Imants Vīksne / Autori

Stāstā par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas izlikts pārdošanā visprastākajā sludinājumu portālā, parādījusies detektīvromāna cienīga intriga. Pārdevējs apgalvo, ka tā saņēmējs ir uz valsti apvainojies ekspremjers, tikmēr Ordeņu kapituls, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, pauž aizdomas, ka konkrētais ordenis ir viltojums vai pat vispār neeksistē.

Veids, kādā Latvija grasās pielāgoties Eiropas Savienības prasībai par atkritumu šķirošanu, neatbilst brīvā tirgus principiem. Konkurences padome no šī uzskata atkāpties negrasās. Līgums par visas galvaspilsētas saražotajiem atkritumiem uz 20 gadiem 786 miljonu eiro vērtībā vienam uzņēmumam ir milzīga dāvana.

Pēc Valsts kontroles ieteikuma var pamatoti šausmināties, kā tērēta nodokļu maksātāju nauda galvaspilsētas pašvaldības kabatas nodibinājumos – Rīgas Tūrisma attīstības birojā un Riga.lv. Ne mazāk dīvaini finanšu atvari izveidoti arī valsts institūcijās, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas naudas pārlikšanai no vienas savas kabatas otrā izmanto Latvijas Vides aizsardzības fondu.

Arī tad, ja informatīvā vēstule nav saņemta, ikviens vēlētājs tiek aicināts patstāvīgi noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas ir katra pilsoņa pienākums.

Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas Republikas augstākais civilais apbalvojums, un I šķiras ordenis ir tas lielākais retums, kas piešķirts galvenokārt valstu prezidentiem un tikai dažkārt izcilākiem pašmāju sabiedriskajiem darbiniekiem. Šobrīd tāds pirmskara laikā piešķirts retums nonācis faleristikas entuziastu tirgū, kur andelējas ordeņu un apbalvojumu kolekcionāri.

Grandiozajā Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursā ieinteresētās puses jau šodien ķersies pie līguma sagatavošanas. Maksimālie griesti darījumā ir 786 miljoni eiro uz 20 gadiem, taču daži tā dalībnieki pretrunīgā kārtā tur īkšķus, lai līgums netiktu noslēgts.

Latvijā fiksēts pirmais trešo valstu pilsoņu cilvēktirdzniecības gadījums – ar šādu skaļu pieteikumu cilvēktirdzniecības apkarotāji nāca klajā maija sākumā, bet nu izrādījies, ka visa šī lieta patiesībā ir sarežģītāks strīds par darba tiesībām, nevis modernā verdzība.

Rīgas domes cerības uz labāku gaisa kvalitāti pilsētā balstās pieņēmumā, ka iedzīvotājiem būs daudz naudas, viņi pirks jaunākas mašīnas, kas mazāk piesārņo vidi, un Eiropas Komisija liksies mierā ar savām pārkāpuma procedūrām. Taču tā neliekas vis. Latvijai draud tiesvedība.

Uzraudzīt finanšu sektora kapitālo remontu uz Latviju atbraucis pavisam liels priekšnieks – ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. Viņa vizītei tiek nodrošināts briesmīgs fons, radot iespaidu, ka pārmaiņas Latvijas banku nozarē vada muļķi.

Līdztekus darbam savas valsts, tautas un visas Eiropas labā ir vēl kāds būtisks iemesls, kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā. Tā ir nauda, ar ko uzlabot gan savu personisko labklājību, gan politiskā spēka finanses. Aizbraucot uz Briseli, visi politiķi kļūst turīgi, un vairums ziedo ievērojamas naudas summas savām partijām.

It kā nepietiktu ar dīvaino stīvēšanos ap datumu, kurā vajadzētu ievēlēt Valsts prezidentu, šo savdabīgo procesu vēl interesantāku padarījis Saskaņu pārstāvošais Carnikavas pašvaldības deputāts Jānis Leja. Viņš augstajam amatam virza bijušo Latvijas Zaļās partijas biedru Valentīnu Jeremejevu, kurš pirms Saeimas vēlēšanām piesaistīja sabiedrības uzmanību ar homofobiem izteicieniem.

Lai gan valdība iepriekšējo Valsts vides dienesta priekšnieci Ingu Koļegovu jau krietnu brīdi kā atbrīvojusi un arī jauno priekšnieci Elitu Baklāni-Ansbergu izvēlējusies, iestāde joprojām ir bez vadības. Tas tādēļ, ka līdz ar personāliju maiņu pastāvēja risks kaitēt piecus miljonus eiro vērtam ES projektam darbaspēka piesaistes un pārkvalifikācijas jomā.

Intensīvās lauksaimniecības pamatos ir iekodēta pretruna ar vides interesēm, jo svarīgi ir ražot pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas lielās platībās, ko iespējams izdarīt, tikai bagātīgi lietojot indīgas ķimikālijas. Taču tās kaitē kukaiņiem apputeksnētājiem, bez kuriem augi nenes augļus.

Septiņām partijām iekļūšana Eiropas Parlamentā ir puslīdz droša, vēl trīs – varbūt tiks, varbūt netiks. Ar nosacījumu, ja cienījamie vēlētāji pēc divām nedēļām atnāks līdz iecirknim. Balsot varēs dažādos laikos četru dienu garumā, sākot jau no trešdienas. Bet jau tagad iespējams iedziļināties partiju priekšvēlēšanu programmās. Jāievēlē astoņi deputāti.

Pret naudas atmazgāšanas skandālā ierauto zviedru banku Swedbank iesniegta jauna sūdzība – šoreiz par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Latvijā.

Latvijas komercbankas ir pilnībā pārorientējušas savu biznesu uz vietējās un Eiropas Savienības naudas apkalpošanu. Tādējādi Latvija faktiski ir izpildījusi stratēģiskā partnera – Amerikas Savienoto Valstu – pavēli atbrīvoties no nedrošas Krievijas izcelsmes naudas.

9. maijā virknē Latvijas pilsētu pieteikti izklaides pasākumi, kas orientēti uz krieviski runājošo publiku. Tie slavēs Eiropas atbrīvošanu no nacisma, ignorējot faktu, ka atbrīvotāji līdz ar kara beigām paši kļuva par okupantiem. Latvijas vēstures kontekstā līksmībai te maz pamata.

Jaunākais pēc ASV Pentagona pasūtījuma tapušais militārās domnīcas RAND Corporation apskats liecina, ka drošības situācija Baltijas valstīs tiek vērtēta kā ievērojami labāka, nekā tika ziņots 2016. gadā. Atsevišķās jomās gan ir nepieciešami specifiski uzlabojumi, kam aplēsta pat cena – 125 miljoni dolāru. Taču kopumā esam kaujasspējīgi un tāds scenārijs, ka Krievija varētu mums vienkārši izbraukt cauri, noslaukot visu aizsardzību, faktiski nav iespējams.

Kur ieroči, munīcija un sprāgstvielas, tur mēdz notikt nelaimes. Ādažu militārajā poligonā traģēdija vakar skāra NATO bataljona Albānijas kontingenta vienību. Nav zināms, kas tieši sprāga, taču sprādziena rezultātā dzīvību zaudēja albāņu virsniece – virsleitnante Zafire Hasanaja, vēl divi Albānijas bruņoto spēku pārstāvji ievainoti.

Ne jau tikai domes darbinieki, bet lielākā daļa jēkabpiliešu nespēj noticēt, ka par pilsētas vadītāju ievēlēts Aivars Kraps – politiķis ar pārliecinoši atbaidošāko reputāciju pilsētā.

Internetbankas ziņu lentē kā pēdējais jaunums ievietots plašs apcerējums ar nosaukumu Kā ripos Latvijas ekonomika, laikā, kad sāk buksēt pasaules izaugsme? Kā klājas Ķīnai, ASV, Eiropas autobūvei. Taču latviešu mēlē nav atrodamas klientiem daudz svarīgākas ziņas par to, kā Swedbank grupa izdzīvo naudas atmazgāšanas skandālā. Starptautiskie mediji vēsta, ka ASV ir neapmierinātas ar bankas līdzšinējiem centieniem cīņā ar naudas atmazgāšanu, un, kā rāda Latvijas līdzšinējā pieredze, – stratēģiskā partnera noskaņojumam uz banku biznesu ir grandioza ietekme.

Nav zināms, kas tieši noticis nedēļas laikā, kamēr FKTK likuma grozījumu virzība Saeimā bija apturēta, taču šonedēļ ar tieši tādu pašu saturu, kā atsūtījusi valdība, likumprojekts tiks skatīts pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība ir finanšu uzrauga Pētera Putniņa atbrīvošana no amata.