Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.
Joprojām trūkstot skaidrībai, kā nodrošināt drukātās preses piegādes 2020. gadā, valsts uzņēmumam Latvijas pasts parādījušās pavisam citas intereses: tas grasās ieguldīt naudu pakomātu tīkla Pasta stacija iegādē. Uzņēmumā, ar ko tiek slēgts darījums, kā patiesais labuma guvējs vēl pavasarī bija norādīts Krievijas Federācijas pilsonis Leonīds Kaļiņins, viņš joprojām ir padomē, turklāt uzņēmums ir nodokļu parādnieks.
Nevēloties tikt atzīti par drukātās preses kapračiem, atbildīgie ministri viens pēc otra ziņo, ka neko nesaprot no avīžu un žurnālu izplatīšanas, lai gan katram šajā stāstā ir pilnīgi konkrēta līdzdalība – finanšu ministrs Jānis Reirs atbild par naudu, kultūras ministrs Nauris Puntulis par mediju politiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits par Latvijas pasta darbību, un visi trīs kopā – par plānu uz veselu gadu apturēt preses piegāžu apmaksu. Nozare to neizturēs.
Mirstošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nostājusies uz kara takas ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Latvijas Radio darbinieki – ar padomi, komisiju un savu valdi. Komisija ar visiem, izņemot radio valdi. Valde netiek galā ar ziņu dienestu. Un lielākam situācijas dramatismam vērts atgādināt Valsts kontroles secināto, ka sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība ir stagnējoša, bet skaidra nozares attīstības redzējuma nav. Un arī naudas.
Ministrs Juris Pūce triecientempā izskrējis cauri visai Latvijai administratīvi teritoriālās reformas reklāmas kampaņā, lai formāli būtu ar visiem apspriedies. Taču viņa piedāvātā bezierunu karte lielu atsaucību nav guvusi, un pašvaldības vienā mierā turpina aptaujāt savus iedzīvotājus, vai viņi grib un vai vispār grib kādam pievienoties. Krāšņajam Raunas novadam šobrīd ir pat divi potenciālie precinieki.
Rūpējoties par vārda brīvību un informatīvās telpas drošību, uzņēmuma Latvijas pasts darbības zaudējumi drukātās preses izplatīšanā tiek kompensēti no valsts budžeta, bet Satiksmes un Finanšu ministrijas šo mehānismu mēģina likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Pēdējā valdības sēdē iekļautie grozījumi Pasta likumā atlikti kaut kad uz rudeni. Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi.
Gads pusē, un arī statistikā jau puse no pērn noslīkušo skaita teju sasniegta. No ūdenstilpēm izvilkti 60 slīkoņu, tas nozīmē, ka Latvija saglabā slīkstošākās Eiropas valsts statusu. Latvijas Peldēšanas federācija cenšas iedabūt šo problēmu drošības politikas veidotāju darba kārtībā.
Vasarai ejot uz beigām, sākušās nozaru cīņas par nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu resora skaļi neafišētais mērķis ir nograuzt pēc iespējas lielāku gabalu no aizsardzības jomas finansējuma tā vietā, lai pārskatītu netaisnīgo atalgojumu un nelietderīgos tēriņus pašā iekšlietu sistēmā.
Nesenais teroristu sarīkotais sprādziens Āfrikā, Mali, pie militārās bāzes vārtiem, kurā ievainojumus guva uzreiz seši Igaunijas karavīri, ir pamats, lai atgādinātu, ka arī Latvijas karavīri atrodas misijā šajā valstī. Un vēl trīs citās valstīs. Ienaidnieka raksturojums pamatā līdzīgs – tie ir musulmaņu ekstrēmistu grupējumi, kas cīnās pret likumīgo un starptautiski atzīto valsts varu.
Respektablais veselības aprūpes uzņēmums SIA Flebomedika, kas plašākai sabiedrībai atpazīstams kā Dr. Mauriņa vēnu klīnika, saskāries ar tik lieliem sarežģījumiem jaunās klīnikas ēkas būvniecībā, ka no ieceres nācies pilnībā atteikties un, visticamākais, gaidāma tiesvedība. Daudzējāda ziņā situācija līdzīga kā ar Jauno Rīgas teātri.
Finanšu ministram Jānim Reiram ir laiks līdz 12. augustam domāt, vai izteikt par kaut ko aizrādījumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, kā to ieteikusi FM komisija. Bet, kamēr Reirs ir atvaļinājumā, apvienības Attīstībai/Par! līderis Juris Pūce ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) padomnieku Māri Gulbi jau sākuši pārdalīt VID funkcijas par labu iekšlietu resoram.
No Latvijas enerģētikas drošības aspekta Skultē iecerētais sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis ar gāzes pārvades cauruļvadu līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei esot visnotaļ atbalstāma iecere, taču nekādi speciāli valsts atbalsta mehānismi šim privātajam projektam netiek plānoti.
Arvien lielāku popularitāti iemantojošie elektriskie skrejriteņi sākuši apdraudēt satiksmi Rīgā, tāpēc atbildīgās institūcijas ķērušās pie skrejriteņošanas regulējuma izstrādes. Ātrums noteikti tiks ierobežots, un, iespējams, arī braukšanas teritorijas pārdalītas.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzskata, ka Neatkarīgās publikācija Ģirģens ļoti grib kontrolēt vēl kaut ko ( 22.07.2019.) rada iespaidu, ka ministrs mētājas starp dažādām iegribām. Šāds iespaids esot maldīgs, uzsver ministrs. Iespējams, problēma meklējama ministriju un iestāžu preses dienestu nespējā pilnvērtīgi skaidrot jaunas politiskās iniciatīvas vai arī mediju spējā tās saprast.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas tikt pie lielākām pilnvarām savam resoram. Vispirms bija ideja par to, ka robežsargi varētu paturēt savā pārziņā uz zaļās robežas konstatēto kontrabandas gadījumu izmeklēšanu – muita pateica nē. Tad ministrs izdomāja, ka valsts robežu darba apvienošanas kārtībā varētu sargāt karavīri, un Aizsardzības ministrija pateica – nē. Tagad ministrs nācis klajā ar jaunu ierosinājumu, proti, pārņemt izmeklēšanu pret VID amatpersonām.
Ir noslēgusies sākotnējā apspriešana privātai iecerei būvēt Baltijas jūras līča piekrastē Skultē sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savienojot to ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Vēl pirms tapis ietekmes uz vidi novērtējums, vērienīgais projekts sastapies ar kategoriskām vietējās sabiedrības iebildēm.
Ļaunprātīga dedzināšana laiku pa laikam mēdz notikt dažādās Latvijas vietās – kāds kādam atriebjas, kādu iebiedē. Bet Kuldīgā ikviens degšanas gadījums, jo īpaši mērķtiecīgi izraisīts, tiek uztverts ar īpašu satraukumu. Pilsētu pagājušajā desmitgadē un šīs sākumā bija apsēduši piromāni.
Vienošanās starp Latvijas un Krievijas kultūras ministrijām par sadarbību joprojām ir spēkā, un tāpēc tautas deju festivālā Sudmaliņas uz skatuves kāpj dejotāji sarkanās sporta jakās, bet valsts radio nekritiski jūsmo par divu Kremlim tuvu miljardieru projektu – festivālu Rīga. Jūrmala. Krievija kultūru uztver kā ārpolitikas sastāvdaļu, Latvija gan ne.
Pārslodzes apstākļos policijas darbiniekiem prioritāte ir kriminālprocesu slēgšana, un metodes te ir divas: uzgrūst vainu līķim un nepieļaut cietušā statusa piešķiršanu lietā. Iecerētā Valsts policijas reforma juristu skatījumā krīzi izmeklēšanas darbā var tikai padziļināt.
Iesniegšanai Eiropas Komisijā ir sagatavota kārtējā Latvijas atskaite par īpaši aizsargājamo Eiropas nozīmes biotopu stāvokli mūsu valstī. Jaunākais atzinums Latvijas dabu iekrāso īpaši drūmās krāsās.
Ir brīnišķīgi, ka Rīgas dome apsolījusi kādreiz nākotnē remontēt arī Gaisa jeb VEF tiltu, taču tā margu daļa, šķiet, grasās atdalīties no kopējās konstrukcijas priekšlaikus.