Imants Vīksne / Autori

Vislatvijas dabas skaitīšanas projekta noslēdzošajā lauka darbu sezonā eksperti uzskaita Latvijas ūdeņus, un pēc pirmajiem secinājumiem izbrāķēta aptuveni puse saldūdens biotopu – upes ir pārtaisītas par meliorācijas grāvjiem, bet ezeri piedzīti ar notekūdeņiem un aizauguši. Šī ir kārtējā kritikas deva, kas apšauba Latvijas zaļumu, un Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Juris Jātnieks uzskata, ka tās dēļ arī ir no pirmdienas atlaists. Par maz optimisma.

Latvijas meteodienesta nule publiskotais pārskats par gaisa kvalitāti pagājušajā gadā tuvina valsti tiesvedībai ar Eiropas Komisiju, jo valdība ilgstoši nepilda Eiropas Savienības uzlikto pienākumu sargāt savu pilsoņu plaušu veselību. Gaiss, ko elpojam, ir pārāk piesārņots, bet iespēja, ka līdz 2020. gadam tas pēkšņi kļūs ievērojami tīrāks, līdzinās nullei.

Kāda valsts apdraudējuma gadījumā karavīrs drīkst nošaut aizdomīgu civilpersonu, kas darbojas Latvijai naidīgu spēku labā? Un kā tikt pie skaidras naudas, kad banku norēķinus apturējis elektrības trūkums? Arī uz šādiem jautājumiem ir jārod atbilde, izstrādājot likumu grozījumus visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai. Sabiedrība ir aicināta piedalīties publiskajā apspriešanā.

Brīdī, kad Krastiņu saimniecībai cauri gāja virpuļviesulis, 87 gadus vecā ome bija patvērusies lopu virtuvē, tēvs bija nogājis uz brāļa sētu, un nelaiku abi pārlaida garāžā. No pašu saimniecības šķēpeles un drupas vien palikušas, bet tas, cerams, ne uz ilgu – palīdzības piedāvājumi jau nāk no visām pusēm, un Baranovsku ģimenē tas vairo optimismu. Sestdienas vētra ar savu trakošanu radījusi arī virkni jautājumu par nacionālā meteocentra spēju operatīvi prognozēt laika apstākļus un sabiedrībai tos saprotami izskaidrot.

Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamentu telefoni pēdējās jūnija dienās uzkarsuši no OIK atbalsta saņēmēju dusmīgajiem zvaniem – ar kādām tādām tiesībām ministrija viņiem pieprasa precizēt pieslēgumu shēmas. Vairums tagad steigā pārtaisa papīrus, lai nezaudētu jūlija maksājumus. Taču ne visi komersanti tā rīkojas – daži nolēmuši slēgt savas elektrostacijas.

Kopš gada sākuma, kad Rīgas pilsētas būvvalde pieslēdzās Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), tajā elektroniski apstrādātas tikai 17 lietas. Tas ir nožēlojami mazs skaitlis, samērojot ar būvniecības aktivitāti galvaspilsētā. Būvvalde izplatījusi publisku aicinājumu attīstītājiem aktīvāk izmantot e-būvniecības iespējas BIS. Tikmēr arhitekti ziņo, ka, nonākot aci pret aci ar būvvaldes darbiniekiem, tiekot atrunāti no BIS lietošanas.

Stāstam par Ogres policistu Jāni Eglītu, kuru sīkas jaunības kļūdas dēļ vispirms nepamatoti izmeta no darba un tad atkal atjaunoja amatā, ir turpinājums. Viņš atstādināts vēlreiz, jo uz tā paša ziņotāja iesniegumu pamata ierosināts kriminālprocess un notiek tiesvedība. Sistēmai ir inerce, ko tā reiz izmet – atpakaļ nepieņem.

Lielvaru līderiem turpinot stīvēšanos par Eiropas Savienības svarīgākajiem amatiem, arī mazajām valstīm nokritīs pa kādam graudam. Taču ne gluži kā aklai vistai. Latvijas piedāvājumā ir divi nopietni apsvērti kandidāti, ja būtu nepieciešams šāds kompromiss: atkārtoti darbam Eiropas Komisijā no Latvijas virzītais Valdis Dombrovskis un neoficiāli Eiropas Tautas partiju grupas diskusijās piedāvātais Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

No 1. jūlija skaidras naudas lietošanai Latvijā stājas spēkā jauns ierobežojums. Pārvadājot vairāk nekā 9999,99 eiro, nauda uz valsts robežas jādeklarē. Tātad ne tikai iebraucot un izbraucot no Eiropas Savienības, bet arī uz iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju. Šis ir kārtējais apliecinājums valdības vēlmei kontrolēt katru eiro iedzīvotāju makos un vislabāk – nemaz neizlaist tos no komercbanku digitālajiem apskāvieniem.

Šveicē reģistrētā organizācija Pasaules dabas fonds Latvijā izvērsusi kampaņu pret zivju ēšanu – tā sakrīt ar Eiropas Komisijas ieceri pilnībā aizliegt mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā, un arī brētliņu zvejas iespējas plānots būtiski samazināt. Tā vietā zvejniekiem tiek solītas kompensācijas un jauna kuģu griešanas programma.

Kamēr Lietuva Krievijas dziedātāju Grigoriju Ļepsu pasludinājusi par persona non grata un liegusi viņam iebraukšanu valstī, mūsu radiostacijās tiek reklamēts jau nākamais šī «tautā iemīļotā mākslinieka» koncerts. Pilsētas, kurās viņš uzstājas, spītīgi turas pie pārliecības, ka tā ir tikai kultūra un kultūrai ar politiku nav nekādas saistības. Pašas Krievijas Federācijas dokumentos kultūras sakari tiek traktēti kā viens no būtiskākajiem tautiešu politikas ietekmes rīkiem. Daugavpils un Rēzekne atrodas spēcīgā Kremļa ideoloģijas kontrolē – tā secināts jaunākajā analītiskajā apskatā, ko veidojis Austrumeiropas politikas pētījumu centrs.

Laika prognozes liecina, ka Līgo vakars un Jāņi Latvijas lielākajā daļā būs sausi, karsti un, kā tas izriet no operatīvo dienestu pieredzes, nepatikšanām bagāti. Ugunsdzēsēji, policisti un ārsti ikgadējā pirmsjāņu preses konferencē brīdina, ka svētki ir jāsvin un alkohols jābauda, nevis jādzer.

Uz starptautisko auditoriju vērstais interneta žurnāls Baltic Course un ziņu portāls Baltic Times trešdien piedzīvojis hakeru uzbrukumu. Melu ziņu lādiņš bijis vērsts pret Lietuvā izvietoto sabiedroto spēku armijas kontingentu. Tie ir meli, ko ierastajā shēmā jau tālāk centušās pārpublicēt Krievijas troļļu fabrikas un to uzturētās dezinformācijas lapas.

Latvijas valsts simtgade aizvadīta, un nu tai seko Latvijas neatkarības kara un Latvijas armijas dibināšanas simtgades svinības. Ar nebijušu vērienu šīs nedēļas nogalē tiks rekonstruētas Cēsu kaujas, bet pēc Jāņiem, 6. jūlijā, Daugavmala būs rezervēta Nacionālo bruņoto spēku svētku pasākumam visas dienas garumā.

Pat nesagaidot, kamēr Valsts prezidents izsludinās Saeimas pieņemtos grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, valdības māja jau sākusi organizēt šīs neatkarīgās iestādes vadītāja nomaiņu pret nepieciešamo politisko ielikteni.

Paciņa cigarešu ar akcīzes marku un brīdinājumu, ka smēķēšana izraisa redzes bojājumus, maksā 3,70 eiro. Tādas pašas cigaretes, bet ar Krievijas akcīzes marku un uzrakstu kirilicā sļepota maksā 2,80. Šī cenas atšķirība ir iemesls, kādēļ pastāv kontrabanda – pieprasījums veido piedāvājumu. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, politikas veidotāji, uzņēmēji un pētnieki vakar pulcējās pirmajā nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi.

Valsts ar būvniekiem un projektētājiem parakstījusi līgumu, kas ļauj sākt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, tās sliežu ceļu un jauna tilta būvniecību. Taču, ja Rīga nedabūs naudu arī saistīto infrastruktūras projektu īstenošanai, galvaspilsētai Rail Baltica būs tikai bezjēdzīgā postpadomju ainavā iedēstīts superprojekts, bet apkaimes vaibstus arī turpmāk veidos tie paši belaši, bezpajumtnieki, zeķbikšu tirgotājas un bīstamas kravas, kas tiek dzītas cauri pašai pilsētas sirdij.

Latvijas iedzīvotāju vairākums lēmumus par jaunu administratīvo teritoriju veidošanu un veco likvidēšanu vēlas pieņemt paši – vietējos referendumos vai vienā kopīgā nacionālā referendumā, apstiprinot pašvaldību reformu kopumā. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklē arvien biezāku pamatojumu, lai šādu patvaļu nepieļautu, jo citādi reforma izgāzīsies.

Distancēti par karu runāt nevar. Jēga ir tikai tādai sarunai, kurā tu pats iedomājies sevi viņu vietā. Kurā bērnus sūti nevis smalkās skolās uz ārzemēm, bet uz fronti. Uz turieni, kur nav nekādas romantikas – tikai asinis, netīrība, naids un mūžīga gaidīšana. Par to, kas notiek austrumu frontē pie brāļiem ukraiņiem un viņu politikā, Neatkarīgā sarunājas ar jauno Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko.

Lai miljonāra Mārtiņa Bunkus slepkavības lietai piešķirtu spēcīgāku skanējumu un radītu iespaidu par izmeklējošo iestāžu nemākulību, viņa brālis Kristaps Bunkus atvedis uz Latviju Maltā noslepkavotās izmeklējošās žurnālistes dēlu, kurš šķietami līdzīgi cīnās par mātes nāves pasūtītāju notveršanu. Tomēr līdzība abās lietās ir pārāk virspusēja.

Balstoties uz novecojušiem un patiesībai neatbilstošiem datiem, starptautiskās organizācijas OECD uzdevumā strādājoša pētnieku grupa pasludinājusi Latviju par dzīvošanai nelabvēlīgu valsti.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš pēc pāris dienām vairs nebūs Zemessardzes komandieris. Viņa vietā amatā 31. maijā stāsies pulkvedis Egils Leščinskis. Oficiālā informācija par augstāko virsnieku rotācijas iemesliem ir skopa – karjeras gaita.