Imants Vīksne / Autori

Lai gan Saeima Jūrmalas domei uzdāvināja miljonu eiro ar nosacījumu, ka pilsēta to iztērēs «piekrastes dabas vērtību un kultūrvides centra izveidošanai», dzīvē nauda izlietota dzimtsarakstu nodaļas izmitināšanai. Taču atbildīgā ministrija konkrētās mērķdotācijas pēcuzraudzību neveic, jo likumi tādu pienākumu neuzliek.

Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari šonedēļ uzņēmis 14 īpašus pacientus – karavīrus no Ukrainas. Kara traumas ir sevišķi smagas. Mīnu norautas ekstremitātes, šķembu sašķaidīti audi, sadragāti kauli. Protēzes daudz ko var atrisināt, taču tās jāiemācās lietot. Kara salauztajiem ir no jauna jāiemācās dzīvot.

Krievijas armijas apgādes uzņēmums Vojentorg ir noreaģējis uz skandālu Latvijā, un tas, iespējams, ir vēl sliktāk. Zīmola Armija Rossiji apģērbi nav izņemti no tirdzniecības, lai arī lielveikals Alfa to lūdzis nomniekam. Turklāt jaunajā Kremļa propagandas apģērbu sērijā tiks izmantots arī Latvijas karogs. Tagad Kremļa līnijas nerakstītais vēstījums būs «Latvija naša» – sarkanbaltsarkans karogs uz piedurknes, Putina ģīmetne uz vēdera.

Īpaši aizsargājamais Papes ezers, kas atrodas pašos Kurzemes dienvidos Rucavas novadā, šogad pārtapis seklā aizaugušā dīķī, pa kuru ar parastu laivu nav iespējams pārvietoties. Uz copi atbraukušie leiši bar vietējos latviešus par apkārt valdošo smaku un nosprāgušajām zivīm. Tomēr nule atbildīgo institūciju ilgstoši bendētajam ezeram ir parādījusies cerība. Jau šoruden vajadzētu sākties kanāla izbūvei – normāla hidroloģiskā režīma atjaunošanai.

Latvijas suņiem tiek rekomendēts maksimāli izvairīties no publisku pasākumu apmeklēšanas un biedrošanās ar svešiniekiem, neiet uz izstādēm un medībām, jo nezināmā sērga no Skandināvijas var viegli šķērsot valstu robežas, Baltijas jūru, un tad iespējamas briesmīgas beigas. Norvēģijā suņi mirst no asiņainas caurejas, ko, iespējams, izraisa baktērijas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šogad ir pārņēmis ar medicīnu un veselības aprūpi saistītās valsts materiālās rezerves, ko līdz šim apsaimniekoja Nodrošinājuma valsts aģentūra. Joda tablešu tajās nav, bet saistībā ar Baltkrievijā drīzumā plānoto kodolspēkstacijas iedarbināšanu tiks lemts par tādu iepirkšanu.

Latvijas vecākā dabas aizsardzības organizācija – Vides aizsardzības klubs (VAK) – atsakās pakļauties Jūrmalas domes likumīgajai, taču nekorektajai prasībai atstāt ēku Dubultos, Pils ielā 1. Formāli tieši šādas organizācijas rosība ekskluzīvajā namā bija nosacījums, lai no valsts budžeta ar Saeimas deputātu kvotu starpniecību pašvaldība tiktu pie deviņsimt tūkstošiem eiro ēkas atjaunošanai.

Kamēr atbildīgās institūcijas sacer normatīvo regulējumu elektriskajam skrejritenim, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens jau pasludinājis to par transporta līdzekli. Līdz šim policija skrejriteni traktējusi kā sporta vai atpūtas inventāru, tāpēc krimināllietas par tā nodarītajiem miesas bojājumiem gājējiem izpalika. Nu pirmais kriminālprocess ir ierosināts.

No viena grāvja otrā līdzi ES fondu pieejamībai mētājas būvniecības nozare. Šobrīd, knapi tikusi galā ar darbaspēka trūkumu, tā jau var sākt gatavoties straujam pasūtījumu kritumam publiskajā sektorā pēc 2021. gada.

Pirms nepilniem desmit gadiem tika plānots, ka Visaginā – pārdesmit kilometrus no Lietuvas un Latvijas robežas – Baltijas valstis uzbūvēs kopīgu atomelektrostaciju, kas sāktu darboties 2020. gadā. Projekts izgāzās, un lietuvieši tagad metušies apkarot topošo spēkstaciju Baltkrievijā, jo baltkrievi it kā uzprojektējuši un būvē nedrošu kodolobjektu. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra neko tādu neapstiprina.

Velti rīdzinieki cer, ka stalažas un brīdinājuma stabiņi ap un uz Gaisa tilta nozīmē sākumu tik nepieciešamajai tilta pārbūvei. Kapitālā remonta nebūs. Tikai ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros būvnieki paknibināsies, lai margu daļa komplektā ar gājējiem un riteņbraucējiem nenogāžas uz dzelzceļa sliedēm.

Šī ir pirmā sezona, kopš Latvijas satiksmē masveidīgi parādījušies elektriskie skrejriteņi, un jau pašlaik tie izraisa nopietnas komplikācijas satiksmes dalībnieku attiecībās, taču lielais konflikts vēl ir tikai priekšā. Pēc desmit dienām Rīgu piepildīs jauni cilvēki, kas savās mācību gaitās noteikti izmantos šo lielisko pārvietošanās līdzekli, kas likumdošanā ir pielīdzināts piepūšamajam matracim.

Politiķi un baņķieri ir panākuši arvien jaunus ierobežojumus skaidras naudas apritei, un tagad brīnās, ka šo jaunievedumu kontrolei nepieciešami darbinieki, un viņiem arī galdiņš, pie kura apsēsties. Deputāts Aldis Gobzems publiskojis prioritārā pasākuma Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana tāmi.

Latvijas preses izdevēju asociācija nozares vārdā un uzņēmums Latvijas pasts beidzot vienojušies par slēdzamā līguma tekstu, un tas nozīmē, ka šķēršļi avīžu un žurnālu piegādēm nākamajā gadā ir novērsti. Vēl tikai Saeimai steidzamības kārtā jāpieņem valdības izstrādātie grozījumi Pasta likumā.

Kamēr krāpnieki internetā piedāvā par nelielu komisiju atgūt PNB bankā zaudētos noguldījumus, bet maksātnespējas administratoru cunfte berzē rokas drīzo dzīru gaidās, pati PNB banka nemaz negrasās tik viegli padoties un apgalvo, ka tai naudas pietiek. Jaunie īpašnieki, kas gan vēl nav saņēmuši uzraudzības institūciju akceptu bankas pirkuma darījumam, jau iedarbinājuši kontaktus ASV vēstniecībā.

Dziļā pretrunā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam «stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī» ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iecere naudu pedagogu algu palielināšanai smelties Latviešu valodas aģentūras likvidācijā.

Arī pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavēstījuši sabiedrībai par valdības lielo darba uzvaru, atvēlot drukātās preses izplatīšanai nepieciešamo naudu, uzņēmums Latvijas pasts atsakās šo naudu paņemt un līguma projektā preses izdevējiem iestrādājis būtisku cenu sadārdzinājumu.

Latvijā ir vismaz pāris desmiti ukraiņu organizāciju, kas dzied, dejo un reprezentē ne tikai kultūru, bet arī attieksmi pret savā tēvzemē notikušo karu. Daļa šo organizāciju ir Kremļa iebarotas un darbojas faktiski pretēji Ukrainas valsts interesēm. Vēstniecība uz to vērš latviešu uzmanību – visi ukraiņi nebūt nav vienādi.

Vēl pāris nedēļas, un uz Latvijas ceļiem un pilsētu ielās sāksies intensīvi jaunu cilvēku pārvadājumi – jāapmeklē dārziņi, skolas, universitātes. Lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību, satiksmes drošības institūcijas sāk jaunu kampaņu – Nebrauc autā!. Tā balstīta sporta terminoloģijā, pieņemot, ka tieši vīrieši kaut ko vairāk saprot no sporta, un tāpat kā basketbola bumba jāpatur spēles laukumā, mašīna – savā joslā, respektējot ceļa horizontālos apzīmējumus.

Teju identiska situācija kā ar drukātās preses izplatīšanu izveidojusies grāmatniecības nozarē – viena valdība ir kaut ko pasākusi, atnākusi cita valdība, un nav turpinājuma. Grāmatniecības nozarei vajadzīga palīdzība – gan iekšējā tirgū, gan eksportā, un abas šīs vajadzības nostādītas savstarpēji konkurējošās attiecībās.

Simt gadi apritējuši Latvijas valstij, un simt gadi kopš dibināšanas pakāpeniski aprit visām tās institūcijām, iestādēm un organizācijām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tajā skaitā. Šīs nedēļas nogalē apaļā jubileja tiek svinēta Latvijas armijas kara flotei, un iedzīvotāji laipni aicināti uz militāro kuģu parādi un citiem svētku pasākumiem.

Iespējams, nākamotrdien valdība atkārtoti skatīs Pasta likumā sagatavotos grozījumus, bez kuriem nacionālā drukātā prese būtu pakļauta ievērojamam lasītāju skaita kritumam, bet reģionālā, iespējams, pat nolemta pilnīgai iznīkšanai. Izdevēju celtā trauksme politiķiem likusi saprast, ka tā vienkārši uz gadu pārtraukt finansēt no demokrātijas un valsts drošības viedokļa stratēģiski svarīgas nozares darbu nav pieļaujams.