Elita Veidemane / Autori

"Viena lieta ir darboties kā nevalstiskajai organizācijai vai ārpus parlamenta esošai partijai, kas var rīkot lāpu gājienus un dziedāt fašistiskas dziesmas, bet otra lieta ir būt valdībā un piedalīties koalīcijas darbā," nesen izteicās politologs Ivars Ījabs.

"Man ir nelāga priekšnojauta," teic sociologs Aigars Freimanis, komentēdams situāciju pēc Saeimas vēlēšanām, kad konkrēti spēki ir guvuši morālo uzvaru, taču viņiem nav ne jausmas, kā to pārvērst politiskā uzvarā.

"Par ko balsosiet? Par Raivi Dzintaru un Jāni Dūklavu? Nu, tad pateiksim, kur atrodas vēlēšanu iecirknis," smaida divas kundzes labākajos gados, kad tām vaicājam par balsotavas atrašanās vietu Madonā.

"Tā ir vilšanās politiķos, un tā ir arī vēlētāju muļķība," vērtējot socioloģisko aptauju visai pārsteidzošos datus par latviešu gatavību Saeimas vēlēšanās balsot par prokrievisko Saskaņas centru (SC), teic advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

Intervija ar VL/TB/LNNK premjera kandidātu Robertu Zīli.

Intervija ar vides ministru Raimondu Vējoni, Zaļo un zemnieku savienības Rīgas deputātu kandidātu saraksta 1. numuru.

Tas, ka vēlēšanu listēs palaikam atrodam komponistu, gleznotāju, rakstnieku, aktieru, dziedātāju un citu radošu profesiju pārstāvju vārdus, nav nekas dīvains: katrai partijai gribas paspīdēt ar vienas vai otras slavenības atbalstu grūtajā priekšvēlēšanu cīņā, sak, mēs esam labi un gudri, ja jau X vai Y ir mūsu sarakstā!

"Visi deputāti tik gudri un pareizi! Nu lai tad atklāj, kādus labus darbus viņi darījuši Jūrmalas labā," jauneklis, kas pārstāv protesta akcijā demonstrējošu jūrmalnieku pulciņu, aktualizē visus interesējošu jautājumu – jā, tiešām, ko gan Jūrmalas domes deputāti darījuši pilsētas labā? Jaunā vēlētāja uzstājība mudināja šo jautājumu uzdot pašiem deputātiem.

"Jaunups – mērs. Trakāk jau vairs nevarētu būt," teica Par labu Latviju (PLL) premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers, komentējot Rīgas domes Jaunā laika (JL) frakcijas vadītāja Edgara Jaunupa palaisto pīli par politisko rudens tirdziņu:

Ļaužu valodās nonācis Ainars Leščinskis-Šlesers. Šoreiz ne ar pacelšanos priekšvēlēšanu domkratā savu atbalstītāju aplausu un gaviļu pavadījumā, bet gan ar kārtējo grāmatu, ko sensāciju kārajiem lasītājiem sarūpējis ārkārtīgi produktīvais rakstnieks Lato Lapsa.

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).

Vienīgais pareizais solis būtu nobalsot par Jūrmalas domes pilnvaru izbeigšanu – šāds viedoklis jau ir izskanējis vairākkārt, turklāt ne tikai no saniknotajiem jūrmalniekiem, bet arī no pašiem domes deputātiem.

Kad Jūrmalas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Pilsoniskā savienība) savu sakāmo pabeidza ar vārdiem "līdz ar to domes sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 9. septembrim", viņa demisijas pieprasītāji pat neattapa vismaz formāli iebilst pret šo lēmumu.

"Vajadzēja apliet mani ar sulu vai mest man ar vecu olu, nosaucot par Putina ielikteni, tad par šo gadījumu runātu ilgāk," pēc satiksmes ministra Kaspara Gerharda (VL/TB/LNNK) atteikšanās runāt krieviski raidījumā Bez cenzūras (TV5) izteicās tā vadītājs Andrejs Mamikins.

Advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa dokumentālais darbs Maniaks izraisījis dažādu reakciju.

Par vēlēšanu tuvošanos un teātra sezonas netālo sākumu liecina publiski asaru plūdi, vīzdegunīgi izsaucieni un pašslavināšanas monologi, vienvārdsakot, iedarbīgi reklāmas pasākumi, kam katrā ziņā vajadzētu iespaidot svārstīgo vēlētāju un teātra izrāžu skatītāju. Tas, ka vēlēšanas daudzējādā ziņā ir līdzīgas teijāterim, zināms jau sen, bet tik mīlīgu kopā saplūšanu, nudien, nav vēl sanācis redzēt.

Šobrīd lielas sabiedrības daļas uzmanības centrā ir Finanšu ministrijas sagatavotais dokuments Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.– 2015. gadam.

Nopolitikas brīva zona – apgalvo LNT raidījuma Latvija, mēs tevi dzirdam veidotāji. Saprotu, tas ir mēģinājums izvairīties no politiskās ievirzes cepurītes, kas uzlikta pirmdienas raidījumu ciklam, proti, no tā, ka šis diskusiju pasākums ir apvienības Par labu Latviju priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa.

Pirms dažām dienām no Centrālcietuma iznākušais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ir manāmi novājējis. "Būdams cietumā, zaudēju desmit kilogramus. Tas ir vienīgais ieguvums šo mēnešu laikā," optimistiski smaidīdams, teic R. Munkevics.

Cik tomēr labi, ka mūs pieskata, apmīļo un tēvišķīgi sabar (ja vajag) Pasaules banka (PB). Citādi mēs jau sen būtu izlidojuši skurstenī, noslīkuši zampā un visādi citādi iznīkuši. Lūk, PB viedie eksperti uzskata, ka izglītības un veselības aprūpes jomās mazināt valsts finansējumu vairs nevar. Nu kāpēc nevar? Var!

Jaunumu (ziņu) patērētājus daudz vairāk interesē tas, kā aktieris Rolands Zagorskis un mūziķis Roberts Gobziņš taisnojas par savu "čekistisko pagātni", nevis tas, ka vakar atzīmējām svarīgu notikumu - Latvijas un Krievijas Miera līguma 90.gadskārtu, vai tas, ka ārlietu ministrs Aivis Ronis intervijā laikrakstam Telegraf atklāj bažas par "integrācijas zemo līmeni".

"Līdz mazmājiņai tiksiet," apsardzes algotnis norāda žurnālistiem staigājamo taciņu: no Dzintaru koncertzāles vārtiem līdz teritorijas otram galam – tualetēm. Ne zāles teritorijā, ne, protams, aizkulisēs žurnālisti netiek. Bet ne jau visi apdalīti: tādi ir tikai latviešu preses rakstoņi, kas akreditējušies uz Jaunā viļņa pasākumiem. Krievu mediji tusējas ne tikai anklāvā starp vārtiem un tualetēm. Viņi drīkst atrasties visur. Kāpēc? Tāpēc, ka tā vajag.