Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Ak,ko nu mēs varam. Labāk jau pastāvēsim pie ratiem, kamēr zirgs lasa avīzi, jo mazums, kas var notikt. Var vēl iespert, nedod, die"s. Un vai tad mums grūti zirgam panākt pretim? Maigi nogaidoša, pat izpratnes pilna ir latvieša pozīcija visos gadījumos, kad viņam ierāda vietu – vai nu pie ratiem, vai nu pie parašas, zeku valodā runājot. Mentalitāte, kā smejies.

"Piedodiet, bet tualeti izmantot nedrīkst," atvainojas mājas saimniece Vera, "ūdens neplūst prom, saprotiet, ko tas nozīmē." Nedrīkst izmantot arī trauku mazgāšanas mašīnu, dušu un vannu.

"Viņam jāizskata liela čupa ar dokumentiem," Vera Griņova, Saeimas deputāta Valērija Kravcova (Saskaņas centrs) palīdze, atgaiņājas no žurnālistiem, kas cenšas noskaidrot, kā viņš ieguvis Latvijas Republikas pilsonību, nemācēdams latviešu valodu. Tas, ka Kravcovam ir čupa, uz kuras viņš ikdienā tup, tomēr nenozīmē, ka viņš no tās nevarētu vairāk vai mazāk cēli nošļūkt, lai atbildētu uz vēlētāju (un žurnālisti arī tādi ir) jautājumiem – kā jau pieklājas kārtīgam tautas kalpam.

"Neesmu sastāvējis nevienā partijā," īpatnējā latviešu valodā uz deputāta jautājumu par partijisko piederību atbildēja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas topošais vadītājs Reinholds Pelše.

"Man šķiet, viņš nekur nav aizgājis, viņš ir tepat. Juris ir no tiem cilvēkiem, par kuriem nekad nav iespējams pateikt: viņš bija," Antra, uz mirkli atvilkusi elpu nepārtrauktajā dienas skrējienā, koncentrējas uz atmiņām par Juri Podnieku.

"Šajā dienā Lāčplēsis iegrūda Daugavā Melno bruņinieku," viena no atbildēm, kas atradās vistuvāk vēsturiskajai patiesībai, nāca no kāda latviešu jaunekļa, kurš minēja 11. novembra nozīmi Latvijas notikumu kartē. Līdzīgas atbildes nāca no citiem aptaujātajiem. Kā ikkatru gadu – arī šoruden mediji ar tradicionālu skepsi jautāja nejauši satiktiem cilvēkiem: ko tad svinam 11. novembrī?

Intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (Zaļo un zemnieku savienība).

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

Nauris pārsteidz ar pirmo teikumu: "Esmu uzaudzis īstā komunistu ģimenē." Satrūkstos: mēs taču gatavojāmies runāt par latvisko patriotismu, par 18. novembri, par nacionālismu...

Mans sarunbiedrs ir Arnolds Dzirne, dzimis 1918. gada 18. novembrī. Viņš kopā ar Latvijas valsti šodien svin savu dzimšanas dienu.

Intervija ar Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri.

"I hope dr. Slucis will lose his job,"* Mayo klīnikas interneta mājaslapā raksta kāda paciente ar niku Natasha. Diskusiju forumā ir vairāk nekā 300 komentāru, kurus lielākoties rakstījuši cilvēki ar krieviskiem nikiem.

"Ziniet, mans līdzšinējais atalgojums pēdējos gadus ir bijis vismaz divreiz lielāks," tālrādē sūkstījās apvienības TB/LNNK biedrs Emīls Jakrins, stāstīdams par jaunajiem algotajiem pienākumiem Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kur, darbojoties valdē, viņam turpmāk nāksies mēnesī saņemt kaut kādus absolūti nožēlojamus 2000 latus, turklāt pirms nodokļu nomaksas. Viņu šajā vidēji dāsni apmaksātajā amatā dienu pirms došanās atpūtā iekārtoja bijušais satiksmes ministrs – Jakrina partijas biedrs Kaspars Gerhards. Vai tas nebija klaji bezkaunīgs protekcionisma paraugs? "Nekādā veidā, es šādā veidā to neredzu," kā auns no jauniem vārtiem vairījās Jakrins.

"Es ilgi nevarēju saprast, kāpēc mamma, svinēdama savu vārda dienu – viņu sauc par Mārīti, nekad nav īsti priecīga. Atmodas laikā viņa man visu izstāstīja: mamma piedzima 1949. gada 1. februārī, un pēc nepilniem diviem mēnešiem viņa kopā ar tēvu un māti tika izsūtīta uz Sibīriju, uz Tomsku.

Intervija ar telekompānijas LNT līdzīpašnieku un direktoru Andreju Ēķi.

"Vēl ir laiks, lai koalīciju izveidotu no četriem politiskajiem spēkiem," teic partiju apvienības Vienotība valdes loceklis un partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Požže, požže*, atvainojiet," murmināja jaunizceptais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC), nervozi atkārtodams, šķiet, vienīgo latviski zināmo vārdu - "atvainojiet". Sākumā laipni atbildējis uz manu latvisko labdienu, viņš pēkšņi kļuva steidzīgs, tiklīdz uzzināja, ka zvana žurnāliste, kas nezin kādēļ pat negrasās pāriet uz krievu valodu, kaut arī dzirdams, ka biedram Kravcovam ir neaptveramas grūtības saprast latviešu valodu, kur nu vēl tajā runāt. Kravcovs nometa klausuli, pēc tam uz zvaniem vairs neatsaucās. Jaunizceptais Saeimas deputāts (tātad valsts amatpersona), kam jāieklausās vēlētāju satraukumā un bažās, vairs nebija sazvanāms. Bet jautājums bija tikai viens: kādā veidā Valērijs Kravcovs, nezinādams valodu, varēs strādāt Latvijas Republikas Saeimā?

"Kārlis Ulmanis bija visīstākais kolaborants. Tikai tagad viņš uztaisīts par varoni," teic viens no Saskaņas centra (SC) līderiem Sergejs Dolgopolovs, kad runājam par SC kategorisko nevēlēšanos atzīt Latvijas okupācijas sākumu 1940. gada 17. jūnijā. Atzīšanas gadījumā nāktos teju pusi no Latvijas iedzīvotājiem vainot kolaborācijā, proti, sadarbībā ar okupācijas, respektīvi, padomju, varu – tā domā Dolgopolova kungs. Lai no tā izvairītos, viņaprāt, jāatsakās no jēdziena "okupācija", tā vietā izmantojot aneksiju vai inkorporāciju, jo "šī situācija nav acīm redzama un līdz galam noskaidrota".

"Dombrovskis ir situācijas radīts līderis," uzskata sociologs Aigars Freimanis, "iepretim, piemēram, Kristovskim, kurš, meklēdams līderības izpausmes, pats ir gatavs pārgrauzt sliedi."

Intervija ar Saeimas deputāti, Pilsoniskās savienības valdes locekli profesori Inu Druvieti.

No Liepājas piezvanīja Zentas kundze. "Izdzīvojusies Sibīrijā, un ne jau sanatorijā," viņa par sevi mēdz teikt. Šoreiz Zentai asinis uzsita tie, kuri solās rūpēties par Latviju, neprazdami valsts valodu.