Elita Veidemane / Autori

Intervija ar komponistu Zigmaru Liepiņu – par vērtībām, kas svarīgas latviešiem, par Dziesmu svētkiem pļavā, par to, kāpēc mazākums diktē vairākumam, un par jauno oratoriju, kas pirmatskaņojumu sagaidīs nākamā gada maijā.

Bioloģijas doktors, ārsts, farmaceits un briežu audzētājs Guntis Belēvičs jau sen ir pārliecināts, ka Latviju var izglābt ēdot.

Sociālie tīkli tomēr ir viena noderīga lieta: tajos var apmainīties viedām domām, izklāt emocijas, izkratīt sašutumu, rast padomu, risināt psiholoģiskus uzdevumus... Nu, raugi, viens piemērs.

Dzīvojot līdzi Dziesmu svētku... paliem, lavīnai, paisumam – vienalga, kā mēs nosaucam šo latviskās dvēseles, dzīvesziņas un dzīves alku uzbangojumu –, mēs atguvām kādu riekšavu ticības pašiem sev.

«Es tomēr viņiem neko nepateicu: baidījos, ka viņi mani izsmies,» sarūgtināta par savu nedrošību un jaunuļu nekaunību, piebilda Svetlana. Viņa bija viena no garāmgājējiem, kas liktenīgajā 21. jūnija vakarā, ejot pastaigāties pa Vecrīgu, ieraudzīja ugunsgrēku, kas bija sācis plosīt Rīgas pili.

Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) kārtējo reizi ir iejaukusies suverēnas valsts iekšējās lietās, paužot «dziļu sašutumu», jo LR Saeima galīgajā lasījumā atļāvās (!) pieņemt likuma grozījumus, kas publiska pasākuma laikā aizliedz izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un vairākus citus simbolus.

Intervija ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (partija Gods kalpot Rīgai): par vēlēšanu rezultātiem, par ambīcijām startēt Saeimas vēlēšanās un par atšķirīgo vēstures izpratni.

Intervija ar Polijas vēstnieku Latvijā Ježiju Mareku Novakovski: par Polijas eirooptimismu un lielvalsts lepnumu, izcilajiem ceļiem un Smoļenskas aviokatastrofas atbalsīm.

Mākoņu, ikdienas un senču asiņu pieliekti, atgriežamies pie saknēm. Vismaz reizi gadā. Ziemsvētki ir vairāk Dieva bijāšanas un sevis dvēseliskās izvērtēšanas pieturvieta, savukārt Jāņos atdzimst mūsu pagānu asinis. Šķērītē lidot pāri ugunskuram, starp pilnmēness puķēm papardes ziedu atrast, rasas bļodiņās jaunības eliksīru destilēt, plikam pērngada kumeļus jādelēt... Vasaras zaļo un zūdošo plīvuru pārklāt pāri saviem kaislajiem centieniem iegūt Mūžības izpratni par to, kas tu esi, un par to, kas tu nebūsi nekad. Pietuvināties paisumam, aizbēgt no bēguma, saprast, ka esi sīkāks par skudru un dižāks par Visumu, sablīvētu Ūsiņa, Ausekļa, Pērkona un Māras glabātajos gadskārtu rakstos.

«Es iestājos Eiropas krievu aliansē!» – priecīgo notikumu man pavēstīja attāla paziņa, ar kuru sagadījāmies kopā kādā pasākumā. «Ak, tā? Un ko tad tu tur dari?» – paudu atturīgu interesi.

«Vēl tagad atceros to neaprakstāmo lepnuma izjūtu (ar baiļu piegaršu) par savu rīcību, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa 1987. gadā. Toreiz man bija 23 gadi. Varat iedomāties to lielo cilvēku pūli apmēram 50 m apkārt piemineklim! Un tu zini, ka apmēram katrs desmitais ir čekists civilā apģērbā. Un tad tu ar ziedu klēpi ej viens pats pāri tukšajam laukumam, kas šķir pūli no pieminekļa, (..) tu sajūti, kā cilvēki uzmundrinoši sauc un aplaudē – tieši tev. Izjūta ir grandioza, sirds paliek tik liela – lielāka par pašu! (..)

«Vienotībai ir vajadzīga jauna politiskā lielgabalu gaļa,» pēc Solvitas Āboltiņas intervijas Neatkarīgajā pauda Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. Saeimas priekšsēdētāja bija neuzmanīgi, patiesību sakot, bezgala uzmanīgi izteikusies, ka Vienotība ir atvērta Reformu partijas (RP) biedriem, kuri nav mierā ar pēdējās politiku. Reformists Zatlers nepalika atbildi parādā, likdams saprast, ka tie Vienotības biedri, kuri nav apmierināti ar partijas priekšsēdētājas Āboltiņas vadības stilu, var droši sakravāt savus politiskos čemodāniņus un doties Reformu partijas daudzsološajos apkampienos.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu – par viņa «aizliegto grāmatu», par varnešu tuvredzību, latviešu kalpa sindromu un impēristu aktivitātēm.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – par pašvaldību vēlēšanām, iespējamo Reformu partijas galu un riskiem 12. Saeimas vēlēšanās.

Jūrmalas vēlēšanu rezultātu izveidoja uz iecirkņiem neaizgājušie vēlētāji. Faktiski tāpat kā visā Latvijā: vēlēšanu rezultāts būtu krietni vien citāds, ja ļaudis saņemtos un veltītu dažas sava dārgā laika minūtes, lai pievērstos savas pilsētas nākotnei.

«Jums dāvana no Alternatīvās partijas!» – mani krieviski uzrunā kāds pusaudzis pie viena no Jūrmalas lielveikaliem, sniedzot man plastikāta maišeli ar uzrakstu Partija Alternative. Latviski atbildu, ka no svešiem dāvanas nepieņemu.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, par tukšo sēdēšanu Saeimā, par 100 gramiem kultūras un par Dziesmu svētkiem.

Sarunā par izglītību, integrāciju un patriotismu piedalās hokeja skolas Rīga direktors Dainis Locis (VL!/TB/LNNK) un Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (SC/GKR).

«Toreiz, kad atbrīvoja Rīgu, kad atbrīvoja Latviju, kam tad bija jāatdod vara – tiem, kas cīnījās pret Padomju Savienību? Tā sanāk! Tāpēc nē, nekādas okupācijas šeit nebija, bet notika atbrīvošana un uzvara pār nacistisko Vāciju.»

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentu Pēteri Apini: par veselības aprūpes problēmām, par korupciju medicīnā un KNAB aktivitātēm šajā sakarā, kā arī par LĀB apaļo jubileju.

Intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes rektoru profesoru Jāni Gardovski: par augstskolas akreditāciju, «Oksfordas standartiem», mediķu algām un pateicību kriminalizēšanu.

Intervijā Neatkarīgajai vēstures zinātņu doktors, Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons – par to, kas patiesībā tiek svinēts 9. maijā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa.