Pašvaldību vēlēšanās visvairāk atbalstīti vēlētājiem zināmie kandidāti

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās deputātu mandātus ir diezgan liela iespēja iegūt jaunām “asinīm”, kas nav paspējušas sasmērēties un vēlētājiem sola to, ko viņi vēlas, šajās pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji lielākoties balsoja par zināmiem kandidātiem, tajā skaitā esošiem vai bijušiem pilsētu mēriem.

Protests pret reformu

Neskatoties uz to, ka šajās pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgie iedzīvotāji varēja vēlēt jebkurā iecirknī sava novada vai pilsētas robežās, turklāt divās pašvaldībās - Ādažos un Jēkabpilī - balsot varēja, pat neizkāpjot no automašīnas, vēlēšanu aktivitāte bija ārkārtīgi zema. Vēlēšanas piedalījās tikai 34 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Situāciju neglāba pat iespēja šajās vēlēšanās piedalīties rīdziniekiem un pat tādā gadījumā, ja viņi savu balsi bija atdevuši Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas notika 2020. gada augustā. Politiķi iedzīvotāju kūtrumu lielākoties skaidroja ar skaisto saulaino laiku, kas mudināja doties dabā, nevis apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Politologi vēlētāju inertumu vairāk sliecas skaidrot ar iedzīvotāju daļas neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu. Par to pārliecinājās arī Neatkarīgā, vēlēšanu dienā viesojoties Aucē. “Nav jau par ko vēlēt - visos sarakstos gandrīz vieni dobelnieki, no kuriem nevienu nepazīstam. Labi, ja deputātu kandidātu sarakstā izdotos saskaitīt trīs auceniekus,” Neatkarīgajai atklāja aucenieki, kas čakli rosījās pa savu dārzu un uz vēlēšanu iecirkni nemaz netaisījās doties. Dobelē par vietām domē cīnījās 129 kandidāti no sešiem sarakstiem.

Vairāki Neatkarīgās lasītāji taujāja, cik procentiem iedzīvotāju ir jānobalso, lai pašvaldību vēlēšanas uzskatītu par notikušām. Dažs neslēpa, ka cer uz vēlēšanu izgāšanos, lai piespiestu politiķus kaut ko mainīt reformā.

Neatkarīgā skaidro, ka atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās nav noteikts minimālais vēlētāju skaits, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušām. Jauno novadu un valsts nozīmes pilsētu vadība būs ievēlēta arī tādā gadījumā, ja uz šīm vēlēšanām atnāktu rekordzems vēlētāju skaits. Piemēram, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pērn piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Uzvar zināmākie

Lielajās pilsētās pašvaldību vēlēšanas neatnesa pārsteigumus. Liepājā vislielāko vēlētāju uzticību ieguva saraksts “Liepājas partija” , Ventspilī - “Latvijai un Ventspilij”, Daugavpilī - “Saskaņa”, Jelgavā - “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) , Jūrmalā - ZZS, Rēzeknē - “Saskaņa”. Šo sarakstu augšgalā ir deputāti ar pieredzi pašvaldības darbā.

Liepājā 41% balsu ieguva Liepājas partija, kuras pirmais numurs sarakstā ir līdzšinējais Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Asniņš. (Viņš no liepājniekiem saņēma 2462 plusus un 179 mīnusus). Pašreizējā Liepājas mēra Jāņa Vilnīša partija “Latvijas Reģionu apvienība” - ieguva 31%, bet “Saskaņa” - 12%. J. Vilnītim tika 2048 plusi un 77 mīnusi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti. Līdz ar to Liepājā lielāko atbalstu guvušajai Liepājas partijai izdevies iegūt sešus mandātus, Latvijas Reģionu apvienībai - piecus mandātus.

Ventspilī 54% vēlētāju balsoja par “Latvijai un Ventspilij”, 15% - par apvienoto sarakstu ““Jaunā Vienotība”, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība””, 12% - par “Latvijas attīstībai”. Piecu procentu barjeru pārvarējusi arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), par ko nobalsoja 7,31% vēlētāju, kā arī Nacionālā apvienība (6,56%).

Šajās vēlēšanās līdz ar to Ventspils domē ievēlēts Aivars Lembergs, Kristīne Lemberga, Ventspils pilsētas domes deputāti Didzis Ošenieks, Guntis Blumbergs, Igeta Gredzena, Jānis Vītoliņš un Andris Grigalis. “Latvijas attīstībai” izdevies iegūt divus mandātus, tikpat arī “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības kopīgajam sarakstam.

Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība katra ieguvusi vienu mandātu.

Jelgavā pārliecinoši uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru par labāko izvēli atzina 32% jelgavnieku. Saraksta pirmajā vietā ir ilggadējais pilsētas mērs Andris Rāviņš. “Jaunajai Vienotībai” Jelgavā ir aptuveni 14% atbalstītāju, Nacionālajai apvienībai (“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) - aptuveni 13% atbalstītāju.

ZZS ieguva sešus mandātus. Pa diviem mandātiem šajās vēlēšanās ieguvušas Nacionālā apvienība (“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), “Jaunā Vienotība” un “Kustība “Par!””. Latvijas Krievu savienība, “Saskaņa” un Latvijas Reģionu apvienība - ieguvušas pa vienam mandātam.

Daugavpilī visvairāk balsu ieguvusi partija “Saskaņa”, par kuru nobalsoja 42,25% balsstiesīgo iedzīvotāju. 3035 daugavpilieši saraksta līdera Viktora Elksniņa vārdam pielika plusu, bet 52 - izsvītroja viņu no saraksta. (Daugavpils domē šis saraksts ieguvis 7 vietas). Līdzšinējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Igora Prelatova pārstāvētā “Mūsu partija” ieguva 14,12% balsu (3 vietas domē), savukārt domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Jāņa Lāčplēša pārstāvētā Latgales partija saņēmusi 13,25% balsu (2 vietas domē). Daugavpils novada partija ieguvusi 9,64% balsu un divas vietas, Latvijas Krievu savienība - 8,22% un vienu vietu domē.

Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pārstāvētā (ZZS), kas saņēmusi 50,56% balsu. Tas dod iespēju šai partijai Jūrmalas domē ieņemt 8 vietas. Nacionālā apvienība (“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) guva 11,67% balsu atbalstu. “Saskaņa” iekļuvusi Jūrmalas domē ar 9,72% vēlētāju atbalstu. Partija “Tev, Jūrmalai” saņēmusi 9,32% balsu. Apvienotais “Jaunās Vienotības”/”Kustības “Par!”” saraksts - 5,21%. Attiecīgi šie saraksti ieguvuši tikai vienu vai divas vietas domē.

Rēzeknē partija “Saskaņa” ieguvusi kopumā astoņus deputātu mandātus (63% vēlētāju atbalsts), tajā skaitā deputātu mandātu saņems līdzšinējais domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kā arī vairāki līdzšinējie deputāti - Aleksejs Grehovs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksejs Stecs, Lidija Ostapceva, Olga Strode un Aleksandrs Irišins.

Par apvienoto sarakstu, kura sastāvā ir Latgales partija, Nacionālā apvienība (“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), Latvijas Zaļā partija, “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība nobalsoja 19%, līdz ar to deputāta mandātu ieguvuši 3 līdzšinējie pašvaldības deputāti. Trīs vietas Rēzeknes domē ir arī “Progresīvo” sarakstam, savukārt JKP - tikai viena vieta.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".