Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārds līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai lielākajai daļai pasaules bija maz zināms vai pat vispār nezināms. Šobrīd viņš ir kļuvis par vienu no populārākajiem cilvēkiem pasaulē.
Līdz šodienai visos lielajos veikalos varēja ieiet, tikai uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu. No šodienas šī prasība ir atcelta. Tagad visus veikalus var apmeklēt ikviens. Pircēji vairs netiek šķiroti sertificētajos un nesertificētajos.
Latvijā februāra pirmajā nedēļā sasniegts 95. markas benzīna vidējās cenas rekords, degvielas litra vidējai cenai pieaugot līdz 1,544 eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati. Kopš februāra sākuma degvielas cenas turpinājušas kāpt teju ik dienas, mēneša laikā sadārdzinoties par septiņiem līdz 13 centiem litrā (atkarībā no degvielas uzpildes stacijas).
Karpa dārzā Bauskā uzstādīts piemiņas stends negaidīti mūžībā aizgājušajam Bauskas mūziķim, grupas «Dakota» līderim Edvīnam Zariņam. Pie tā deg svecītes un gulst ziedi, vēsta bauskasdzive.lv. Daudziem Edvīns Zariņš paliks atmiņā ar dziesmu «Kurtizāņu ugunskurs».
Latvijā kopš 1. februāra oficiāli ir sākusi darboties dzērienu depozīta sistēma. Izveidoto taromātu un kiosku skaits ir lielāks nekā sākotnēji bija plānots, bet pie tiem pieiet vien retais iepakojumu nodot gribošais vai vienkārši ziņkārīgais. Pat trīs nedēļas pēc sistēmas ieviešanas taromāti tikpat kā netiek izmantoti, jo Latvijā pagaidām tikpat kā nav pudeļu, ko šajos taromātos nodot. Latvijā pirktās dzērienu pudeles ar Lietuvas vai Igaunijas depozītsistēmas atpazīšanas zīmi pie mums nodot nevar.
Pēdējo mēnešu laikā ne vienā vien piena saimniecībā iebraukuši piena uzpircēji, kuri sola iepirkt pienu par augstāku cenu nekā esošais piena noņēmējs. Brīvajā tirgū tas, protams, nav aizliegts, taču iepriekšējo gadu rūgtā pieredze liecina, ka ne vienmēr solījumi tiek pildīti. Pēc aptuvenām aplēsēm atsevišķi uzpircēji un pārstrādes uzņēmumi zemniekiem kopumā bija palikuši parādā piecus miljonus eiro par nodoto pienu.
Ģimenēm Latvijā pārtikas iegāde izmaksā aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecības budžeta, turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ēšanai nākas tērēt vēl lielāku daļu no saviem ienākumiem. Ikdienas produktu sadārdzinājums, kādu gada laikā piedzīvojusi Latvija, trūcīgos skar jo īpaši skarbi.
Šokējoši augstie rēķini par apkuri un dabasgāzi, dārgāka pārtika veikalu plauktos un degvielas cenu kāpums ir atspoguļojies arī janvāra inflācijā. Ekonomisti gan lēš, ka patēriņa cenas turpinās kāpt un, iespējams, rudenī iedzīvotājus gaida jauni nepatīkami pārsteigumi.
Lai izmantotu depozīta sistēmas piedāvāto iespēju saņemt 10 centus par nodoto iepakojumu, pārejas periodā, tas ir, līdz 1. augustam, ir jāpēta, vai nopirktā dzēriena pudele vai skārdene ir derīga nodošanai Latvijā.
“Facebook” kā ērtu kanālu sabiedrisko attiecību (PR) veicināšanai izmanto 88 procenti valsts iestāžu un visas ministrijas. Ja “Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs īstenos Eiropai izteiktos draudus par pieejas liegšanu “Facebook” un “Instagram”, valsts iestādēm, ministrijām un politiķiem būs jāmeklē cits kanāls, kā uzrunāt sabiedrību.
Changes to the State Civil Service Law provide that heads of institutions, including State Secretaries, will be able to hold office for a maximum of two consecutive terms. A look at the list of ministries' State Secretaries shows that some State Secretaries will have to look for a new job following the adoption and entry into force of the amendments to the law.
Energoresursu un piena iepirkuma cenu straujais pieaugums plosa nozari – situācija ir traģiska. Piena pārstrādātāji atzīt, ka šobrīd ir spiesti strādāt zem pašizmaksas. Ja situācija neuzlabosies, daļai uzņēmumu draud bankrots.
Valdību veidojošie politiskie spēki ir vienojušies, ka ģimenes ar bērniem un pensionāri saņems vienreizēju pabalstu, lai kaut daļēji kompensētu energoresursu cenu pieaugumu. Pensionāriem četru mēnešu laikā (no 1. janvāra līdz 30. aprīlim) plānots izmaksāt 80 eiro, ģimenēm ar bērniem – 200 eiro par katru bērnu. Diemžēl šo atbalstu nesaņems pilnīgi visi Latvijas bērni un pensionāri.
1. februārī, sāks darboties jaunā depozīta sistēma, kas ļaus nodot noteikta veida dzērienu iepakojumu, pretī saņemot kuponu. Tā izmantošana būs atkarīga no katra veikala politikas – daļa tirgotāju kuponu pieņems kā maksāšanas līdzekli, norēķinoties par precēm, daļa ļaus arī kuponu apmainīt pret skaidru naudu. Turklāt jārēķinās, ka arī kuponiem ir derīguma termiņš.
Lai pieteiktos personas apliecības (eID) saņemšanai Rīgā, rindā ir jāgaida aptuveni mēnesis. Taču jau pēc gada, tas ir, no 2023. gada 1. janvāra, personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Latvijas vēsturē visilgāk strādājušais ministru kabinets nebūt nav arī tautas mīlētākais. Tikai viena ministra reitings, saskaņā ar SKDS veikto aptauju,* ir pozitīvs, tas ir, viņa veikumu biežāk uzteic nekā kritizē.
Latvia will be represented by 57 athletes in 11 sports at the XXIV Olympic Winter Games, which will take place in Beijing, China, from 4 to 20 February this year. The support staff will be even bigger - 60 people, including coaches, doctors and management. With limited opportunities to participate in the Olympics, a variety of means are being used to compete for a place on the Olympic team or a quota for a particular discipline.
XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 4. līdz 20. februārim norisināsies Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, Latviju pārstāvēs 57 sportisti 11 sporta veidos. Pavadošais personāls būs vēl lielāks – 60 cilvēku, to vidū treneri, ārsti un vadība. Tā kā iespējas, lai piedalītos olimpiādē, ir ierobežotas, cīņā par vietu olimpiskajā komandā vai konkrētās disciplīnas kvotu tiek izmantoti dažādi līdzekļi.
Ja Krišjāņa Kariņa valdība pildītu savā valdības deklarācijā ierakstīto, tad daļai ģimeņu vispār vairs nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par mājokli. Taču tā vietā administratīvi teritoriālās reformas ietekmē daļai mājsaimniecību šajā nodoklī šogad būs jāmaksā krietni vairāk nekā iepriekš.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.
Ministru prezidenta alga šogad pirms nodokļu nomaksas būs 5216 eiro mēnesī, ministriem – 4952 eiro. Papildus tam amatpersonas saņems arī piemaksas reprezentācijas izdevumu segšanai: premjeram pie algas ik mēnesi pieskaitīs 1189 eiro, ministriem – 1127 eiro.