Lamāt Tatjanu Ždanoku par to, ka viņa ir Latvijas ienaidniece, interfrontiste un vēl nezin kas, ir neracionāli: viņa ir Latvijas pilsoņu ievēlēta Eiroparlamentā un pārstāv savu dzimto partiju – PCTVL.
Lai arī kā mēs nepatikā spļaudītos, viņa, ar savu kaitinošo savaldīgumu un stingo smaidu iedzenot histērijā ikvienu nacionāli domājošu cilvēku, paliks pie saviem impēriskajiem uzskatiem un, izmantojot likumā atļautas darbības, veiks savus melnos darbus.
Paliksim pie vārdiem «likumā atļautas darbības». Latvijas valsts ir atļāvusi vākt parakstus un iniciēt referendumus par visdažādākajiem jautājumiem, nu, kaut vai par Daugavas aizbēršanu. Tikpat aplams ir briestošais referendums par «nepilsoņu pilsonību»: tuvākajās die
nās Centrālā vēlēšanu komisija saņems vairāk nekā 12 000 parakstu referendumam par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Tas, ka šāds kārtējais pretvalstiskais pasākums, ko finansēs LR nodokļu maksātāji, ir iespējams, ir tieši un simtprocentīgi pateicoties Vienotības un Reformu partijas (RP) ēzeliskajai stūrgalvībai: pērn PCTVL pasludināja ieceri vākt parakstus šim referendumam, un politiķiem bija iespēja to novērst, taču koalīcijas «varenākā daļa» – Vienotība un RP – noraidīja Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu – veikt grozījumus Satversmē, nosakot, ka pilsoņi nevar rosināt referendumu par pilsoņu loka paplašināšanu. Šo ierosinājumu atbalstīja gan konstitucionālo tiesību eksperti, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tas nozīmēja, ka Saeimas balsojumā – ja to atbalstītu arī pārējās koalīcijas partijas – varētu būt nepieciešamais balsu skaits, lai mainītu Satversmi, līdz ar to – lai aizsargātu Latvijas valsts pamatus.
Taču Vienotība un RP, acīmredzot politiskās greizsirdības vadītas (šī ierosme taču nenāca no šīm partijām, bet gan no koalīcijas nacionālajiem pirmziemniekiem, kurus atbalstīja aiz sarkanajām līnijām aizstumtie zaļzemnieki!), nostopēja šo ierosinājumu, tā vietā cītīgi gatavojot savējo – grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas faktiski liegtu rosināt referendumus kā tādus. Ikvienam. Visiem. Gan mūsējiem, gan viņējiem. Gan dzintariem, gan lindermaniem. Tāda, lūk, demokrātija.
Šie Vienotības un RP piedāvātie likuma grozījumi, ja Saeima tos atbalstītu, gan nestātos spēkā tūdaļ, tāpēc PCTVL vēl ilgi būs brīvas rokas: šī paplukusī partija kopā ar savu plintnieci Ždanoku un citām interfrontes paliekām, zinādama par valdošās koalīcijas totālo vājumu, uzskatu nesakritību un neprasmi politiskajās šaha partijās paredzēt vairākus gājienus uz priekšu, izmantoja šos dramatiskos mīnusus savā labā: kamēr vēl iespējams, sarīkoja parakstu vākšanu par senilgoto pilsonības nulles variantu. Ne velti Tatjana Ždanoka gavilēja, ka «šī iniciatīva beidzot novērsīs divdesmit gadu ilgušo netaisnību un Latvijas iedzīvotāju šķirošanu». Latvisko pilsoņu vārgos šņukstus par to, ka krievvalodīgajiem nepilsoņiem tomēr vajadzētu demonstrēt lojalitāti Latvijas valstij un iemācīties latviešu valodu vismaz pirmziemnieka līmenī, Ždanoka pat dzirdēt negribēja: pilsonības gribētājiem nekas neesot jāpierāda, pilsonība viņiem vienkārši jādod, un viss! Kāpēc jādod, tas ir skaidrs: ja kādi 300 000 Latvijas valsti nīstošu subjektu – jaunpilsoņu – piedalīsies Saeimas vēlēšanās, nav grūti iedomāties, kāds būs rezultāts: Saskaņas centrs tad būs latviskākais spēks, kas ievēlēto deputātu skaita ziņā krietni zaudēs partijai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Nosaukuma pēdējo vārdu tad droši varēsim svītrot: Latvijas jau vairs nebūs. Būs vienkārši interfrontistu pārvaldīts apgabals ar dažiem brīvdabas muzejiem – rezervātiem, kur ārzemnieki varēs aplūkot latvju dzīvesveida atstātās liecības – improvizētus folkloras festivālus, sakaltušus sklandraušus un īpatnējus kapu kultūras tradīciju fragmentus, piemēram, oligarhu kapusvētkus.
Šo situāciju ir izveidojusi nevis Ždanoka vai kāds cits vēstures relikts, bet gan Vienotība un Reformu partija. Tāpēc uz šā fona vēl jo košāk izskatās Vienotības farizejiskā liekulība: partijas valde 27. augustā atzīst, ka «parakstu vākšanai nodotie grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei». Nez, kurā parlamenta nama šķirbā minētā partija bija ielīdusi tad, kad šī «parakstu vākšana» sākās?!
Bet – ko Vienotība un RP izdarīja, to arī izdarīja, un, kā mēdz teikt, sviestu par pienu vairs nepārtaisīsi. Tagad atliek kārtējo reizi mulsumā žņaudzīt dūrītes un izlaist bezjēdzīgus paziņojumus. Taču viens faktors gan liek domāt nopietni un sāpīgi: ja tomēr nonāksim līdz kārtējam pretvalstiskajam referendumam, vai latvieši spēs vēlreiz – tik īsā laika posmā – pavilkties uz savas valsts un nacionālās identitātes aizstāvību?