Elita Veidemane / Autori

Intervija ar bijušo Latvijas Tautas frontes (LTF) valdes priekšsēdētāja vietnieci, tagad – Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (Vienotība): par LTF vēsturi 25 gadu garumā, par latviešu pašlepnumu un pacelšanos no pelniem.

«Es jums parādīšu visas publikācijas, kas man ir saglabājušās par mūsu tēvu,» sirmais vīrs atver nobružātu mapi, un top skaidrs, ka tā ir ceļojusi no rokām rokās un cilvēku desmiti, varbūt simti ir aplūkojuši tās saturu. Tajā ir laika nodzeltināti avīžu izgriezumi, kur teksts mijas ar fotogrāfijām, un ir tikai daži vārdi, kurus latvietis var saprast bez tulkošanas. Viens no tiem ir Cukurs. Herberts Cukurs.

Kamēr mēs vēl priecājamies par dažām nacionālas valsts pazīmēm, kuras savādā kārtā saglabājušās, par spīti Eiropas Savienības (ES) nemainīgi kosmopolītiskajam spiedienam, tikmēr tajā pašā ES jau nobriedis kāds īpatnējs dokuments, kas nu jau sācis klaiņošanu pa Eiroparlamenta kuluāriem, frakcijām un gaiteņiem.

Intervija ar Ventspils pilsētas mēru Aivaru Lembergu: par Ekonomikas ministrijas ierosinājumu aplikt brīvostas ar jaunu nodokli, par Edmunda Sprūdža demisiju un par Latvijas lomu ASV ģeopolitikā.

Intervija ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Ivaru Belti: par jaunumiem LTV, par sociālo tīklu melnajiem suņiem, kas nokož un saplosa, par to, vai vecgada raidījums jau ir gatavs.

Sācies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) kongress, kura mērķis ir vienot ārstus no Latvijas un visus tos, kas jūtas Latvijai piederīgi, tos, kuri dzimuši, auguši vai mācījušies Latvijā vai arī kuru dzimta sakņojas šeit. Latvijas Ārstu biedrības kongresā tiks dota tribīne Latvijas medicīnas profesionāļiem, lai runātu par medicīnas un veselības aprūpes situāciju un problēmām.

Šodien partiju nodibināt ir vieglāk nekā divus pirkstus... ievērt durvīs. Vien tā koķetīgā gatavošanās kaut ko juridiski piefiksēt, tā gan parasti ieilgst, jo publikai ir jāparāda, ka nodomi ir nopietni.

Katram laikam ir sava politiskā retorika. Pēdējais topa izteiciens ir «nespēja sadarboties ar nozari». Šo teicīklu piektdienas rītā pēc Vienotības valdes sēdes aktualizēja šīs partijas līdere Solvita Āboltiņa, attiecinot to uz kultūras ministri (bijušo, esošo?) Žanetu JaunzemiGrendi (NA).

Līdz asarām aizkustina latviešu tautas jūtīgums un kaunīgums.

Intervija ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi: par Nacionālo operu kā kaujas lauku, par Artura Maskata atteikšanos būt par Operas direktoru un par izšķērdīgi dārgajiem iestudējumiem.

Intervija ar Latvijas Republikas aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība): par apdraudējumu no Krievijas puses, par topošajiem karavīriem, kas ir aptaukojušies, un par filmu nozares patriotisko piesitienu.

«Ķemeru sanatorijas izsoles rīkošana turpinās vēsturiskās būves agoniju,» Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skarbi izteicās ziņu aģentūrai LETA pēc tam, kad Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvirzīto priekšnosacījumu dēļ tapa skaidrs, ka Jūrmalas dome nespēs realizēt nolemto – paņemt kredītu un iegādāties Ķemeru sanatoriju.

«Baltijas valstu vienotība vairs nav tik eiforiska, kāda tā bija agrāk, taču tā ir saglabājusi kopīgo apjausmu, un viens no tās elementiem ir briesmu izjūta sakarā ar atkarību no enerģijas avotiem Krievijā. Ja mēs nespēsim vienoties par atomelektrostacijas celtniecības nepieciešamību vai dzelzceļa Tallina–Berlīne celtniecību, tad vienotība, kāda tā bija 1989. gada 23. augustā, paliks vien kā muzeja eksponāts. Baltijas valstu vienotība ir jāpierāda ar darbiem! Taču, ja būs reāls valstiskās drošības apdraudējums, tad, domāju, būs vienotība kā kādreiz barikāžu laikā. Uz to mēs esam spējīgi,» uzskata vēsturnieks Ritvars Jansons.

Šodien, 21. augustā, pirms 22 gadiem kaunpilni beidzās padomju militāristu organizētais pučs, kas veiksmes gadījumā būtu izveidojis militāru diktatūru un padarījis par neiespējamu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu de facto.

Intervija ar Rīgas domes deputātu, Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vadītājas vietnieku, arhitektu un vēstures entuziastu Aleksandru Kiršteinu: par Rīgu kā saimniecisku un ideoloģisku vienību, par latviešu nelabo spēju vientiesīgi atdot savas zemes, par ebreju īpašumiem un Čalovski.

Intervija ar Saeimas deputātu, bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni (Zaļo un zemnieku savienība) – par valdības centieniem iznīcināt laukus, par gudrona dīķu problēmām un premjera amata kandidātiem.

No Sāremā tālākā dienvidu punkta redzam Latviju – tur pretī ir Mazirbe. Kādi pārdesmit kilometri, un teju ar roku iespējams sasniegt mūsu krastu. Neizsakāma vientulības izjūta šajā igauņu malā, šajā salā, kas nes Sāremā vārdu. Ir bula laiks, un cilvēki, rāmi kā rudens mušas, lēnām klīst pa karstuma pārņemto, saules izdedzināto salu. Melna bāka, kas nerāda ceļu, balta, nule izremontēta, tukša māja, akmeņains krasts, kas neturpinās smilšainā liedagā, bet gan dūņainā staignājā, kas laikam ir jūras apskalotās salas mala. Pašķidra alus kauss, pāris pāržāvētas zivis, par ko samaksājam septiņus eiro, un mēs gar piekrasti dodamies atpakaļ uz salas vidieni – sameklēt peldvietu.

Kad no Augustovas, kuru dēvē par Polijas Venēciju, dodamies uz augšu, uz Mazūriju, neatstāj sajūta, ka braucam pa Latgali – starp simtiem ezeru, cauri lapkoku un jauktu koku mežiem, starp pakalniem un maziem, puķēs iegrimušiem ciemiem. Šeit nav ierasto trīsjoslu autobāņu, nu, labi, gandrīz nav, tomēr ceļi ir lieliski, un braukšana – kā jau allaž pa Poliju – sagādā prieku. Mēs esam baudas priekšnojautās: mēs tūdaļ apgūsim šīs brīnišķīgās valsts ziemeļus.

Neatkarīgā sarunājas ar Valdi Keri, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju, un Jevgeņiju Kalēju, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju, – par slimnīcu paredzamajiem bankrotiem, valdības neieinteresētību labot situāciju un Latvijas patieso «veiksmes stāstu».

«Lēmums ECOFIN ir pozitīvs, Latvijā būs eiro! Ir pabeigta Latvijas integrācija Eiropā! Papildus stimuls izaugsmei, labklājībai, stabilitātei!» – tik priecīgi tvītoja finanšu ministrs Andris Vilks, saņemot «pozitīvo signālu» par Latvijas uzņemšanu eirozonā.

«Vispār jau man ir vienalga, kas notiek tajā aukstajā un nemīlīgajā zemē, kurā pat rupjās maizes nav, žēl, ka briti nespēj atmest savu tradicionalitāti un neatsakās no monarhijas, tā 21. gadsimtā izskatās smieklīga, un cilvēciņi, kas jūsmo un čurā biksēs, ieraugot viņus, ir infantili,» dusmīgi pauž kāds interneta vides apdzīvotājs, vērtēdams britu karaļnama priecīgo notikumu – Lielbritānijas troņmantnieka piedzimšanu.

«Kāds ir īstais iemesls Kauguru centra slēgšanai? Jūs gribat iestāstīt, ka vienīgā problēma ir sociālās telpas trūkums un tas, ka istabiņās uz cilvēku ir par 30 kvadrātcentimetriem mazāk platības, nekā rakstīts Ministru kabineta noteikumos?» jautā filiāles Kauguri darbinieki.