Waffen SS veterānu glorifikāciju Latvijā».

Intervija ar Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski: par draudošajiem elektrības tarifiem, par veco un jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, vēlēšanu gaidām un Ķemeru sanatoriju.

Drīz vairs nepārsteigs nekas. Ne izdzimteņu bari, kas, trulas un vienaldzīgas asinskāres dzīti, savos viedtālruņos iemūžina žirafes slepkavošanu, ne pusaudži un viņu vecāki, kas danco uz miruša vaļa ķermeņa, ne asins lietus, kas līst pār Kijevu, nekas... Šķiet, visa jau ir pārāk daudz, un ikdienas fons pārvelkas ar vienaldzības plēvi. Bet, re, to kārtējo reizi pārdur gaismas nesēji no Rietumu pasaules, un tad tu saproti – ir, ir vēl varoņi, kas pelēcību izdaiļo: pirms dažām dienām Beļģijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz nedziedināmi slimu bērnu eitanāziju, jo, kā apgalvoja likumdevēji, «ciešanas pārspēj visu». Likuma sākotnējā variantā bija pat paredzēts, ka eitanāziju (pacienta aktīvu nonāvēšanu ar viņa piekrišanu) varēs veikt garīgi slimiem bērniem, arī vienkārši «no dzīves nogurušiem» un ar anoreksiju sirgstošiem bērniem...

Mediķi ir sašutuši un pārsteigti par līdzcilvēku vienaldzību: šoziem nosaluši 63 cilvēki, no kuriem 27 – sabiedriskās vietās. Tas nozīmē: garāmgājēju acu priekšā. Atklāti sakot, nesaprotu, kāpēc mediķi brīnās?

Fons, kas pavadīja olimpiādes gaidīšanu, bija biezs un netīrs. Nav iespējams apgalvot, ka netīrības elementi būtu kāda neģēļa izdomāti: gan nepabeigtās viesnīcas, gan kandžas krāsas ūdens, gan klaiņojošo dzīvnieku brutāla iznīcināšana, gan cilvēku padzīšana no viņu mājvietām, lai to vietā celtu olimpiskos objektus, gan komiskie dubultpodi – jā, tas viss bija.

Intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru – par viņa aktivitātēm cīņā pret homoseksuālisma propagandu, par kultūras cilvēku klusēšanu, par sadarbību ar Vladimiru Lindermanu un par attieksmi pret notiekošo Ukrainā.

Intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru – par viņa aktivitātēm cīņā pret homoseksuālisma propagandu, par kultūras cilvēku klusēšanu, par sadarbību ar Vladimiru Lindermanu un par attieksmi pret notiekošo Ukrainā.

Visticamāk, Drošības policija (DP) tā arī nesadzirdēs premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumu publiskot savu jauniegādāto superautomašīnu cenu, jo, kā izteicies DP šefs Jānis Reiniks, pirmkārt, šādi dati sabiedrībai nav jāzina, otrkārt, šo neveselīgi karsto interesi atdzesē noteikumi, kuri saucas Valsts noslēpumu objektu saraksts, kas liedz atklāt šāda veida informāciju.

Bijušajam Jūrmalas mēram, par kukuļdošanu apsūdzētajam Raimondam Munkevicam tiesa piespriedusi četru gadu cietumsodu. Otram apsūdzētajam – kādreizējam PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklim Normundam Pīrantam – tiesa piesprieda trīs gadus cietumā.

Sarunā par bērniem, kas cietuši no vardarbības, piedalās Aija Švāne, nodibinājuma Zantes ģimenes krīzes centrs valdes locekle, Laura Puniņa, psiholoģe, strādā Zantes ģimenes krīzes centrā, kā arī Andris Bērziņš, Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

19. janvārī, Latvijas Televīzijā sākās šovs par literatūru Lielā lasīšana. Šodien intervija ar vienu no tā vadītājiem un veidotājiem, ar mūsu kolēģi – žurnālistu un rakstnieku – Arno Jundzi.

Tas ir kā mazs brīnums: ik gadu uz barikāžu laiku mani uzrunā kāds jaunietis, kas brīvprātīgi ir uzņēmies izpētīt, kas tad īsti tajās Atmodas dienās un 1991. gada barikādēs notika. Skolā uzdots darbs, paša interese?