Dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs, atsācies benzīna un dīzeļdegvielas cenas kāpums. Ņemot vērā degvielas cenu izmaiņas biržās, tirgotāji paredz degvielas tālāku sadārdzināšanos arī benzīntankos.
Kādreizējā kosmētikas ražotāja, tagad maksātnespējīgās AS “Dzintars” vairāk nekā 200 darbinieki palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez samaksas par padarīto. Dažam nav izmaksāta alga par pusmēnesi, dažam – par trim mēnešiem. Atbilstoši dokumentiem, kas ir iesniegti drīzumā plānotajai kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem parādā palicis aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem – vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Tajā pašā laikā maksātnespējas procesa izdevumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro.
Latvija kopš marta dzīvo krīzes apstākļos – daļa biroju strādā attālināti, veikalos mudina neuzkavēties, bet teātra izrādes jāskatās virtuālajā vidē. Daudzi uzskata, ka ierobežojumi Latvijā ir pārāk stingri. AS “4finance” reģionālais vadītājs Gvido Endlers intervijā Neatkarīgajai pauž pretēju viedokli.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti prognozē, ka tuvākajās dienās ūdens ūdenstilpēs iesils, Kurzemes un Zemgales pusē, iespējams, pārsniedzot +17 grādus. Savukārt jūrā ūdens šodien gan būs vēl salīdzinoši vēss – tikai atsevišķās vietās ūdens temperatūra pārsniegs +13 grādus pēc Celsija.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 91,6 metrus augstajā torņa smailē atgriezies atjaunotais gailis, līdz ar to noslēdzot nozīmīgu posmu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanā. Ievērojot būvniecības tradīciju, tornī kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm no Baznīcas, Latvijas valdības un restauratoriem, kā arī viens no pēdējiem Neatkarīgās drukātajiem numuriem.
Telekomunikāciju uzņēmumi (vismaz daži) sola, ka Satiksmes ministrijas iecerēto nodevu – 4 eirocenti gadā par telefona numuru lietošanu – pie klienta rēķina nepieskaitīs. Taču, lai samaksātu šo nodevu, nepieskaitot to pie klienta rēķina, telekomunikāciju uzņēmumam vai nu nāksies palielināt ienākumus no citiem pakalpojumiem, vai samazināt izdevumus, vai atteikties no kādas daļas peļņas. Kādu stratēģiju izvēlēsies Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi?
Lai gan Latvijā aprīlī Covid-19 dzēsis 15 cilvēku dzīvības, aizvadītajā mēnesī mirušo skaits mūsu zemē bija par 5,6 procentiem mazāks nekā pērn tādā pašā laika posmā. Pandēmijas apkarošanas pasākumi ir ne tikai radījuši tādas ekonomiskas problēmas kā uzņēmumu slēgšanu un bezdarbu, bet arī mazinājuši cilvēku inficēšanos ar gripu un samazinātās satiksmes intensitātes dēļ ‒ arī ceļu satiksmes negadījumus ar letālām sekām.
Izmantojot viedierīcēs lietoto „Google maps”, tehnoloģiju milzis „Google” kopš februāra apkopo datus par iedzīvotāju mobilitāti 132 pasaules valstīs, nosakot, cik lielā mērā katrā no šīm valstīm ir mainījušies sabiedrības uzvedības paradumi, salīdzinot ar laiku, pirms pasauli pārsteidza Covid-19. Šie dati liecina, ka starp Baltijas valstīm vistuvāk ierastajam ritmam šobrīd dzīve ir atgriezusies Latvijā.
Papildus Saeimas deputātu algai, kas šogad ir 2963 eiro, daļa deputātu saņem piemaksu par amatu pildīšanu. Šāda piemaksa pienākas arī Saeimas komisiju un apakškomisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem, kā arī komisiju priekšsēdētāju biedriem un pat tādā gadījumā, ja viņi kavē savu komisiju un apakškomisiju sēdes bez attaisnojoša iemesla.
Pirms 30 gadiem neviens Latvijā par kalorijām pārtikas produktos nedomāja. Priecājās, ja veikalā varēja dabūt sviestu vai desu. Pieaugot labklājībai un preču pārpilnībai veikalos, Latvijā līdzīgi kā citās valstīs samilza cita problēma – aptaukošanās.
Pirms diviem gadiem realizētās nodokļu reformas sekas jūtamas joprojām. Līdzīgi kā pērn, kad vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju, pašiem negribot, bija kļuvuši par nodokļa parādniekiem, arī šogad daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir izveidojies nodokļa parāds par 2019. gadu. Daļa šo parādu jau ir samaksājusi, daļa nosegusi, iesniedzot attaisnotos dokumentus, bet vairāk nekā 82 tūkstoši joprojām skaitās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādniekos.
Veikalos Latvijā šobrīd vairs nav nopērkami vietējie āboli, tikai no Polijas, Nīderlandes, Itālijas un Turcijas ievestie un par diezgan augstu cenu. Atsevišķu šķirņu āboli šobrīd maksā pat dārgāk nekā eksotiskie augļi, piemēram, ananāsi, banāni un nektarīni.
SIA „Latvijas mobilais telefons” prezidents Juris Binde Latvijas izredzes atkopties pēc krīzes vērtē augstāk, nekā tās ir daudzās citās valstīs, tai skaitā Rietumeiropas valstīs pat ar jaudīgākām ekonomikām. Intervijā „Neatkarīgajai” viņš atklāj Latvijas stiprās puses un virzienus ātrākai krīzes pārvarēšanai.
Ceļotgribētāji nepacietībā jau trin kājas – Grieķijā drīzumā sola +40 grādu karstumu, vismaz tā vēsta „travelnews.lv”, bet nokļūt silto zemju pludmalēs pa taisno no Latvijas pagaidām nevar. Taču jau šobrīd var ceļot pa Latviju individuālā kārtā un jau tuvākajās brīvdienās daļa tūrisma kompāniju atsāks arī grupu ceļojumus pa Latvijas skaistākajām vietām. Tomēr jārēķinās, ka arī ceļojumos būs jāievēro pret Covid-19 ieviestie aizsardzības pasākumi.
Lai gan skaitās, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nu var brīvi pārvietoties Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tas nenozīmē, ka pilnīgi nekas nekavē pārvietošanās brīvību. Šobrīd Latvijas un Lietuvas robežu var šķērsot tikai četrās vietās, visi pārējie ceļi, kas ved uz Lietuvu, ir slēgti. Savukārt Igaunijas robeža kopš vakardienas ir atvērta visā tās garumā.
Iedvesmojoties no idejas par cauraudzīša "kūpināšanu" ar sīpolu mizām, tapa sīpolu mizās gatavoti vistu spārniņi. Ideāla ballīšu vai piknika uzkoda. Grašvielas var katrs likt pēc savas vēlmes un arī etiķis nav obligāts. Tāpat nav vajadzības svērt sausās sīpolu mizas. Uz 700 g spārniņu pietiek ar divām palielām saujām.
Igaunija pirmā no Baltijas valstīm ir atcēlusi ārkārtējo situāciju. Latvijā tā pagarināta līdz 9. jūnijam, Lietuvā - līdz 31. maijam. Tomēr arī Igaunijā joprojām saglabājas virkne ierobežojumu, informē Latvijas Ārlietu ministrija.
Covid-19 pandēmijas iespaidā, kad daudzi uzņēmumi bija spiesti iekļauties digitālā vidē, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc .lv domēna vārdiem. Aprīlī vien tika reģistrēti vairāk nekā 3000 jauni .lv domēna vārdi. Tomēr Latvijā joprojām ir vismazākais reģistrēto domēna vārdu īpatsvars Baltijā. „Esam patriotiskākie, bet diemžēl arī kūtrākie,” „Neatkarīgajai” atzīst Latvijas domēna vārdu reģistra mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Ludviga.
Neskatoties uz dāsnajām algām un dažādiem papildu ienākumiem, trim valdības ministriem pērn nebija vispār nekādu uzkrājumu. Ja viņi pēkšņi paliktu bez ienākumiem, viņiem vajadzētu cerēt uz tuvinieku atbalstu vai prasīt sociālo pabalstu. Un tikai pusei no ministriem ir iekrājumi, kas pārsniedz sešu mēnešu algu, ko viņi saņem par ministra amata pildīšanu.
Vēsais pavasaris un krīze nav labākais stimuls saldējumu iegādei, tomēr ražotāji cer uz siltu vasaru, tāpēc šogad viņi sarūpējuši vairākas jaunas saldējumu šķirnes ‒ ar rabarberiem, ērkšķogām, smiltsērkšķiem un pat kaņepēm, savukārt klasiskās vērtības ietērpuši neparastās formās.
Latvijas bišu dravās lāču viesošanās kļūst arvien biežāka. „Viesošanās”, tas ir maigi teikts, jo pēc tās drava atgādina kaujas lauku ar izpostītiem stropiem. Tā kā lācis Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, biškopji pret lāča postījumiem ir bezspēcīgi. Tāpat kā pret apšaubāmas kvalitātes medus ieplūšanu Latvijā no trešajām valstīm un neprognozējamo valsts politiku biškopības jomā. Madonas novada zemnieku saimniecības „Rogas”, kas pazīstama kā “Kalnu medus” ražotāja, biškopis Sandris Akmans intervijā „Neatkarīgajai” pauž rūgtumu par valsts vienaldzīgo attieksmi pret biškopību, kuras dēļ vairāki profesionāli biškopji ir spiesti apsvērt domu mainīt nodarbošanos.