Pat tik izšķirīgā brīdī, kāds visai pasaulei ir konflikts Ukrainā, partija Saskaņa nespēj bilst kaut vārdu pretēji Kremļa oficiālajam viedoklim, un šī mazdūšība var Latvijas kreisajam flangam dārgi maksāt. Šādi politologi komentē vakardienas paziņojumu, kurā Saskaņa izteica Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedoklim līdzīgu Ukrainas konflikta novērtējumu.
Pasaule ir aizturējusi elpu, gaidot turpmākos notikumus Ukrainā. Šodien uz ārkārtas sēdēm pulcējas gan Nacionālās drošības padome pie Valsts prezidenta, gan Saeimas Aizsardzības komisija.
Koalīcija nodemonstrējusi jebkādas stratēģijas trūkumu elektroenerģijas jautājumā. Paziņojusi, ka tas ir nepatīkams, taču neizbēgams process, valdība nobalsoja par elektrības tirgus liberalizāciju, sākot ar šā gada 1. aprīli.
Sen solītais atbalsts ģimenēm sāk iegūt reālus apveidus. Ekonomikas ministrija paredz līdz gada beigām izstrādāt valsts galvojumu sistēmu pirmā mājokļa iegādei.
Tiesībsarga Jura Jansona stingrā nostāja izglītības, veselības un daudzos citos jutīgos jautājumos ir bijusi neērta ne vienam vien politiskajam spēkam, tāpēc diskusija par viņa atstādināšanu no amata ir uzskatāma par politisku pasūtījumu.
Krievu skolu jautājums atkal nonācis darba kārtībā. Krievijas vēstnieka draudi atvērt Latvijā krievu svētdienas skolas, pikets pie valdības ēkas un Nepilsoņu kongresa solījumi rīkot plašus protestus – politologi ir pārliecināti, ka jautājuma aktualizēšana šajā momentā nav nejauša.
Ekspremjers Valdis Dombrovskis, kādreizējā eirokomisāre Sandra Kalniete, bijušais operas vadītājs Andrejs Žagars, divkārtējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kā arī kaislīga krievvalodīgo aizstāve Tatjana Ždanoka.
Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Ekonomikas ministrijas (EM) ierēdņiem sagatavot priekšlikumus, kā topošajā Dzīvojamo telpu īres likumā pasargāt denacionalizēto namu īrniekus. Taču ministrijas augstākais ešalons, šķiet, darbojas pēc principa — politisko partiju ministri nāk un iet, bet patiesās lietas bīda ierēdņi.
Reformu partijas bēdīgais piemērs, kad partijas steigā top īsi pirms vēlēšanām un tikpat ātri bankrotē, neattur idejiskos līderus pieteikt jaunas kustības, lai parlamenta vēlēšanās pacīnītos ar politiskās skatuves smagsvariem.
Smagnējā, uzpūstā valsts pārvalde ir tēma, ko kā karstu kartupeli viļā jau ne pirmā valdība, un arī Laimdotas Straujumas pirmo darbu sarakstā nonācis ierēdniecības jautājums.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas partijām ir ne vien pēdējais treniņbrauciens pirms Saeimas vēlēšanām, bet arī indikators, kas uzrāda iekšpartijisko atmosfēru un ietekmes sfēru sadalījumu.
Pēkšņi un haotiski izbļaustījušies par elektrības sadārdzināšanos, politiķi tikpat ātri ir norakuši cerības par valsts gatavību pasargāt mājsaimniecības no tarifu kāpuma.
Maza, efektīva, profesionāla un labi atalgota valsts pārvalde – sasniegt šo mērķi Latvijai nav palīdzējusi nedz krīzes gadu taupība, nedz politiķu pragmatisms.
Apbrīnojami līdzīgi savu ceļu lielajā politikā uzsākusi bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un kādreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše.
Neraugoties uz banku iebildumiem, pēc trīs gadus ilgām diskusijām Saeima tuvojas nolikto atslēgu principa ieviešanai. Lai gan Eiropā šāda prakse praktiski nekur nepastāv, Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kas atvieglos kredītņēmēju ikdienu.
Valstsvīru politiskā amnēzija Latvijas iedzīvotājus varētu glābt no strauja elektrības cenu kāpuma. Taču jautājums paliek neatbildēts – kāpēc partijas, kuru ministri 21. janvārī balsoja «par» elektroenerģijas tirdzniecības kārtības maiņu, šobrīd pēkšņi attopas un grasās šo procesu nobremzēt?
Jaunā tieslietu ministre Baiba Broka atspēko norādes, ka viņa savulaik it kā esot lobējusi Maxima veikala attīstītājus, sekmējot uzņēmēju tikšanos ar tā brīža ministru Jāni Bordānu.
Jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un ar to saistīto būvniecības nozares sakārtošanu ir pasludinājusi par vienu no jaunās valdības prioritātēm.