Lielbritānijas parlamentā nenotikušais balsojums par izstāšanās līgumu ar Eiropas Savienību izraisījis lielu neapmierinātību Eiropas Savienības institūcijās, un arī Eiropas Parlamenta kārtējā sesijā atkal nākas runāt par Brexit, kaut gan kopējā pozīcija ir apstiprināta, nostiprināta un pārapstiprināta jau pa vairākiem lāgiem.
Zviedrijas valdība iztērējusi 40 000 eiro, lai mainītu Latvijas sabiedrībā valdošās morāles un pieklājības normas par labu zviedru vērtībām – divām vecām sievām, kas publiski skūpstās, puisītim, kuru vecāki ģērbj kleitā, sievietei vīriešu uzvalkā ar musulmaņu lakatu galvā un jaunam vīrietim, kurš krāso lūpas, nagus un cīnās pret konservatīvās sabiedrības pašsaglabāšanās mehānismiem.
Bez līķiem pārdzīvota pirmā īstā ziemas braukšanas nedēļa, taču autoavāriju skaits tajā dubultojās, un pie vainas divi apstākļi – mašīnas nebija tehniski sagatavotas, kā arī braucēji vēl nav pieraduši pie vājākas saķeres.
Norvēģijas Karalistes Augstākā tiesa piecu tiesnešu sastāvā nav spējusi izskatīt un pieņemt lēmumu strīdīgajā sniega krabju zvejas lietā, kuras priekšmets ir Latvijas un citu ES valstu tiesības uz šo resursu. Janvārī tiesa to skatīs vēlreiz – paplašinātā 11 tiesnešu sastāvā.
Galēji radikālā vegānu organizācija Dzīvnieku brīvība ir potenciāls drauds lolojumdzīvniekiem – suņiem un kaķiem. Veterinārārsti brīdina, ka nākamais solis šo radikāļu darbībā var būt mājdzīvnieku «atbrīvošana no ekspluatācijas», viņus nogalinot.
Ventspils novada pašvaldība nolēmusi ar 1. janvāri slēgt Stiklu bērnunamu. Iepriekš konstatēto pārkāpumu dēļ Rīga nav pagarinājusi pakalpojumu līgumu, un arī vietējiem bērniem tāda iestāde nav vajadzīga. Jautājums vienīgi, kā tālāk dzīvos nelielais ciems, kam slimie rīdzinieki bija nozīmīgs darba un iztikas avots.
Kultūras ministrijas atbildīgā ierēdne Aiga Grišāne vakar skaidroja, ko tieši valdība ir domājusi ar konceptuālu ziņojumu Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks. Izrādās, ka valdībai ar Latvijas Mediju ētikas padomes izveidi tik vien saistības, cik tā iedos sēklas naudu. Bet pārējais jāpaveic pašiem mediju darbiniekiem. Varbūt tāpēc arī ministre Dace Melbārde uz pasākumu neieradās – lai pieradinātu pašus tikt galā.
Latvijas nelielajā mediju nozarē sākušies vētraini regulēšanas centieni, kam teorētiski būtu jāceļ mediju kvalitāte un jāvairo sabiedrības uzticība žurnālistu radītajam saturam. Praksē var iznākt, ka par valsts naudu tiek izveidoti instrumenti «nepareizi» domājošu žurnālistu vai mediju ietekmēšanai.
Tikai divas nedēļas pirms ANO globālā migrācijas pakta pieņemšanas sākta dokumenta tulkošana latviešu valodā. Ir valstis, kas nobažījušās par iespējamo migrācijas plūsmu pastiprināšanos, tāpēc atsakās to akceptēt. Latvijas pozīcija tiks definēta pēdējā brīdī decembra sākumā.
Dāsni finansētā Eiropas Savienības programma Life, kas vērsta uz vides un klimata uzlabojumiem, tikai vārdos tiecas sabalansēt dabas aizsardzības un uzņēmējdarbības intereses. Kā liecina Life balvas saņēmēja uzņēmuma Balticfloc pieredze, komersantam ielauzties noslēgtajā vides fondu apguvēju klubiņā ir teju neiespējami.
Bez abu pušu akceptētas jūras robežas pumpēt naftu nav iespējams nedz Lietuvas, nedz arī Latvijas ūdeņos. Taču valdības un parlamenti nebūt nesteidzas ar diplomātiskajiem centieniem šīs problēmas risināšanā. Izstrādājot Baltijas jūras saimnieciskās izmantošanas plānojumu nākamajai desmitgadei, ogļūdeņražu iegulām pievērsta minimāla uzmanība.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca ir pārtraukusi transplantācijas pakalpojumu sniegšanu ārzemniekiem, kas saistīts ar bažām par reputācijas riskiem. Taču vienlaikus ir aktualizējusies cita problēma – transplantācijai piemēroti orgāni reizumis paliek neizmantoti, jo ne visiem potenciālajiem recipientiem šī efektīvā ārstniecības metode tiek piedāvāta. Ārstniecības iestādēm ir izdevīgāk pelnīt ar ilgtermiņa pacientiem.
Turpinoties diskusijām par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu, vienai nozīmīgai pozīcijai tajā ir izredzes uz grandiozu kāpumu. Pētniecības un inovācijas programmā Apvārsnis ieplūdīs vismaz simt miljardi eiro. Vienīgā nelaime, ka ar iepriekšparedzamu gultni Rietumeiropas virzienā, kas nav īsti labvēlīgi Latvijai.
Neskaidrība par projekta nākotnes finansējumu, problēmas ar zemju atpirkšanu Latvijā, pārāk gauss trases novietojums Lietuvā un 24 dzīvnieku pārejas kā nodeva zaļajiem radikāļiem Igaunijā: tās ir problēmas, ar ko šobrīd saskaras Rail Baltica.
Pirms pāris gadiem, kad žurnālisti no kārtējās Eiropas Parlamenta sesijas atveda vēsti, ka valstu vadītāji jau ķērušies pie Eiropas armijas būvēšanas, daudzi pašmāju politiķi bārās – skribenti atkal ne tā visu sapratuši. Taču viss toreiz tika saprasts pareizi. Šīs nedēļas sesijā tam ir gūts pilnīgi oficiāls apstiprinājums.
Eiropas Parlaments šajā sesijā balso par atteikumu Eiropas Komisijas piedāvātajam daudzgadu budžeta plānam. Dzīve kļūst dārgāka, un naudas kļūst arvien mazāk. Arī Eiroparlamentā tasīte kafijas viena eiro vietā tagad maksā eiro un divus centus, bet parlamentārieši stūrgalvīgi atsakās tam ticēt.
Bagātnieki, kuri Biķernieku kompleksās sporta bāzes vietā gribētu redzēt smalku villu ciematiņu, saņēmuši kārtējo kurvīti savā neveiksmīgajā biznesa plānā. Izglītības ministrija atteikusi abiem privāto zemes gabalu īpašniekiem atņemt nacionālās sporta bāzes statusu viņu zemesgabaliem.
Satiksmes ministrijas un CSDD juristi pēta, kādā veidā atbrīvoties no Biķernieku kompleksās sporta bāzes savienības ar ietekmīgo uzņēmēju Gunti Rāvi, viņa kompanjonu Igoru Skoku un vēl dažiem apkārt trasei aplipušiem miljonāriem. Uzdevums, kā izrādās, ir komplicētāks, nekā sākotnēji šķita.
Vicemēra Aivara Volfa nomaiņa Tukuma novada domē iezīmē vietēja mēroga politisku krīzi. Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans amatu saglabā, taču jautājums, cik ilgi, jo mērs ar vicemēru bija ne tikai partijas biedri, bet arī domubiedri uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos.
Jauns skandāls par mirušam cilvēkam bez tuvinieku informēšanas izņemtiem iekšējiem orgāniem apliecina, ka transplantāciju jomā Latvijā patiešām pastāv problēmas. Uzraudzības dienestiem un tiesībsargājošajām institūcijām jau 2016. gada vasarā ziņots par Stradiņa slimnīcas necaurspīdīgu darbību nieru transplantācijas jomā.
Lielākā daļa Latvijā nelikumīgi ieceļojošo ārzemnieku tradicionāli ir vjetnamieši, taču pagājušajā ceturtdienā robežsargi uz zaļās robežas notvēruši lielāku Irākas pilsoņu grupu. Kopumā šogad aizturēto migrantu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir dubultojies.
Tabletes pret galvassāpēm un antipirēni pret dīvānu degšanu atrodas pavisam ne tur, kur šīm vielām vajadzētu būt, bet Latvijas saldūdens gliemenēs. To apstiprina plašs pētījums, kas nule aprakstīts respektablajā vides zinātņu žurnālā Chemosphere.