Elita Veidemane / Autori

Kad labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) prezentēja savas kūrētās ministrijas paspārnē izdotās, no dāņu valodas tulkotās un latviešu publikai adaptētās «bērnu grāmatiņas» par dzimumu maiņu un citiem homoseksuāliem mudinājumiem, sabiedrībā uzmilza sašutums kā devītais vilnis.

Kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Reisa mūs, piektklasniekus, sāka vest ekskursijās pa Latviju, pa tādām vietām, kas mums pat ģeogrāfijas sapņos nerādījās, mēs vēl nenojautām, cik nozīmīgi turpmāk izrādīsies šie pārgājieni: tie bija kā pirmās mācību stundas ne tikai latviešu valodā izrunājamiem un izjūtamiem vietvārdiem, bet arī izpratnei par to, ko mums kādreiz nozīmēs Latvija.

Nesen dzirdēju jauku anekdoti. Ar ko atšķiras instalācija no performances? Ja mākslinieks noliek pie kaimiņa durvīm kluci un aizbēg, tā ir instalācija. Ja mākslinieks noliek kluci, piezvana pie durvīm un sagaida, kad tās atver saimnieks, tā ir performance.

Rīgas ostā ienācis viens no lielākajiem un ātrākajiem pasaules buriniekiem – Sanktpēterburgas Jūras akadēmijas burukuģis Mir, ko var uzskatīt par starptautiskās burukuģu un jahtu regates The Tall Ships Races 2013 vēstnieku: nākamgad regate notiks Rīgā no 25. līdz 28. jūlijam.

«Trakums tāds, ka dzīve kļūst arvien īsāka,» kādā savā intervijā ironiski teic Uldis Stabulnieks. Tāds lēnīgi smaidīgs, tajā pašā laikā – ar melodisku, iekšēju precizitāti noasināts. Par sevi ne īpaši labprāt stāstošs. «Mani pazīst tikai pēc dziesmas Tik un tā,» viņš tikpat ironiski, taču bez uzspēles piebilst.

Intervija ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Fragments no intervijas ar bijušo iekšlietu ministru, fonda Culture Bridges International prezidentu Ēriku Jēkabsonu.

Intervija ar bijušo iekšlietu ministru, fonda Culture Bridges International prezidentu Ēriku Jēkabsonu.

Tas, ka Vladislavs Rafaļskis ir publiski pateicis noniecinājuma vārdus Latvijas valstij, nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo 40. vidusskolas pedagoga Rafaļska «politiskā darbība» jau ilgāku laiku ir varonības aktu pilna: tā, piemēram, 2004. gadā šis biedrs aktīvi organizēja krievu skolu protesta pasākumus pret izglītības reformu, sevišķu sajūsmu nekārtības cēlāju vidū izraisot ar paša iedziedātu pretlatvisku dziesmeli, kuras meldiņu šis krievu valodas un literatūras inteliģents bija nozadzis grupai Pink Floyd.

Roberts Ķīlis ar bungu solo publikā uzsit tādu asini, ka vēlētāji spiedz un ir gatavi mesties pie urnām. Viņus uzmundrina ugunīgā soliste Solvita Āboltiņa ar pilnīgi jaunu dziesmu par Saeimas atlaišanu, bet Edmunds Sprūdžs, basģitāru kā Nacionālās attīstības plānu kautri padusē ietvēris, piedungo dominanti.

Varas kuluāros izskan neapmierinātība ar izglītības ministra Roberta Ķīļa komunikācijas veidu, ko viņš piekopj sarunās ar augstskolu vadītājiem. Neapmierinātība rūgst jau sen, neļaujot pienācīgi novērtēt ministra, iespējams, izcilos reformu projektus. Piemēram, pirmdien koalīcija atlika pretrunīgi vērtētā augstskolu akreditācijas noteikumu projekta tālāko virzību. Sasteigtas izskatās arī citas viņa virzītās reformas.

Mūs mēģina iznīcināt, zem mums rok, lāpstas jau sitas gar papēžiem, speram pretim, lai tur vai kas! – tādi ir Reformu partijas (RP) augstie un satrauktie saukļi, ko var baudīt ikviens politikas vērotājs.

Drīz turpināsies tiesas process pret bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas) par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kopā ar viņu apsūdzēts ir arī bijušais PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklis Normunds Pīrants.

Mārtiņš Roze (1964.28.09.–2012.08.09.)

«Jā, šī dziesma kādreiz bija himnas vietā, nu tā acīmredzot vairs nevienam nav vajadzīga,» vērtējot sava populārā skaņdarba Manai dzimtenei izmešanu no Dziesmu svētku repertuāra, teic Raimonds Pauls.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru.

Komiķa Viestura Dūles, piedodiet, Zuargusa spēriens uz politiskās takas pusi faktiski nav ne ar ko sliktāks vai apsmaidāmāks par Valda Zatlera steigā sadiegto partiju, kas uz nervu pamata ieguva 22 vietas Saeimā.

«Ja Māris Kučinskis ir noskaities, tad tas ir nopietni,» izteicās kāds ekspolitiķis, labs Māra Kučinska pazinējs.

Lamāt Tatjanu Ždanoku par to, ka viņa ir Latvijas ienaidniece, interfrontiste un vēl nezin kas, ir neracionāli: viņa ir Latvijas pilsoņu ievēlēta Eiroparlamentā un pārstāv savu dzimto partiju – PCTVL.

Neatkarīgā piedāvā interviju ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība).

Viņi atkal tiksies uz Latvijas – Lietuvas robežas, lai simboliski sadotos rokās 23. augustā. Tie nebūs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju tūkstoši, kas 1989. gadā veidoja Baltijas ceļu, bet gan daži 1990. gadā ievēlētie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputāti, kas tā paša gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību.

Gluds un spīdīgs kā no upes izvilkts olis jaunais cilvēks, vārdā Oskars Fīrmanis, tālrādē noapaļoja vārdus, kuru sajēga bija pavisam vienkārša: Raimonda Paula finansiālā drāma tīri cilvēciski ir saprotama, taču mums, pildot Krājbankas maksātnespējas administratora pienākumus, stingri ir jāvadās pēc likumiem.