Ar kaujas saucieniem… nu klūpam

Mūs mēģina iznīcināt, zem mums rok, lāpstas jau sitas gar papēžiem, speram pretim, lai tur vai kas! – tādi ir Reformu partijas (RP) augstie un satrauktie saukļi, ko var baudīt ikviens politikas vērotājs.

Un ir jau arī pamats tiem saukļiem: ministru Sprūdža un Ķīļa juceklīgā darbība, ko viņi paši dēvē par «reformām», rada ministru pārraugāmajās jomās strādājošo cilvēku sašutumu un neizpratni. Tāpēc arī «rok», kā šo darbību nosauc reformisti. Tā ir lūzeriem traki izdevīga pozīcija: nevajag kritiski skatīties uz sevi, visas sabiedrības uzmanība jāpievērš nelietīgajiem apakšā racējiem.

Nesen interneta dienasgaismu ieraudzījis Sauciens kaujā!, ko tautās palaidis RP izpilddirektors Ivo Valdovskis. «Partijas biedri, kā esat ievērojuši, esam nokļuvuši krustugunīs. Redzam, ka «vecā sistēma» organizē, iespējams, pēdējo lielo mēģinājumu atgriezties pie varas pirms pašvaldību vēlēšanām,» viņš iesāk savā vēstulē uzticamajiem reformpartijas locīklām. Mīļi familiārā tonī Ivo stāsta, ka Edmundam uzbrūk antigrandi no lielajām pilsētām, Robertam pretim nostājusies iesūnojusī akadēmiskā vide, savukārt Daniels kā tāds pūķis cīnās pret koruptīvajām sistēmām. Ko darīt? Spraukties iekšā visos medijos – lielos vai mazos, nav svarīgi. Rakstiet, rakstiet, rakstiet! Un tā – trīs nedēļas. «Neļaujam nopirktiem pseidokomentētājiem radīt sabiedrībā priekšstatu, ka mūsu ministri nav nekā vērti,» piekodina Ivo. Šķiet, Ivo zina, kā tas ir – nopirkt «pseidokomentētājus». Nez, cik ta’ Ivo viņiem maksā par vienu ministriem labvēlīgu komentāru pie raksta?

Viss liecina par to, ka partijnieki nu sastāsies ciešās rindās kā zāģa zobi un bliezīs vaļā pozitīvisma kampaņu. Bet, piedodiet, vai tad neviens reformists nemaz arī nav gatavs palūkoties uz «saviem ministriem» ar mīlas nesaduļķotām acīm? Kaut kā pavisam noklususi Sprūdža «optimizēto nodokļu» (lasi – valsts apzagšanas) lieta: ministrs izliekas, ka uz viņu tas neattiecas, reformpartija tieši tāpat klusē, kā zemi saēdusies. Delnisti, knābisti un citi šnābisti arī staigā, muti sev aizlīmējuši: acīmredzot nodokļu maksāšanas izpratne katram var būt citāda. Atkarībā no pietuvinātības pakāpes valdošajai silei.

Un tā šmucīgā miskastlieta! Dižreformists Sprūdžs taču ir gatavs savas «reformas» veikt pat par spīti tam, ka pašvaldības ir ieguldījušas krietnas naudas summas (arī no ES fondiem paņemtās) esošās atkritumu savākšanas sistēmas izveidošanā. Sagraujam visu veco! – lai tās budžveidīgās pašvaldības iesālās un pašas izdomā, kā atskaitīties tai Eiropai! Mēs jaunu pasauli sev celsim! Bet tostarp ļaunas mēles melš par kaut kādu atkritumu savākšanas lielfirmu, kas nākusi no Somijas. Tās mēles nešpetni kulstās par to, ka ministra kungs lobējot šo firmu. Bet tās vien skauģu runas: ministrs taču darbojas tikai tautas lētāku atkritumu vārdā.

Ķīļa kungs izceļas ar burvīgu juceklīgumu: tur vienā putraimzupā sastopas gan skolas gada pagarināšana, gan sliktās augstskolas, gan izglītības finansēšanas sistēma. Pavļuta kungs, mierīgāks un sistematizētāks būdams, neizceļas ar klajām aplamībām, līdz ar to viņa reformatoriskie centieni ir mazāk krāsaini, tāpēc nepamanāmi. Tieši tāpēc – bīstamāki. Viņa rokās patlaban ir visas iespējas, lai sagrautu, piemēram, biodegvielas nozari, ko valsts pirms tam ir atbalstījusi. Viņa rokās ir iespējas reformēt ostas, padarot tās, teiksim, par ārvalstu investoru padomes naudasmašīnām.

Lai nu kā, bet reformpartijas aktīvistiem nu ir visas iespējas pārliecināt Latvijas vēlētājus, ka RP ir pati, pati... pašaizliedzīgākā un tālredzīgākā. Tiešām, cik daudz glupību vēl jāizstrādā, lai vairotu vientiesīgi labticīgo vēlētāju pulciņu? Nu lietā tiek likti arī revolucionāru saukļi, kas aicina doties izšķirošajā kaujā «ar kaujas saucieniem uz lūpām». Mērķis? Centīgi aizstāvēt savus ministrus. Un nevis Latviju. Nevis tajā dzīvojošos cilvēkus.

Bet pārlieka centība to revolucionāru skaitāmpantiņu var pavērst uz citu pusi, liekot dziedāt «ar kaujas saucieniem nu klūpam». Bail pat domāt, ka tā varētu notikt ar pašu labāko un progresīvāko partiju.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais