Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā pēc pašvaldību vēlēšanām būs 43 vietvaras. Tiesa, vēlēšanas šā gada 5. jūnijā nenotiks visās pašvaldībās. Šajā datumā rīdziniekiem nebūs jālauza galva, par ko balsot, jo Rīgā jau pērn notika ārkārtas vēlēšanas, savukārt Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas notiks 2021. gada 11. septembrī.
Atbilstoši jaunajiem nosacījumiem turpmāk novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti.
Šobrīd Ogre ir lielākais Latvijas novads, un tāds tas būs arī pēc vēlēšanām, kad reformas rezultātā tam tiks pievienots Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novads. Ogres domē būs 23 deputāti, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 21. janvārī, vēlēšanu izsludināšanas dienā, jaunajā Ogres novadā bija 61 378 iedzīvotāji.
Uz šīm 23 vietām domē konkurē 243 deputātu kandidāti no 12 sarakstiem, tātad - aptuveni 10 kandidāti uz vienu vietu. Par iekļūšanu Ogres domē cīnās tās pašreizējais mērs Egils Helmanis (saraksts “Nacionālā apvienība, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija”), Lielvārdes domes priekšsēdētāja Santa Ločmele (“Kustība “Par!””), Ķeguma domes vadītājs Raivis Ūzuls (“Latvijas attīstībai”, Vidzemes partija), pašreiz no amata atstādinātais Ikšķiles mērs Indulis Trapiņš (Nacionālā savienība “Taisnīgums”), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule (“Jaunā Vienotība”), a/s “Gaso”, sabiedrisko attiecību daļas projektu vadītājs Kaspars Upacieris (Apvienība “Iedzīvotāji”), Valsts kancelejas personāla nodaļas vadītāja Inese Babre (“Jaunā Vienotība”).
Valmieras novada domes vēlēšanās savas kandidatūras ir pieteikušies 154 potenciālie domnieki no 9 sarakstiem, kas cīnīsies par 19 vietām novada domē (8 kandidāti uz vienu vietu). Kandidātu sarakstā ir pašreizējais Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis (Latvijas Zemnieku savienība ), Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume (Latvijas Zemnieku savienība), starptautiskais lektors pārtikas drošības un lauksaimniecības jautājumos Ringolds Arnītis (Latvijas Zaļā partija), Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība ‘“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”), Saeimas deputāts Jānis Cielēns (Jaunā konservatīvā partija).
Administratīvi teritoriālā reforma Valmieras novadu ierindojusi otra Latvijas lielākā novada statusā. Līdz reformai Valmieras novads pat nebija pirmajā desmitniekā. Jaunajā Valmieras novadā ietilps Valmiera un septiņi līdzšinējie novadi.
Tukums, kas līdz reformai bija otrs lielākais Latvijas novads, tagad būs vairs tikai trešais lielākais, lai gan novadam pievienosies Kandavas, Jaunpils un Engures novads. Vēlēšanās uz 19 vietām startē 180 kandidāti (tātad aptuveni 10 kandidāti uz vienu vietu). To vidū Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs (Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”), Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (Latvijas Zaļā partija), Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere (Latvijas Zemnieku savienība), Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”).
Arī Bauskas novadā, kas tagad ir ceturtais lielākais novads Latvijā, cīņa par vietu domē ir tikpat asa, jo uz 19 vietām kandidē 194 potenciālie domnieki, no tiem četri ir pašreizējie pašvaldību vadītāji. Trīs ir no viena saraksta (“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) - Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Savukārt Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš startē no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Pašvaldību vadītājiem nāksies mēroties ar SIA LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani un SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” izglītības darba metodiķi Ingmāru Līdaku no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
Bauskas novads reģionālajā reformā kļūs daudz lielāks, apvienojoties ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu.
Cēsu novadā, kurā tiek apvienoti pašreizējais Cēsu novads ar Amatas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes un Priekuļu novads, pēc jaunā dalījuma iedzīvotāju skaits būs divkāršojies. Tajā vēlēšanās startēs 191 kandidāts no 10 sarakstiem, bet jaunajā Cēsu novada domē būs tikai 19 deputātu vietas. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”), Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (“Jaunā Vienotība”) , VSIA “Dailes teātris” valdes loceklis Juris Žagars (“Jaunā Vienotība”), Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētāja Elīna Stapulone (“Latvijas attīstībai”), Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Latvijas Zemnieku savienība), Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (Latvijas Zemnieku savienība), Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs (Latvijas Zemnieku savienība) - ir tikai daži no spēcīgākajiem pretendentiem uz Cēsu novada pašvaldības vadību.
