Prokurors Pāvels Lukojanovs par protestu šā gada skaļākajā dzīvnieku spīdzināšanas lietā lems pēc iepazīšanās ar pilno spriedumu. Kādēļ briesmīga vardarbība pret suņiem un kaķiem novērtējama ar saudzīgu piespiedu darbu, nevis cietumsodu, Rīgas rajona tiesa darīs zināmu pēc 23. oktobra.
Ministra Jura Pūces piedāvātā pašvaldību reformas karte turpina haotiski mainīties. Vakar valdība lēma palielināt iepriekš atļauto republikas pilsētu skaitu līdz piecām, atstājot neizpratnē atlikušās četras. Jelgava, Ventspils, Jēkabpils un Valmiera joprojām paliek aiz statusa sliekšņa. Taču paredzams, ka saprātīgus grozījumus likumprojektā izdarīs Saeima.
Ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā ieviestas izmaiņas, kas primāri vērstas uz sastrēgumu samazināšanu Rīgā. Soda punkti tagad tiek piešķirti gan par telefona un citu viedierīču lietošanu braukšanas laikā, gan iebraukšanu nobloķētā krustojumā.
Iekšējās drošības biroja ierosinātais kriminālprocess pret Valsts robežsardzes juristi, kas mājās strādājusi ar vispārpieejamu dienesta informāciju, nav vienīgā lieta ar šķietami sagudrotu saturu. Pēc bijušā robežsardzes vadītāja aizturēšanas konflikts starp abām iekšlietu resora iestādēm samilzis tiktāl, ka tiks vētīts gan Ģenerālprokuratūrā, gan Saeimā, jo šādi mentu kari ir potenciāls apdraudējums nacionālajai drošībai.
Ķīmisko elementu tabulā rodama pietiekami liela daudzveidība, lai klimata aktīvistes Grētas Tunbergas iestudētajā drāmā piešautu jaunu asumu. Nīderlandē grasās apturēt tūkstošiem ar būvniecību saistītu attīstības projektu, jo tie ir pretrunā Eiropas Savienības slāpekļa apsaimniekošanas politikai. Latvijas iestādes saglabā optimismu, ka mūs šī problēma neskars.
Par satiksmes drošību atbildīgajām institūcijām Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra paziņojums, ka ātruma radaru programma naudas trūkuma dēļ, iespējams, tiks apturēta, ir pārsteigums. Nekas tāds starpministriju sanāksmēs nav pārrunāts, un faktiski Dimitrijs Trofimovs ir vienpersoniski nolēmis atteikties no efektīvākā satiksmes uzraudzības līdzekļa valstī.
2018. gada sākumā Irina Kurganova teica vārdus «Gods kalpot Latvijai», saņēma leitnanta dienesta pakāpi, puķes un kļuva par Valsts robežsardzes juristi. Šopavasar Irinu aizturēja Iekšējās drošības birojs par it kā neizpaužamu ziņu izpaušanu. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liek domāt, ka nopietnā apsūdzība par nenotikušu noziegumu ir sastāvdaļa divu iekšlietu resora iestāžu savstarpējā cīņā par izmeklēšanas pilnvarām.
Projektu naudai, kas seko migrantiem, piesakās arvien jaunas organizācijas. Latvijā startējusi trešā velkamistu kampaņa migrācijas atbalstam, un šoreiz tonis ir būtiski mainīts – no agresīvas oponentu kritikas uz sarunu par cilvēcīgu attieksmi.
Viena lapa un vēl drusciņ – tik izvērsts ir ministra Jura Pūces pamatojums 300 miljonu eiro sadalīšanai reģionālajiem autoceļiem. Nav cita izskaidrojuma, kādēļ lemšanu par ceļu naudu no Satiksmes ministrijas pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā vien tas, ka Pūce ar šādiem solījumiem mēģinās pirkt reformai nedraudzīgo pašvaldību labvēlību.
Pēc tam kad vairāku mēnešu garumā Latvijas preses izdevējiem nācās cīnīties par finansējumu Latvijas pastam, lai tas spētu pildīt savus pienākumus pret sabiedrību, valsts uzņēmums nācis klajā ar jaunu optimizācijas pasākumu, kas jāfinansē tieši reģionālajiem izdevumiem.
Pasauli pārņēmušais klimata aprūpes trakums labklājības valstīs sasniedzis tādu stadiju, ka nu jau tiek pieprasīta pilnīga atteikšanās no fosilās degvielas izmantošanas. Latvijā piedāvātais risinājums ir vienkāršāks – ceļam cenas degvielai un apliekam ar papildu nodokļiem visu, kas rada CO2 izmešus.
Kārtējais skaudrais stāsts par dzīvnieku nehumānu izmantošanu peļņai lēnām tuvojas laimīgam atrisinājumam – Iļģuciemā konfiscētie mazsunīši viens pēc otra tiek pārdoti jaunajiem saimniekiem. Tā kā gribētāju netrūkst, cena uzskrūvēta līdz pat 300 eiro gabalā, bet sunīšu ir kopskaitā vairāk nekā 60. Ienākumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas šai gadījumā tiek uzdāvināti dzīvnieku patversmei.
Centrālās stacijas mezgla pārbūves projektā it kā notikušais sadārdzinājums ir maldinoša ziņa, kas vērtējama gan uz būvnieku karteļa skandāla fona, gan – ņemot vērā politiskās batālijas ap nākamo ES daudzgadu budžetu. Ja projekts tiek diskreditēts, ir grūti pamatot, kādēļ Latvijai pienākas Eiropas publiskie līdzekļi.
Būvniecības valsts kontroles birojs pasludinājis būvniecības procesa digitalizācijas laikmeta iestāšanos. Tikmēr Rīga, kas ir lielākais būvnieks visā valstī, turpina ražot papīra blāķus.
Lai gan komentāros Eiropas Komisijai nosūtītajam biotopu ziņojumam pausts pesimisms un dziļa paškritika, ka Latvijas zaļums esot tikai mīts, Latvijas dabā kopš 2013. gada vērojami būtiski uzlabojumi. Skaitļi liecina, ka labāk jūtas gan biotopi, gan dzīvnieku un augu sugas.
Ārzemju un pašmāju jauniešu veicināto paniku par klimata apokalipsi savā labā grib izmantot arī tās industrijas, kas klimatam nodara ievērojamu kaitējumu. Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, tāpēc iesaistītās nozares cenšas ielobēt tajā savas intereses.
Latvijas pašvaldības neapmierina administratīvi teritoriālās reformas gaita, taču pagaidām tās nav vienojušās par kopīgu rīcību reformas apturēšanai un saprātīgāka piedāvājuma izstrādei, nekā to spējis nozares ministrs Juris Pūce.
Kamēr valdība un Satiksmes ministrija apmierināti ziņo, ka taksometru nozarē ieviesta kārtība, bet lidosta turpina cīnīties ar nelicencēto taksometru mafiju, pilnībā novārtā atstātas taksistu kā darba ņēmēju intereses. Normatīvie akti paredz, ka māmiņalgas saņēmēja ir mašīna, nevis tās vadītājs.
Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas par nākamā gada budžetu.
Lai saglābtu iespēju piedalīties 100 miljonus vērtajā Ķekavas apvedceļa projektā, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ir gatava reorganizēties, mainīt valdes sastāvu, konkursā mainīt māti pret meitu, startēt kā apakšniece. Darīt jebko, kas par nepieciešamu tiktu uzskatīts Eiropas Savienības institūcijās. Un arī publiski taisnoties – vakar beidzot tika sasaukta iepriekš izmeklētāju aizkavētā preses konference.
Pagājušajā gadā Latvijā satiksmes negadījumos gāja bojā 70 cilvēku, un no viņiem seši bija jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem – tātad ar mazu braukšanas pieredzi.
Latvijas dzelzceļš ir tik ietekmīgs uzņēmums, ka var nevien uzaicināt uz savu simtgades korporatīvo ballīti Prāta vētru, bet arī sarīkot starptautisku konferenci par globālās transporta attīstības izaicinājumiem, sapulcinot pasaulē nozīmīgus lēmumu pieņēmējus, nozares spēlētājus un ekspertus. Priekšā tik grandiozas pārmaiņas, ka jau tagad jādomā, kā gūt no tām maksimālo labumu gan biznesam, gan sabiedrībai kopumā.