Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020. gadu, liecina CSP (Centrālās statistikas pārvades) dati. 2021. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 32,917 miljardi eiro. Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 3,5%. Pagājušā gada beigās banku un valsts iestāžu prognozes paredzēja IKP pieaugumu 2022. gadam apmēram par 4%. “Luminor Bank” ekonomista Pētera Strautiņa ieskatā tas joprojām ir iespējams, ja vien tiks ātri pielikts punkts Krievijas iebrukumam Ukrainā. Diemžēl šobrīd visdrīzāk ir jārēķinās ar sliktāku rezultātu.
“Ieviestās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā īstermiņā Latvijas ekonomiku ietekmēs sāpīgi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. “Lai arī Latvijas uzņēmumi cietīs no ieviestajām sankcijām, sankcijas nekad nebūs tik sāpīgas kā karš. Tāpēc labāk izvēlamies ļoti sāpīgu, bet plašu sankciju ceļu, lai izvairītos no kara,” teica M. Kazāks. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka sankcijas ir iedarbīgas tikai tad, ja tās ir sāpīgas abām pusēm. “Tādas sankcijas, kas būtu sāpīgas tikai vienai pusei, neeksistē,” piebilda M. Kazāks.
Iepriekš “SEB banka” šogad prognozēja izaugsmi 4,6% apmērā, bet šobrīd, pēc “SEB bankas” ekonomista Daiņa Gašpuita teiktā, prognozēt nākotni esot gandrīz neiespējami.
Viņš gan pieļauj, ka vispārēja ekonomikas krīze, visticamāk, nav gaidāma, lai gan konkrēti ārkārtas risinājumi, piemēram, lai kontrolētu enerģijas tirgu, varētu tikt iedarbināti. Sarežģītākā situācijā būs eksportētāji uz NVS valstīm, īpaši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgos, brīdina ekonomists. Būšot nepieciešams laiks, gan lai pielāgotos jaunajām sankcijām un ekonomiskajiem apstākļiem, gan lai atrastu jaunus tirgus. Savukārt rietumu virzienā eksports varētu saglabāt labus izaugsmes tempus, bet ES fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots.
“To, kādu vektoru uzņems ekonomikas attīstība, noteiks kara ilgums un mērogs. Kara ietekme uz enerģijas tirgiem, sarežģījumiem piegādēs un tā tālākās perspektīvas būs redzamas gada otrajā pusē, kad varēs arī precīzāk novērtēt ekonomikas attīstību,” uzskata D. Gašpuitis.
Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, viņaprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības un situācija ir ļoti mainīga. Latvijas ekonomiku šis karš varot ietekmēt no vairākām pusēm.
Pirmkārt, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk nekā 10% no Latvijas preču eksporta. Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas. Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums. Pēc M. Āboliņa teiktā, Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām esot grūti novērtēt.
“Kara tālāko attīstību un tā risinājumu ir grūti prognozēt. Sliktākajos scenārijos nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāti ar Ukrainu, un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku. Lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība,” sacīja M. Āboliņš.
“Ja karš turpināsies ilgi, Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Dzīvojam bīstamākā pasaulē, tādēļ ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā,” uzskata bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Arī viņš uzskata, ka šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Tāpat kara ietekmē tiks zaudēta liela daļa no Latvijas preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu - valūtu kursa kritums, sankcijas, atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu. Apdraudēts ir arī tranzīts, bet esot liela neskaidrība par tūrismu - Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, tāpēc viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums ir, cik lielā mērā tas tiks pieļauts, norāda ekonomists.
“Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, un tā savukārt ir priekšrocība Baltijai,” uzskata P. Strautiņš.
Viņš uzsver, ka karš ir papildu trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm. Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir lielas eksportētājvalstis. Krievija piegādā 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma esot pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes.
“Ja konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas “cietoksni” šajā reģionā. Atrašanās līdzās divām potenciāli agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara veiksmīgu Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai, tātad ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Šo statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli Aukstā kara laikā,” pauž P. Strautiņš.
