Vissliktākais Latvijas ceļš salīdzinājumā ar Ukrainā esošajiem ir līdzens kā galds. Tomēr Ukraina gluži kā magnēts pievelk Latvijā reģistrētus transportlīdzekļus. Izrādās, tas aplamā nodokļu regulējuma un uzraudzības trūkuma dēļ.
Ja par Latvijas sauszemes teritorijas izmantošanu ģenerālās līnijās viss ir skaidrs, tad jūras apsaimniekošana ir precīzi nenoformulēta lieta. Ikviena jauna iniciatīva šajā vidē sastopas ar neizlēmību no atbildīgo institūciju puses – ja nav skaidrs, ko drīkst, labāk neļaut neko. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzzīmētais Jūras telpiskais plānojums šo praksi var būtiski mainīt.
Joprojām izpaliekot saprātīgam normatīvajam regulējumam, kriptovalūtu bizness tiecas būt atzīts par līdztiesīgu un legālu uzņēmējdarbības nišu arī Latvijā. Rīgā atklāts pirmais kriptovalūtu maiņas punkts.
Veselības aprūpes budžets ir neizsmeļams darba un dāsnu ienākumu avots ne vien farmācijas nozarei, bet arī informācijas tehnoloģiju kompānijām. E-veselības izveidē līdz šā gada sākumam iztērēti 16,4 miljoni eiro, bet vēl citos nozares IT projektos, kuru īstenošana turpinās, kopējā ieguldāmā summa pārsniedz 13 miljonus eiro.
Kamēr Eiropas Parlaments cenšas novērst aizspriedumus pret krāna ūdeni, kura kvalitātes celšanā arī Latvijā ieguldīts simtiem miljonu eiro, industrija, kas pelna uz šo aizspriedumu rēķina, tagad sarīkojusi pretkampaņu.
Biezo bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums nebūt nav vienīgā neērtība, ko ekoloģijas vārdā iedzīvotājiem sarūpējuši likumdevēji. Tas ir sākums vērienīgai paradumu maiņai, jo rindā uz sankcijām ir visas ērtās vienreizējās lietošanas plastmasas lietas – sākot no piknika piederumiem un beidzot ar tamponiem. Eiropas Parlaments piedāvā no vidi piedrazojošajiem labumiem pakāpeniski atteikties, samazinot to patēriņu vai aizstājot plastmasu ar videi draudzīgiem materiāliem.
Ar zvejniecību nesaistītās publikas sašutumam par Latvijas aizejošās valdības alkatību Baltijas jūras mencu zvejas kvotu sadalē nav nekāda pamata – patiesībā Latvija pretojās Vācijas un Dānijas mēģinājumam visnekaunīgākajā veidā apspēlēt Baltijas valstis un Poliju. Vāciešu un dāņu iecerētajā apjomā tas netika pieļauts, tomēr nākamā gada zvejas iespējas sadalītas stingri par labu rietumu zvejas rajoniem, un tam ir maza saistība ar reālo zivju krājumu stāvokli.
Radikālākais piedāvājums attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu pašlaik nāk no partijas KPV LV – ierīkot Latvijā deviņas otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus, un vēlāk atbilstoši to ieskatiem koriģēt pirmā līmeņa pašvaldību – novadu skaitu. Tādējādi tiktu nodrošināta labāka valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī mazināta Zaļo un zemnieku savienības ietekme laukos.
Ja pieejama elektrība, sveces vairs nav vajadzīgas – šādi savu oponentu naidu pret turbīnām skaidro zviedru vēja biznesa pārstāvis Latvijā. Kaut kādu iemeslu dēļ sveču ražošanas uzņēmums Baltic Candles Ltd ir uzņēmies flagmaņa lomu cīņai pret SIA Eolus iecerēto vēja biznesa projektu Tukuma un Dobeles novados.
Plašu publikas interesi par kaņepju audzēšanas īpatnībām izraisījis Dzidras kundzes stāsts no Viļāniem. Galvenā īpatnība tāda, ka, piemājas dārziņā audzējot sējas kaņepes (Cannabis sativa L.), visai liela ir policijas vizītes iespēja. Paaugstināta aizliegtās narkotiskās vielas klātbūtne konkrētajā gadījumā gan netika atklātas, bet augi pagalam, un joprojām nav skaidrs, vai un kā policija kompensēs Dzidras kundzes kreņķus.
Par nacionālā naida kurināšanu tiesājamais Aleksandrs Gapoņenko turpina izplatīt naida runu pret Latvijas valsti un tās pamatnāciju, šoreiz apmelota tiek arī Neatkarīgā Rīta Avīze. Uzbrukums laikrakstam tiek īstenots caur Krievijas tīmekli kā atriebība par piedalīšanos Latvijas iedzīvotāju sarūpētās palīdzības nogādāšanā uz frontes zonu Ukrainas austrumos.
Kādēļ Drošības policija izraisīja pastiprinātu sabiedrības interesi par airsoft sezonas noslēguma spēli, īsti nav zināms, taču uzmanība ir sekmīgi pievērsta un ar militārās simulācijas spēļu uzraudzīšanu saistītie jautājumi atkal aktualizēti. Turklāt nule spēkā stājies likums, kas aizliedz gudru spēli.
Ukrainā sākusies priekšvēlēšanu cīņa, kurā uz varu piesakās militārajās aprindās dzimuši nacionālistu spēki. To ambīcija ir pāraugt no armijas bataljona plašā tautas kustībā ar ietekmīgu pārstāvniecību parlamentā un arī savu valsts prezidentu.
Nosaucot nākamo Eiropas Savienības budžetu par elastīgu, mērķorientētu, efektīvu un mūsdienīgu, Eiropas Komisija ir pateikusi, ka naudas trūkst. Visam nepietiek. Dalībvalstīm tagad jāvienojas, kā visas iegribas apvaldīt. Virkne Latvijas pašvaldību nule nosūtījušas komisijai vēstuli, ka tās plāns nekam neder.
Pēc Valsts kontroles iznīcinošā ziņojuma par Salaspils kodolreaktora likvidācijas gaitu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākusi klajā ar savdabīgu problēmas risinājumu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) tiks pieņemts trešais valdes loceklis. Ir izsludināts konkurss uz šo labi apmaksāto vakanci – gribētāji var pieteikties uz algu vairāk nekā 4,6 tūkstoši eiro mēnesī.
Atļaut lietot sabiedriskā transporta joslu pilsētvidē mopēdiem un motocikliem. Ar šādu priekšlikumu sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv klajā nākusi Latvijas Motoklubu asociācija. Labums no jauninājuma būtu visiem satiksmes dalībniekiem, jo divriteņu braucamie pilsētā ir dinamiskāki. Ātri atbrauc, ātri aizbrauc, un nevienu netraucē.
Piefrontes pilsētā Berdjanskā ik vakaru nelielā ražotnes ēkā pulcējas daudzas ukraiņu sievas un nedaudzi ukraiņu vīri, lai pītu maskēšanās tīklus. Jau ceturto gadu. Karš ir mainījis daudzas dzīves. Gan tās, kas aizrit ierakumos, gan tās, kas palikušas aiz frontes līnijas.
Kāds turpina karot, kāds vāc karošanai nepieciešamas lietas, un kādam šīs lietas jānogādā frontes zonā. Nepastarpināti, jo pretējā gadījumā tās tiks izzagtas, notirgotas un sliktākajā gadījumā nonāks ienaidnieka rīcībā. Militārās tuvcīņas organizācija Tēvijas sargi diviem Ukrainas brīvprātīgo bataljoniem aizvedusi Latvijas iedzīvotāju sarūpētās mantas – nakts redzamības ierīces un militāro apģērbu.
Viens no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem Guntis Rāvis kopā ar savu kompanjonu Igoru Skoku un vēl bariņu maznozīmīgāku miljonāru cenšas atņemt sabiedrībai Biķernieku komplekso sporta bāzi. Viņiem vēl nepietiek.
Lai lielāku vai mazāku ķibeļu gadījumā atbildīgie dienesti un iedzīvotāji zinātu, ko darīt, lai nepatikšanas novērstu, valstī jābūt izstrādātiem dažādu līmeņu civilās aizsardzības plāniem. To prasa likums, un pašlaik likums nav ievērots. Vecie plāni visi kā viens ir zaudējuši spēku, bet jauni nav sacerēti, jo trūkst paša galvenā – Valsts civilās aizsardzības plāna.
«Tā kā šobrīd stāvoklis meža ugunsdzēsībā ir kritisks...» – ar šādiem vārdiem sākas Ministru kabineta ziņojums, ko valdība pieņēma pirms trim gadiem. Šīs vasaras postošie mežu ugunsgrēki liecina, ka situācija nav mainījusies – tā ir tikpat kritiska un problēmas tās pašas: Valsts meža dienestam nav cilvēku un resursu, ugunsdzēsības darbos iesaistītie dienesti sadarbojas vāji, un normatīvajos aktos valda juceklis.
Dāsnāka Eiropas Savienības fondu pārdale par labu Latgalei, lai aizpildītu to robu, ko rada banku nevēlēšanās kreditēt uzņēmējus, – tāda ir jēga valdības pieņemtajam rīcības plānam Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam.