Ilze Šteinfelde / Autori

Izvērtējot premjera un ministru pagājušā gada ienākumus, jāsecina, ka pašreizējais Ministru kabinets ir diezgan turīgs. Viņu pērn gūtie ienākumi svārstījās no aptuveni 52 tūkstošiem līdz 117 tūkstošiem eiro gadā.

Idejas brīvdienām: ko apskatīt Jelgavā.

Franču lielākais rīta laikraksts „Le Figaro” un Francijā iznākošais populārais dzīvesstila žurnāls „Notre Tempes” pievērsis uzmanību „Neatkarīgās” pārejai digitālā formātā. „Viens no trim lielākajiem Latvijas dienas laikrakstiem ‒ „Neatkarīgā Rīta Avīze” ‒ pilnībā atteicies no papīra versijas un kļuvis digitāls,” tā savus lasītājus informē „Le Figaro”.

Lai gan pagaidām nav būtiski pieaudzis komunālo un telekomunikācijas pakalpojumu saņēmēju parādnieku skaits un parāda apjoms, uzņēmumi rēķinās, ka nākotnē, krīzei ieilgstot, situācija var pasliktināties. Tomēr pret tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izveidojies parāds, pakalpojumu sniedzēji patlaban nevēršas ar visu iespējamo bardzību – neveic parādu nodošanu parādpiedziņas kompānijām, pakalpojumu neatslēdz. Tai pašā laikā samazina vai vispār atceļ sodu par kavējumu, pagarina samaksas termiņu u.tml. Tomēr tas nenozīmē, ka parādi tiks norakstīti. Tie agri vai vēlu tāpat būs jāsamaksā.

Valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un Covid-19 krīzes dēļ šobrīd kavējas vairāku veikalu atvēršana, bet daži šogad iecerētie vispār netiks atvērti.

Saskaņā ar valdības norādījumiem un Satiksmes ministrijas rīkojumu no šodienas sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs (respirators, maska, šalle vai lakats), tādējādi pēc iespējas mazinot Covid-19 izplatības riskus.

Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.

Lai gan marta sākumā uzņēmumi vēl strādāja ierastajā režīmā un veikalos nebija nekādu pulcēšanās ierobežojumu, tirgotāji jau juta krīzes tuvošanos – pircēji pastiprināti pirka pārtikas preces ar ilgu derīguma termiņu, bet apģērbu, apavu, rotaslietu, sadzīves tehnikas un atpūtas preču iegādi atlika uz vēlāku laiku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija spilgti parāda, kuras preču nozares krīze ir sekmējusi, bet kuras – gremdējusi.

Šobrīd iespējams nopirkt biļetes lidojumiem nākamajai nedēļai no lidostas „Rīga” uz aptuveni 20 galamērķiem. Taču biļešu iegāde nav garantija, ka šie lidojumi tiešām jau nākamnedēļ notiks.

Dīkstāves pabalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek piemērots īpašos krīzes apstākļos un no kura netiek maksāti nodokļi. Taču nodokļu nomaksa iedzīvotājiem ir svarīga no vairākiem aspektiem – lai viņi būtu sociāli aizsargāti un, dodoties pelnītā atpūtā, saņemtu pensiju, kā arī atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot attaisnotos dokumentus par ārstniecībā un izglītībā iztērēto summu.

Lai gan Latvija pēdējos 25 gados jau trīs reizes bija piedzīvojusi krīzes – 1995. gadā, 1998. gadā un 2008. gadā, valsts nebija gatava Covid-19. Neatkarīgās aptaujātie ekonomisti atzīst, ka šī krīze nelīdzinās nevienai no iepriekšējām, to neviens neparedzēja, tāpēc arī nevar prasīt gatavību tai, tomēr Latvija savā ziņā ir labākā situācijā nekā citas valstis. Mūsu valsti Covid-19 sasniedza vēlāk, dodot laiku sagatavoties, turklāt Latvija bija ņēmusi vērā dažas iepriekšējās krīzes mācības.

Uzbur sev svētkus!

Ārkārtas situācijas radītā piespiedu dīkstāve un iespēja alkoholiskos dzērienus iegādāties internetā palielinājusi grādīgo dzērienu noietu. Vairāk nekā iepriekš tiek pirkti vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka degvielas un elektrības cenas piena ražošanas pašizmaksā aizņem tikai 7 līdz 15 procentus atkarībā no saimniecības lieluma, tādējādi pretēji atsevišķu ekonomistu apgalvojumiem šo resursu cenu samazināšanās nekompensē piena iepirkuma cenu kritumu. Tas, pēc Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN aprēķiniem, tuvākajos mēnešos pasaulē gaidāms vismaz 20 procentu apmērā.

Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumi mainās katru nedēļu, ar katru reizi nedaudz mīkstinot, lai tos varētu saņemt plašāks loks. Tomēr, par spīti tam, līdz šim teju puse uzņēmumu saņem atteikumu. Lielākoties dīkstāves pabalsts tiek liegts mazajiem uzņēmumiem (pat bez nodokļa parāda), jo iepriekšējā pusgadā aprēķinātais nodoklis ir bijis mazāks nekā vidēji 200 eiro mēnesī. Savukārt lielie uzņēmumi pat ar 0,8 miljonu eiro lielu nodokļu parādu dīkstāves pabalstu saņem.

Starp Pulāras omletes baudītājiem vienaldzīgo nav, vieniem tā ārkārtīgi garšo un tie saka, ka tā ir katra iztērētā eiro vērta (Pulāras omlete šajā viesnīcā maksā 38 eiro bez piedevām, ar piedevām aptuveni 50-70 eiro atkarībā no sezonas), citiem tas šķiet negaršīgākais ēdiens pasaulē. Šī recepte, protams, ir mana versija par slaveno Pulāras omleti, cenšoties rezultātu maksimāli pietuvināt oriģinālam. Atzīšos, ka man Pulāras omlete garšo vienīgi ar bagātīgām piedevām. No plikas "Pulārietes" gan atteiktos. Bet tas ir mans subjektīvais vērtējums.

Latvijas mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni ceturtā daļa tiek sašķirota un nonāk pārstrādē, pārējais – noglabāts atkritumu poligonā. Aptuveni trīs līdz pieci procenti no šī apjoma ir tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos, lai gan tos varētu izmantot atkārtoti. Lai mazinātu apģērbu un apavu nonākšanu atkritumu poligonos, Latvijā jau pusgadu darbojas pilotprojekts lietotu apģērbu un apavu savākšanā, bet nākotnē plānots būvēt lietoto tekstiliju pārstrādes līniju.

Ārkārtas situācijas laikā, kad daudzi uzņēmumi un iestādes pārgājuši uz attālinātu darbu, bet skolēni – uz attālinātām mācībām, Latvijā tiek veikts daudz vairāk zvanu, biežāk un vairāk lietots internets, pirkts vairāk komunikāciju nodrošinošu ierīču un programmu. Šā gada pirmajā ceturksnī ieņēmumi palielinājušies visiem lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem.

Lemjot par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, Saeimas deputātu vairākums noraidīja gan priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem, gan arī priekšlikumu valsts augstākajām amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā neapmaksāt reprezentācijas izdevumus. Tādējādi Saeimas vairākums demonstrēja savas prioritātes. Iespēja uz laiku samazināt savas – Saeimas deputātu – algas vispār netika pieminēta.

Bez darba martā palikuši vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tuvākajos mēnešos situācija varētu vēl pasliktināties. Ekonomisti lēš, ka grūtākais vēl ir tikai priekšā un patieso krīzes seju mēs ieraudzīsim tuvāko mēnešu laikā.

Naftas cenas pasaulē pēdējos mēnešos piedzīvojušas ievērojamu kritumu, dažu brīdi naftas cenai pasaules biržās pat noslīdot zem nulles. Savukārt degvielas cena Latvijā nekad nenokritīsies tik zemu, lai varētu uzskatīt, ka tā gandrīz vai tiek dāvināta autobraucējiem. Par katru pārdoto degvielas litru nodokļos vien šobrīd pircējs samaksā aptuveni 60 centus.