Ģenerālis Pujāts arestu jau paredzēja

Atbildība par nemākulīgi vadīto valsts austrumu robežas projektu šobrīd tiek pilnībā uzgāzta bijušajai un esošajai Valsts robežsardzes vadībai. Taču šāda mēroga projekts arī bija rūpīgāk jāuzrauga Iekšlietu ministrijas līmenī. Uz to pirms gada norādīja arī Valsts kontrole. Robežsargi nav celtnieki. © Oksana Džadana/F64

Pirms gada iekšlietu ministram pakļautais Iekšējās drošības birojs saistībā ar valsts austrumu robežas izbūvi aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru, tagad pienākusi kārta viņa pēctecim Guntim Pujātam. Šādu notikumu attīstības gaitu viņš jau prognozēja, intervijā Neatkarīgajai atklājot, ka arī zem viņa tiekot rakts.

Kriminālprocess par austrumu robežas izbūvi ir apaudzis ar daudzām un dažādām dīvainībām, kas liek domāt, ka stāsts nav tikai par aplami sabērtu šķeldu uz robežsargu patruļtakām. Pirmkārt, nav skaidrs, kādēļ vispār robežsardzei jānodarbojas ar būvdarbu vadīšanu, ja tās funkcijas ir “valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana”. Tā teikts Robežsardzes likumā. Taču vēsturiski šis grandiozais būvniecības projekts tika uzticēts būvniecības vadības amatieriem, nevis valsts īpašumu pārvaldīšanas un attīstīšanas profesionāļiem.

Pārāk taisnas laipas

Gada sākumā publiskotais Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ieguldījumiem valsts robežas izbūvē bija vienkārši graujošs. Robežsardze darbojusies “ar bezprecedenta visatļautību un patvaļu, it kā uz to likums neattiektos”. Revīzijā tika konstatēta prettiesiska rīcība par vismaz 7,14 miljoniem eiro. Tai pašā laikā nav jau tā, ka nauda sabāzta kabatās. Drīzāk nemākulīgi apsaimniekota, nepareizi iegrāmatota. Taču krimināllietai ar to pilnībā pietiek.

Pēc tam, kad robežbūves skandāls gāja vaļā, Neatkarīgā intervēja Gunti Pujātu. Viņš paziņoja, ka Iekšējā drošības biroja izmeklētāji rīkojas tendenciozi, pārkāpumus ieraugot tur, kur pēc būtības to nav. Piemēram, laipas uz robežas precīzi nekopē līkumainas upītes krastu, jo pa taisni pārvietoties iespējams ātrāk un vienkāršāk. Plastmasas stiprinājumi žoga augšpusē aizstāti ar metāla stiprinājumiem, jo tie esot lētāki un izturīgāki. Kas attiecas uz nelikumīgu koku izciršanu, robežjoslā koku nedrīkst būt pat tad, ja runa ir par aizsargājamu teritoriju. Tomēr visas šīs šķietami loģiskās izmaiņas bija atkāpes no projekta specifikācijas. Tās netika pienācīgi iegrāmatotas. Jauni konkursi netika rīkoti. Bet uz projekta bija Normunda Garbara paraksts.

Nereaģēja uz pretlikumīgu rīcību

Par kādiem parakstiem krimināllieta ierosināta pret Pujātu? No Iekšējās drošības biroja paziņojuma izriet, ka viņš nav novērsis kādas iepriekš pieļautas pretlikumīgas rīcības. Acīmredzot tās, par ko parakstījās Garbars. Lūk, fragments no IDB paziņojuma:

“Iekšējās drošības birojs kopš 2018. gada sākuma intensīvi strādā pie vērienīgas pirmstiesas izmeklēšanas liela apmēra komplicētos kriminālprocesos, kas ir saistīti ar valsts austrumu robežas izbūvi un inženiertehnisko aprīkošanu. Ar valsts austrumu robežas izbūvi saistītā kriminālprocesa ietvaros šodien, 4. septembrī, Iekšējās drošības birojs ir aizturējis augsta ranga Valsts robežsardzes amatpersonu, kura tiek turēta aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību, atbilstoši nereaģējot uz pretlikumīgu rīcību Latvijas austrumu robežas izbūves procesā.

Šīs Valsts robežsardzes augsta ranga amatpersonas bezdarbības rezultātā valstij iespējami ir nodarīti zaudējumi īpaši lielā - vairāku miljonu eiro - apmērā.”

Reputācija ar garantiju ‒ sagrauta

Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 319. panta trešās daļas:

“Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums ‒

(3) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.”

Nav divu domu, ka ar šādu ierakstu biogrāfijā Pujāta profesionālā reputācija jau tagad ir sagrauta. Pat tad, ja krimināllieta beigsies ar čiku.

Savs zilonis Pujātam

Jāatgādina, ka, vēršoties plašumā robežbūves skandālam, paralēli arī pret citām robežsardzes amatpersonām un par citiem nodarījumiem tika rosināti kriminālprocesi. Pujāta skatījumā bija sākušās raganu medības:

“Jebkurš, pat vismazākais iegansts tiek izmantots, lai pēc maksimālas programmas uzsāktu pret mūsu darbiniekiem kriminālprocesuālās darbības.” Ilustrācijai kalpoja vairāki piemēri - kriminālprocess pret robežsardzes juristi, kura pēc vadības lūguma ārpus darba laika paņēma tulkošanai uz mājām trīs prezentācijas. Lieta par pensionēta robežsarga atdāvināto ieroci robežsardzei, kas netika pareizi noformēts. Lieta pret darbinieci, kura ar mašīnu uzbrauca mopēdam. Vēl viena lieta - pret bijušo priekšnieka vietnieku par to, ka viņš, pats būdams lidotājs, vismaz divas reizes lidojis dienesta uzdevumos ar dienesta lidaparātu. Tādas sīkas mušas, no kā uzpūsti vareni ziloņi.

Iespējams, tagad savs zilonis ticis arī pašam Pujātam.

Saistībā ar kriminālprocesuālajiem pārkāpumiem IDB rosinātajās lietās Pujāts vērsās gan Ģenerālprokuratūrā, gan Saeimā. Taču rezultāts nebija tas, uz ko ģenerālis cerēja. IDB turpināja rakt, tostarp pret viņu, bet robežsardzei tika pavēlēts likties mierā.

Skandāls pārāk ieildzis

Stāstā par robežbūvi iezīmējas arī paralēlā - būvnieku līnija. Ceļu būves kompānija “Igate” pēc iekulšanās šai kriminālprocesā paziņoja, ka ir upuris valsts spēka struktūru savstarpējās ietekmes cīņās un ka lietu inspirējuši konkurenti, lai izstumtu “Igati” no Ķekavas apvedceļa projekta konkursa.

Lai kādi būtu robežbūves skandāla patiesie iemesli - spēka struktūru kari, uzņēmēju savstarpējās rebes, politisko klanu nomaiņa vai kristāldzidra cīņa pret korupciju un neprasmīgu vadību, ir skaidrs, ka šis skandāls ir pārlieku ieildzis.

Valsts austrumu robežas infrastruktūra joprojām nav pabeigta, bet Valsts robežsardze palikusi bez vadības, un tā ir valsts drošības problēma. Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņojis, ka Ģenerālprokuratūrai maksimāli ātri - jau tuvāko dienu laikā jādod atbilde, ir pamats aizdomām pret Pujātu vai tomēr ne. Pagaidām par Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumu izpildītāju iecelts Pujāta vietnieks dienesta organizācijas jautājumos Ivars Ruskulis. Atšķirībā no otra vietnieka ‒ pulkveža Jura Martukāna - Ruskulis robežbūves lietā nav bijis aizturēts. Vismaz līdz šim.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais