Satversmes tiesa piektdien paziņos spriedumu par valsts valodas lietojumu privātajās mazākumtautību skolās. Attiecībā uz valsts skolām tiesa jau pavasarī lēmusi, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir tiesiska. Tomēr tas neliedz Kremļa ietekmes aģentu grupai izvērst jaunu kampaņu pret Latvijas valsti, citastarp arī pieprasot pedagogiem pārkāpt likumu un runāt ar skolēniem krieviski.
Latvijas valsts ir apņēmusies rūpēties par Latvijas teritorijā dzīvojošo seno pamattautību – lībiešiem. Drīz jau būs 30 gadu kā apņēmusies, bet tikai vakar Saeimā oficiāli tika konstatēts, ka neizskaidrojamu iemeslu dēļ šī apņemšanās nav pildīta.
Vēl viena tautsaimniecības nozare piesakās par potenciālo cietušo Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešanas gadījumā. Ja kūdras ieguvei jāatgriežas krīzes laika izmešu līmenī, nozari gaida stagnācija vai pat likumsakarīgas beigas.
Amerikāņu investīciju kompānija Providence Equity Partners pārbūvē sev piederošo mediju grupu Baltijas valstīs tā, lai pēc dažiem gadiem to varētu izdevīgi pārdot. Latvijā šā procesa sekas ir informatīvās telpas sašaurināšanas un telekanāla LNT slēgšana.
Vēl nepabeigtajam klimata plānam ir veikts formāli neatkarīgs ietekmes novērtējums uz vidi un izdarīts absurds secinājums – dokumentā ietvertajiem pasākumiem būs «izšķiroši labvēlīga ietekme uz klimatu». Tajā pašā laikā plāna ietekme uz tautsaimniecību, iekšzemes kopproduktu un ikviena iedzīvotāja labklājību joprojām nav aprēķināta un pastāv iespēja, ka Eiropas Komisijai steigā sacerētais savārstījums tiks nodots vispār bez skaitļiem. Valdība apstiprinās dokumentu, neapzinoties tā izraisītās sekas.
Ir gadījumi, kad laulības dzīve neizdodas un cilvēki šķiras. Tad nākas dalīt mantu un – kas pats svarīgākais – bērnu aprūpes tiesības. Nebūtu pieļaujams, ka šo mokošo procedūru ar saviem aizspriedumiem netaisnīgu padarītu procesā iesaistītās iestādes, taču arī tā joprojām mēdz notikt. Sistēmas izpratnē tēvi ir otrās šķiras vecāki.
Jēkabpilī skandāls – no pozīcijas opozīcijā iekļuvušie politiķi, tostarp pavasarī gāztais mērs Raivis Ragainis publiski apstrīdējis pilsētas Apbalvojumu piešķiršanas komisijas lēmumu piešķirt Jēkabpils Goda pilsoņa titulu Leonīdam Salcevičam.
Ārlietu ministrija neatklāj iemeslus, kādēļ iekļāvusi Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā Krievijas Federācijas pilsoni Grigoriju Lepsveridzi, taču viņa vārda publiskošana pati par sevi ir signāls Kremļa galma māksliniekiem, ka mūsu skatuves viņiem kļūst nepieejamas.
Ietekmīgākās vides aizsardzības iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes direktora amatā iecelts līdzšinējais Nacionālā botāniskā dārza vadītājs Andrejs Svilāns. Tieši viņam nāksies iesaiņot lielajā dabas skaitīšanas projektā savāktos datus politiskai izlemšanai valdībā, ko ar tiem darīt.
Nospraužot Latvijai neizpildāmus klimata mērķus un ierobežojot lēta autotransporta pieejamību sabiedrībai, valdība ne tikai pildīs Krievijas gāzes lobija, autodīleru un kreditoru pasūtījumu par autoparka piespiedu atjaunošanu, bet formāli – arī pašas doto solījumu atbrīvoties no OIK maksājuma elektrības rēķinos. Tā segšanai no iedzīvotājiem jāsavāc aptuveni 150 miljoni gadā, tostarp apliekot ar netaisnīgiem nodokļiem auto.
Ceļu satiksmes drošības direkcija ir pasūtījusi Biķernieku trases atjaunošanas būvprojektu, un tas nozīmē, ka strīdā par kompleksās sporta bāzes zemes piederību ticamāks kļūst motorsportam un plašākai sabiedrībai labvēlīgs risinājums, proti, īpašuma piespiedu atpirkšana par saprātīgu cenu.
Kā sniegs uz galvas premjeram Krišjānim Kariņam uzkritusi jauna iekškoalīcijas problēma. Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadītājas amatu uzvarējusi Zaiga Pūce. Ja fonda padome viņu apstiprinās amatā, sanāks, ka valdība viena ministra sievai darbu sarūpējusi, un tas izskatās pēc interešu konflikta, pat ja formāli tāds nav.
Kā nosargāt Baltijas valstis – nule publiskotajā pētījumā vaicā ASV militārā domnīca Jamestown foundation, un viņu atbilde ietver rekomendāciju izveidot obligāto militāro dienestu. Latvija šobrīd ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas neizmanto nekādus piespiedu mehānismus aizsardzības spēku rekrutēšanā. Un pagaidām arī negrasās.
Latvijas aizsardzības politikas plānotāji un militārās industrijas dalībnieki mēģina vienoties par tādu sadarbības modeli, kurā lauvas tiesa militārā budžeta paliktu Latvijas ekonomikas apritē, nevis atdota ārzemniekiem. Stratēģiskā partnerība ar valdību uzņēmējiem nozīmētu gan ekskluzīvas priekšrocības un pat monopolstāvokli, gan ekskluzīvus ilgtermiņa pienākumus.
Sabiedriskajai apspriešanai piedāvātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam dažās dienās ir sabiedriski tik ļoti apspriests, ka partijas, kas dokumentu virzījušas, tagad pašas pārbijušās no radikālajām idejām, ko tas satur, un sekām, ko var izraisīt. Jaunā Vienotība pat uz brīdi sagājusi ragos ar partiju KPV LV.
Zibenskarš pret klimata rūpju aizsegā virzīto ideju par tradicionālā autotransporta faktisku aizliegšanu ir sekmīgi noslēdzies. Premjera partija pieprasa apturēt absurdas idejas saturošo Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ko virza Ekonomikas ministrija. Savukārt Satiksmes ministrija atsauc radikālākos priekšlikumus Alternatīvo degvielu attīstības plānā.
Dzīves kvalitāte Garkalnes novadā daudzējādā ziņā uzlabojas, par ko liecina arvien pieaugošais pašvaldības budžets, iedzīvotāju skaita kāpums, uzņēmējdarbības aktivitāte un trūkumcietēju sarūkošais skaits. Taču saimniekošana pašvaldībā notiekot izšķērdīgi un nesaimnieciski. Kā raksturo Valsts kontrole – pēc principa bagāts dara, kā grib. Un, ja grib, tad arī Valsts kontrole tiek izmesta laukā no domes ēkas.
Premjera Kariņa valdība grasās padarīt braukšanu ar automašīnu par bagātnieku privilēģiju. Ministrijās šobrīd tiek gatavots pamatojums esošo nodokļu palielināšanai degvielai, transportam un vēl pilnīgi jauna nodokļa ieviešana, kas tiek maskēta ar rūpēm par klimatu, bet patiesībā ir primitīva metode, kā iekasēt no vidusšķiras un trūcīgajiem pēc iespējas vairāk naudas.
Uz vispārējās klimata panikas viļņa arī Latvijas radikālie vegāni plāno dažādas protesta akcijas pret tradicionālo dzīvesveidu, kas ietver sevī gan gaļas ēšanu, gan dzīvnieku ādas izmantošanu. Jauni uzbrukumi drīzumā gaida kažokzvēru industriju un lopkautuves.
Krāpniecībā un netīrās naudas legalizācijā apvainotais būvuzņēmums Igate uzskata, ka kļuvis par sastāvdaļu Valsts robežsardzes un Iekšējās drošības biroja (IDB) konfliktā. Ar robežas būvniecību viss esot kārtībā, bet kārtībā nav metodes, ar kurām savu ietekmi iekšlietu resorā cenšas audzēt IDB.
Vienīgā pretendente uz Latvijas banku sektora uzraudzīšanu Santa Purgaile nākusi klajā ar vēstījumu Latvijas stratēģiskajam partnerim – ja viņu iecels amatā, ABLV bankas pašlikvidācijas procedūra tiks apturēta. Tādā gadījumā alternatīva ir piespiedu likvidācija ar ASV saskaņotiem likvidatoriem un, iespējams, arī naudas nacionalizācija.
«Šodien nokļūšana uz kuģa tiek organizēta no ostas ēkas 1. stāva, uzkāpšana uz kuģa – no autoklāja. Atvainojamies par neērtībām.» Šo paziņojumu termināļa ēkā izvietojis prāmju operators Tallink, lai gan patiesībā atvainoties vajadzētu Rīgas pilsētas vadībai, kas pēdējo desmitgažu laikā pasažieru ostu nolaidusi līdz nožēlojamam stāvoklim. Pat stacionārais snuķis nestrādā – izbīdāmajam pasažieru tunelim tiek mainīti gultņi.