Ilze Šteinfelde / Autori

Kopš 2012. gada ēnu ekonomika Latvijā nav mazinājusies, arī pērn – Covid-19 krīzes laikā – tās īpatsvars ir pieaudzis. Ja Latvijā turpināsies korupcijas skandāli, ja pieķertie netiks sodīti un ja valdība neuzlabos komunikāciju, ēnu ekonomika turpinās izplesties, konferencē uzsvēra Arnis Sauka.

Izņemt skaidru naudu bez komisijas maskas no bankomāta ar bankas karti, ko izdevusi kāda no Latvijas komercbankām, var tikai daļā gadījumu, proti, izmantojot tikai savas bankas vai draudzīgās bankas bankomātu, kā arī nepārsniedzot noteiktu limitu mēnesī. Pārējos gadījumos ar atsevišķiem izņēmumiem jārēķinās ar komisijas maksu, turklāt dažreiz pat ar divkāršu, ko iekasēs gan paša banka, gan arī tā banka, kurai pieder bankomāts.

No šodienas kafejnīcās, krogos un restorānos daļa apmeklētāju atkal var mieloties iekštelpās. To, kurus apmeklētājus drīkst laist iekšā, bet kuriem tāpat kā iepriekš ir jāmielojas ārpusē, noteiks sabiedriskās ēdināšanas iestādes darbinieks, kura pienākums būs pārbaudīt derīga Covid-19 sertifikāta esamību. Ēdinātāji protestē, ka no viņiem tiek prasīts pildīt kontroliera lomu un šķirot apmeklētājus.

From today, some cafe, pub and restaurant customers can once again feast indoors. Which customers are allowed to come inside but which must, as before, dine outside will be determined by the catering staff, who will be responsible for verifying the existence of a valid Covid-19 certificate. Caterers are protesting that they are being asked to play the role of controller and sort customers.

Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūlija. Pēc nozares ekspertu aplēsēm, autoriem šīs nodokļu izmaiņas nevis uzlabos situāciju, bet pasliktinās.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas uz Zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas pētnieki pandēmijas otrā viļņa laikā novērojuši izmaiņas Latvijas iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīvi un labsajūtā. Daļa sirgst ar bezmiegu, daļa jūtas nomākti. Iemesls, visticamāk, ir gan ilgstošie pulcēšanās ierobežojumi, kas lika piemēroties attālinātai strādāšanai un liedza satikt draugus, kā arī ienākumu samazināšanās vai pat darba zaudēšana.

Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti atrodas septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības. Šoreiz mūsu ceļš veda uz Enguri pa Līvu ceļu.

Ātri un vienkārši pagatvojams deserts, pēc kura baudīšanas nebūs jāmocās sirdsapziņas pārmetumos par daudzajām uzņemtajām kalorijām.

Makaronu (jeb pastas, kā to sauc itāļi) izvārīšana šķiet pati vienkāršākā ēdiena pagatavošana. Tie nav jāmazgā, jāmizo un jāsagriež kā dārzeņi. Makaronus atliek vien izkratīt no pakas un izvārīt. Tas, kas pieredzējušiem ēstgatavotājiem ir pats par sevi saprotams, iesācējiem ir neziņas pilns pasākums – cik lielā ūdens daudzumā vārīt, kad likt sāli un kā galu galā zināt, kad tie ir gatavi.

“Lidl” veikals Ziepniekkalnā vēl nav pabeigts. Šobrīd līdzās parkam slejas betona karkass, taču ņemot vērā tā būvēšanas ātrumu, veikals vasaras beigās jau varētu būt pabeigts. Par to liecina arī “Lidl Latvija” uzsāktā darbinieku meklēšana veikalam Ziepniekkalnā.

Banku ekonomisti ir vienisprātis – patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.

Nule kā amatos stājušies četri ministri – iekšlietu ministre Marija Golubeva, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, labklājības ministrs Gatis Eglītis un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs – nav nekādi tukšinieki. Pērn, strādājot valsts darbā, viņu ienākumi gadā mērāmi desmitos tūkstošu eiro, visiem pieder īpašums vai kāds transportlīdzeklis. Piemēram, labklājības ministram – luksusa klases automašīna “LEXUS RX450H”.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.

Unlike in the Saeima elections, where the seats of deputies have a fairly high chance of gaining new blood that have not managed to dirty themselves and promise voters what they want, in these municipal elections people mostly voted for candidates they know, including current or former mayors.

Kopš 1. jūnija vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas šo faktu apliecinošu sertifikātu var lejuplādēt savās ierīcēs vai izprintēt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv. Taču sertifikāta esamība vēl nenozīmē, ka tas konkrētā brīdī ir arī derīgs.

Pašvaldību vēlēšanās Liepājā vislielāko vēlētāju uzticību ieguva saraksts “Liepājas partija” , Ventspilī – “Latvijai un Ventspilij”, Jelgavā - "Zaļo un Zemnieku savienība", Daugavpilī – “Saskaņa”. Šo sarakstu spicē ir deputāti ar pieredzi pašvaldības darbā.

Saskaitīti Augšdaugavas novada, Valkas novada, Alūksnes, Ventspils novada un pilsētas vēlēšanu rezultāti no visiem šo novadu vēlēšanu iecirkņiem.

Dobeles novads pēc administratīvi teritoriālas reformas kļūs lielāks. Tam pievienosies Auces un Tērvetes novads, un īstenībā tā robežas būs tieši tādas pašas kā senos laikos, kad šeit bija Dobeles rajons. Daļa aucenieku ar apvienošanu nav mierā. Un tieši šī iemesla dēļ uz pašvaldības vēlēšanām neiet.

Šodien līdz pulksten 16 kopumā bija nobalsojuši 151 758 iedzīvotāji jeb aptuveni 16 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Viszemākā aktivitāte šodien ir Zemgalē, kur uz vēlēšanu iecirkņiem līdz pēcpusdienai bija devušies 31 469 jeb 15% no Zemgales balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Vidzemē savu izvēli šodien izdarīja 64 920 iedzīvotāji jeb 16,4%.

Pašvaldību vēlēšanās šodien līdz pulksten 16, ieskaitot arī iepriekšējo dienu vēlētājus, bija nobalsojuši aptuveni 28 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Neatkarīgās lasītāji raizējas, vai gadījumā nebūs jāizsludina jaunas vēlēšanas, ja vēlētāju aktivitāte līdz dienas beigām nepieaugs?

Šajās pašvaldību vēlēšanās ir radīta leģitīma iespēja cilvēkiem, kuri balsojuši Rīgā, balsot šodien vēlreiz kādā citā pašvaldībā. Daļa politiķu šo iespēju arī izmanto.

Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc pašvaldību vēlēšanām būs 43 vietvaras. Tiesa, vēlēšanas šā gada 5. jūnijā nenotiks visās pašvaldībās. Šajā datumā rīdziniekiem nebūs jālauza galva, par ko balsot, jo Rīgā jau pērn notika ārkārtas vēlēšanas, savukārt Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas notiks 2021. gada 11. septembrī.