Jājautā slavenā pavāra Mārtiņa Rītiņa vārdiem- kas gan var būt labāk par šo? Īpaši, kad aizvadīti svētki un gribas kaut ko vienkāršaku, ar ko palutināt vēderu, šie kartupelīši būs izcila izvēle, kas neprasīs liekas pūles.
Par neierašanos darbā bez attaisnojoša iemesla vai uzticēto pienākumu nepildīšanu darba devējs var atlaist no darba sliņķi. Saeimas deputātiem gan tas nedraud. Var nobastot desmit, divdesmit un pat trīsdesmit komisiju un apakškomisiju sēdes četru mēnešu laikā un joprojām baudīt visas deputāta priekšrocības. Kas tautai atliek? Pirms Jāņiem kārtīgi aplīgot. Varbūt nākotnē pratīsies goda.
Šobrīd tikai seši uzņēmumi savus nenogatavinātos skābpiena sierus drīkst saukt par Jāņu sieru. Taču nevienam nav liegts gatavot ķimeņu vai Līgo sierus vai pat sieru “Jāņu prieks”, kas starp citu ir ražots Vācijā speciāli Līgo svētkiem Latvijā.
Divpadsmit Latvijas lielākās un nozīmīgākās valsts kapitālsabiedrības no pārdošanas kādam privātam uzņēmumam vai citas valsts kapitālam līdz šim ir sargājusi esošā likumdošana, kurā noteikts, ka šos uzņēmumus nedrīkst atsavināt. Taču Pārresoru koordinācijas centra iecere reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalību šajos uzņēmumos, vieš bažas par vēlmi šos uzņēmumus nākotnē nodot privatizācijai. Par daļu no tiem interese ir ļoti liela.
Kamēr Vācijas zemo cenu veikals “Lidl” kavējas ar ienākšanu Latvijas tirgū, daļa Lietuvas pierobežā mītošo Latvijas iedzīvotāju ar nepacietību gaidīja robežu atvēršanu, lai dotos ierastajā iepirkšanās tūrē uz Lietuvas veikaliem. Šauļu iedzīvotāji pat jokoja, ka viņiem nevajadzēja lasīt ziņas par robežas atvēršanu, jo par to liecinājusi veikalos atkal skanošā latviešu valoda.
Uzturēt kārtību uz ceļiem Valsts policijai kopš 2008. gada palīdz fotoradari, kas automātiski fiksē autobraucēju pārkāpumus, lielākoties – ātruma pārsniegšanu. Taču patlaban Latvijā testa režīmā darbojas arī ierīces, kas automātiski novērtē braucēju rīcību pie luksofora aizliedzošās (sarkanās) gaismas un sabiedriskā transporta joslā un pārkāpuma gadījumā to nofiksē. Šobrīd šādu kontroles tehnisko līdzekļu lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidotā starpinstitūciju darba grupa.
Vietējais bizness ar nepacietību gaidīja, kad tiks atcelts ārkārtējais stāvoklis, mazināti ierobežojumi un dzīve pamazām atgriezīsies ierastās sliedēs – cilvēki ies uz koncertiem un izstādēm, dosies ceļojumos, tiksies ar draugiem kafejnīcās bez 2 metru distances ievērošanas. Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā viesmīlības uzņēmumiem klāsies jaunajos apstākļos.
Ceļojumā uz Šauļiem devos ceturtdien, dienā, kad mediji satraukti vēstīja par jauniem Covid-19 gadījumiem Lietuvā, raisot bažas par otrā saslimstības viļņa tuvošanos. Šauļos satraukums nebija manāms. Cilvēki jutās priecīgi, pamazām atgriežoties iepriekšējā dzīvē. Šauļos strādā kafejnīcas, muzeji un veikali – viss, kas varētu interesēt tūristus. Starp citu, par Latvijas‒Lietuvas robežas atvēršanu lietuviešu būtu uzzinājuši arī bez mediju starpniecības. Jau pirmajā dienā pēc robežas atvēršanas veikalos atkal esot bijusi dzirdama latviešu valoda.
Viens no redzamākajiem britu eiroskeptiķiem Naidžels Farāžs zaudējis darbu radio LBC dažas dienas pēc tam, kad televīzijā bija paudis, ka vergu tirgotāja Edvarda Kolstona pieminekļa nogāšana Bristolē ir līdzvērtīga talibu vandalismam Afganistānā.
Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis kukuļa apjoms, ko uzņēmēji maksā par valsts pasūtījuma saņemšanu un «lietu kārtošanu». Saskaņā ar «SSE Riga» pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs», pērn par valsts pasūtījuma nodrošināšanu uzņēmējiem vajadzēja maksāt 5,9 procentus no līguma summas, savukārt par lietu kārtošanu uzņēmēji kukuļos atdeva vidēji 8,1 procentu no saviem ienākumiem.
Kamēr valsts amatpersonas mediķu un skolotāju algu paaugstināšanu viļā kā karstu kartupeli, Valsts Kanceleja ir aprēķinājusi, kāds atalgojums nākamgad pienākas premjeram, ministriem, deputātiem, tiesnešiem, ostu padomes locekļiem un citām amatpersonām. Ministru prezidenta alga nākamgad pārsniegs 5000 eiro mēnesī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieku maksimāli iespējamais atalgojums – 10 000 eiro mēnesī.
Latvijas lauksaimnieki, pārtikas uzņēmumi un tirgotāji iestājas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, bet arī piena produktiem, Latvijā audzētām, zivīm, ekoloģiskiem produktiem. Tas ļautu iedzīvotājiem vieglāk pārdzīvot krīzi un stiprinātu uzņēmējdarbību.
Krīze ieviesusi neizbēgamas izmaiņas iedzīvotāju ikdienā un daudzās darbības nozarēs, tostarp mazumtirdzniecībā, liekot uzņēmumiem pārskatīt savus plānus un ieceres. “Maxima Latvija” valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs Viktors Troicins intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā uzņēmums pārdzīvo krīzi, pircēju ažiotāžu un kā strādās nākotnē.
Krīzē visvairāk cietušajām nozarēm ‒ kultūrai, sabiedriskajai ēdināšanai, pasažieru pārvadājumiem, tūrismam, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un drošības pasākumu mazināšanas dota iespēja atsākt pakalpojumu sniegšanu, tiesa, joprojām ievērojot vairākus striktus aizliegumus.
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Vai tiešām bīstamākās valstij piederošās ēkas ir valdības nams un Finanšu ministrija, pēc Finanšu ministrijā veiktās revīzijas retoriski jautā Valsts kontrole (VK). Taisnības labad jāteic, ka šim bīstamo ēku sarakstam būtu jāpievieno arī Ekonomikas ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs, jo arī šo iestāžu ēkas, tāpat kā trīs muzeju mājvietas, iekļautas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 9,5 miljonu eiro vērtajā projektā “UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana”.
Lai izlasītu digitālo laikrakstu Neatkarīgā, lielākā daļa interesentu parasti atver interneta pārlūkprogrammu un adrešu joslā ieraksta neatkariga.lv vai arī izmanto “Google” meklētājprogrammu. Lai pie Neatkarīgās tiktu ar vienu klikšķi, var izveidot īsceļu, kas kā ikoniņa attēlosies viedierīces ekrānā. Tas prasīs aptuveni pusminūti laika, bet pēc tam Neatkarīgā būs vienmēr pa rokai.
Vēsā pavasara dēļ tikai patlaban zemeņu dobēs aizmetušās pirmās ogas. Pagaidām iespējas baudīt ir vien tās vietējās zemenes, kas ir audzētas siltumnīcā. Tāpēc to cena šobrīd Rīgas Centrāltirgū ir rekordaugsta – no 16 līdz 17 eiro kilogramā. Neatkarīgās aptaujātie zemeņu pārdevēji lēš, ka uz lauka audzētās vietējās ogas tirgū varētu parādīties ap Jāņiem.
Zivīm bagāti dīķi, ezeri un upes Latvijā nav utopija. Tā varētu kļūt par realitāti, ar ko Latvija vilinātu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus un stiprinātu reģionālo attīstību.
Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos
tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.