Krist no motocikla ir visai nepatīkami – nobrāzumi, lūzumi, šuves, bet sliktākajā gadījumā arī beigas. Uz Latvijas autoceļiem sākusies bedru lāpīšanas sezona ar tādu tehnoloģiju, kas kritiena iespējas daudzkārt palielina. Bitumena emulsija plus šķembiņas.
Latvijas militāro aktualitāšu kalendārā tuvojas trīs ļoti lielas mācības, kas tieši vai netieši ietekmēs arī civiliedzīvotāju ikdienu. Divas no tām notiks jau jūnijā – Saber Strike un Swift Response, kad amerikāņi vārda tiešā nozīmē kritīs no debesīm – desantēsies lielā skaitā. Savukārt augustā mācībās Namejs tiks pārbaudīta tieši mūsu nacionālo spēku gatavība nestundai.
Pārdēvējot reklāmu par «kanāla satura finansiālu atbalstu sponsorējuma formā», bet reklāmas devējus par «partneriem», Latvijas Radio dodas dziļāk reklāmas tirgū. Tas ir pretrunā idejai par valsts mediju aiziešanu no komercsektora.
Ieviešot dzīvē Tieslietu ministrijas (TM) rosinātās izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiks ievērojami atvieglota alkoholiķu dzīve – i dzert drīkstēs sabiedriskās vietās brīvāk, i pie stūres sēsties ar mazākām bailēm no soda.
Stambulas konvencijas lobētāji savu ideoloģisko mērķu īstenošanai sistemātiski izceļ tikai vienu vardarbības aspektu – vīrieša vardarbību pret sievieti ģimenē, tādējādi parādot, ka vīrieša un sievietes savienība automātiski nenozīmē ko labu. Taču varmācībai ir daudz vairāk veidu, un statistika apliecina, ka cietušais vairākumā gadījumu ir tieši vīrietis, nevis sieviete. Tas jāņem vērā, veidojot sabiedrības drošības politiku.
Dīvainās peripetijas ap Burkāna kantora jaunās priekšnieces neiecelšanu amatā radījušas iespaidu, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) paslepus no biedrības pārtapusi operatīvās darbības subjektā ar tiesībām izmeklēt ekonomiskos noziegumus. Tomēr tā gluži nav.
Militārajās mācībās Siil 2018 sākusies aktīvā fāze, un daļēji tā norisinās arī Latvijas teritorijā. Šīs ir ļoti lielas mācības – vairāk nekā 15 000 dalībnieku, pārstāvētas 19 valstis. Izspēlēts kombinēts hibrīdkara un konvencionālās karadarbības scenārijs, kurā tieši vai netieši skarti visi Igaunijas iedzīvotāji. Tiek iedarbināta teritoriālā aizsardzība un talkā saukti sabiedrotie. Siil igauniski nozīmē ezis.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar tika nostādīts visai neērtā situācijā – viņš bija speciāli sasaucis preses konferenci, lai iepazīstinātu ar jauno Kontroles dienesta vadītāju, taču pa brīvdienām šī persona savu jāvārdu atsaukusi, lai vēl nedaudz padomātu. Ja arī pēc padomāšanas nepiekritīs, nāksies rīkot jaunu konkursu, jo otrās vietas ieguvējam amatu nepiedāvās.
Par aizvainojumu un nepatiku nacionāli noskaņotajai Latvijas sabiedrības daļai Pārdaugavā 9. maijā norisināsies padomju uzvaras svinības. Šī uzvara Latvijas tautām atnesa 50 gadu okupāciju, izsūtījumu un nāvi.
Par katru pārskaitījumu, ko iedzīvotāji veic ar maksājumu kartēm valsts iestādēs un uzņēmumos, daļa naudas tiek samaksāta arī bankai. Ceļu satiksmes drošības direkcija nule noslēgusi jaunu līgumu ar banku Citadele par maksājumu karšu norēķinu sistēmas apkalpošanu. Termiņš pieci gadi, cena astoņi miljoni eiro.
Latvijai noskausto sniega krabju lietā pāris interesanti jaunumi: valdība nolēmusi sūdzēt Eiropas Savienības tiesā Eiropas Komisiju, kaut gan īstais skauģis ir Norvēģija. Un otrs – valdība gandrīz pati sev anulēja iespēju tiesāties ar Norvēģiju, pasludinot, ka visi strīdi, kas cēlušies līdz šā gada 18. novembrim, nav Starptautiskās tiesas kompetencē.
«Šeit ir runa par pagātni, pagātne nospēlēja lomu ABLV gadījumā,» Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā vakar atzina Latvijas komercbanku galvenais uzraugs Pēteris Putniņš. Un arī to, ka attieksme pret mūsu valsti šajā stāstā kaut kādu iemeslu dēļ ir skarbāka nekā pret citām. Ko nedrīkst Latvijā, joprojām drīkst Luksemburgā. Bet Eiroparlaments rosinās izmaiņas.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības rīt pulcēsies uz ikgadējo konferenci. Pagaidām plāns aizpildīt baltos laukumus Latvijas ugunsdrošības kartē iestrēdzis profesionālā dienesta iebilžu dēļ. VUGD negrib laist amatierus pie teikšanas.
Viņa Karaliskās Augstības kroņprinča Hokona un Viņas Karaliskās Augstības kroņprinceses Metes Māritas vizīte izvērtusies ļoti cerīgi latviešu zvejniekiem. Vēl pirms nedēļas mūsu Ārlietu ministrija stāstīja, ka Norvēģijas karaļnama vizītē strīds par krabju zvejas tiesībām apspriests netiks. Taču realitātē tas izrunāts visos līmeņos, ieskaitot pašu augstāko. Vakar ar karaļnama pārstāvjiem tikās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Īsteni velofanātiķi no saviem divriteņiem šogad nenokāpa pat tās dažas dienas, kad ārā bija tuvu divdesmit grādiem mīnusā, bet tagad ielās ir jau visi rūcošie un nerūcošie braucamie, kam nav jumta. Pēdējo sezonu īpatnība tā, ka pārvietošanās līdzekļi kļūst arvien daudzveidīgāki, un brīžam pat nav skaidrs, pa kurieni tādam ērmam jābrauc.
Lai arī būvniecības sezona jau rit pilnā sparā, daļēji sagrautajā kultūras namā Enerģētiķis Salaspils centrā celtnieki joprojām nav atgriezušies. Būvniecības valsts kontroles birojs pieprasījis veikt jaunu tehnisko apsekošanu. Objekts ir bīstams.
Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, maksā par pieeju ES tirgum. Arī Latvijas valdība saņem un, respektējot donoru vēlmes, sadala prāvus līdzekļus no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas. Pie neparasti liela dāvinājuma šādā ceļā cer tikt sabiedriskā organizācija Baltijas Mediju ekselences centrs. 400 tūkstošiem eiro.
Jaunnedēļ Latvijas valstij pavērsies brīnišķīga iespēja atrisināt saimnieciskās domstarpības, kas izveidojušās ar Norvēģiju mūsu zvejniekiem noskausto sniega krabju dēļ. Oficiālā vizītē ierodas Viņa Karaliskā Augstība kroņprincis Hokons un Viņas Karaliskā Augstība kroņprincese Mete Mārita. Varbūt abas valstis var iztikt bez tiesāšanās.
Šodien un turpmākās divas dienas debesis un ūdeņi ap Latviju ir militāru norišu piesātināti. Rietumos Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Krievija veic kaut kādas raķešu sistēmas izmēģinājumus. Savukārt gaisa telpā virs Viļāniem, Rēzeknes un Ludzas noteikti aviācijas ierobežojumi NATO mācību Rammstein Alloy 18 norises dēļ.
Nekustamā īpašuma nodoklim ir vienalga, vai ar to aplikts vienīgais vai desmitais īpašums. Mājokļa īpašniekam jāmaksā, un labi, ja tas nenotiek ar zemes piespiedu nomu. Taču šīs nav vienīgās rūpes. Valsts, pašvaldības, dažādas iestādes un komersanti iedzīvotājiem pagādā arvien jaunas. Šobrīd aktuālas ir vismaz četras dažādas komunāla rakstura ieceres.
Līdz ar Likteņdārza projekta nonākšanu valsts paspārnē par tā īstenošanu un uzturēšanu maksāt nāksies visiem Latvijas nodokļu maksātājiem – tātad arī tiem, kuri nevēlas atbalstīt miljonāra Viļa Vītola un viņa turīgo domubiedru iecerēto pasākumu.
Latvijas mežainība ar katru gadu pieaug, taču radikālais vides ekspertu spārns pieprasa arvien jaunus dabas aizsardzības pasākumus, lai pēc tam dažādu projektu ietvaros pētītu un apgūtu Eiropas fondu naudu. Uz šā fona Vislatvijas dabas skaitīšanas projekts izraisa arvien jaunus konfliktus, jo zemju īpašniekiem nav lielas atšķirības, tieši kurā projektā viņu īpašumā uzieta ligzda saimnieciskās darbības blokādei. Un kurš dabas eksperts nopelnījis naudu, pastaigājoties pa viņa īpašumu.