Pašvaldības ar lielu atsaucību uztvērušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinājumu vairāk un labāk sadarboties savā starpā. Taču piespiedu apvienošana, ko slēpj šī ideja, lielai daļai joprojām nav pieņemama. Un gaidāmās vēlēšanas ir pietiekams politisks arguments, lai reformu kārtējo reizi atliktu.
Līdz ar sausāka laika iestāšanos, svilst visās malās. Pagājušajās brīvdienās 143 kūlas ugunsgrēkos izdeguši 195 hektāri. Dedzināšanas atbalstītājiem der atcerēties, ka ugunsdzēsējiem ir pienākums doties uz katru izsaukumu un uz katru svilstošu pleķi. Tas ne tikai maksā naudu, bet arī aizņem laiku un tehniku, kas, iespējams, tajā pašā laikā būtu nepieciešama nopietnāku ugunsnelaimju novēršanai.
Prezentāciju ar starptautiskas publikas piedalīšanos nedēļas nogalē piedzīvoja Andra Dambja būvētais elektroautobuss OPP. Noslēdzoties izmēģinājumu un sertifikācijas procesam, pirmais eksemplārs varētu sākt apkalpot Ventspils 22. maršrutu, un būs arī nākamie.
Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ekskursijā pa Facebook galveno mītni viņa Amerikas vizītes laikā izvadāja nevis kompānijas dibinātājs un īpašnieks Marks Cukerbergs, bet kāda vietējā blondīne sarkanā žaketē. Latvijas un arī citu valstu iespējas jebkā ietekmēt globālo interneta milžu piekopto datu tirgošanas politiku ir gaužām ierobežotas.
Latvija var lepoties ar salīdzinoši strauju satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaita samazinājumu, taču pats bojāgājušo skaits Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Iespējas uzlabot satiksmes drošību ar sociālajām kampaņām vai alkoholiķu tvarstīšanu drīz būs izsmeltas. Ir jāķeras klāt pie pašiem ceļiem, proti, jānovērš frontālās sadursmes iespējas.
Daudzās Latvijas upēs turpmākajās divās trijās dienās gaidāms palu maksimums, taču plūdu risks šogad ir zems. Saule un lietus pa dienu kausē ledus segu, pa nakti atkal piesalst – tie ir priekšnoteikumi miermīlīgai ziemas aiziešanai.
Aizstaigājot pa Zviedru ielu līdz Rīgas HES ūdenskrātuves krasta būvei un tālāk gar apvedkanālu paejoties iepretim Salaspils pludmalei, var sasniegt varenu akmeni. Var pakāpties uz tā, var nofotografēties. Vietējie domā, ka tas varētu būt dižakmens.
Vairākās vietās Baltijas jūrā un arī Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā šodien sākušies Krievijas Bruņoto spēku militārie manevri. Tas ir neparasti gan izvēlēto norises vietu, gan arī mācību operācijas ilguma dēļ. Trīs dienas pa 12 stundām tiek traucēta civilā gaisa satiksme un arī kuģošanai trīs rajoni pasludināti par navigācijai bīstamiem. Šī ir provokatīva rīcība, kas aizskar Baltijas valstu, Zviedrijas un Polijas drošības intereses.
Līķiem vajadzēja būt vairākiem – vismaz trijiem, taču laimīgā kārtā Dauguļa banda jau pēc pirmās komunālās slepkavības iekrita, un iecerētais īres telpu atbrīvošanas bizness cieta neveiksmi. Tomēr šim vairākus gadus senajam notikumam ir ietekme arī mūsdienās.
Aizsardzības ministrija Latvijas pilsoņiem piedāvā vēl vienu iespēju brīvprātīgi iesaistīties valsts aizsardzībā – rezervisti var pieteikties vasaras apmācību kursam un kļūt par rezerves karavīriem. Šis risinājums ir īpaši piemērots aizņemtiem un strādājošiem cilvēkiem, bet no finansiālā aspekta – bezdarbniekiem.
Eiropas Komisija un Finanšu ministrija turpina apmainīties nelaipnībām attiecībā uz EK izplatīto ikgadējo ziņojumu par valsti. Uz šī dokumenta pamata taps jaunās rekomendācijas Latvijai, taču ministrijas ieskatā – tas jāpārstrādā vai jāmet atkritumu kastē.
Daži Kurzemes kabeļoperatori atteikušies no Krievijas telekanālu izplatīšanas. Tas gan nav noticis politisku apsvērumu dēļ. Vienkārši jaunie starpnieka piedāvātie līgumi ir nepaceļami un netaisnīgi.
Salaspilī šobrīd tiek izcīnītas vairākas cīņas, kas saistītas ar pašvaldības sapņiem par vētrainu kultūras dzīvi kaut kad nākotnē. Politiskā opozīcija karo ar pozīciju, pašvaldības dome ar būvniekiem, un visu konfliktu centrā atrodas kultūras nams Enerģētiķis. Līdzšinējo rūpju rezultātā tas pārvērties vidi degradējošā un bīstamā objektā. Skats gluži kā pamestā kara pilsētiņā.
Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar jaunām rekomendācijām Latvijas valdībai. Tāda ir kārtība – vispirms ziņojums par sasniegumiem vai neveiksmēm iepriekšējā gadā un tad atkal jauni ieteikumi. Ziņojums par 2017. gadu ir diezgan kritisks, un finanšu ministre Dana ReiznieceOzola to ņēmusi pie sirds. Neesot korekts.
Galu galā vienīgie provokatori, kas ieradās ar mērķi izraisīt nekārtības 16. marta pasākumos, bija Eiroparlamenta atvaļinātā deputāte Tatjana Ždanoka, viens dzērājs un kāds viesizrādē ieradies vācietis, kuru policija par bļaustīšanos nevietā un nelaikā aiznesa uz busiņu. Tie, kuriem leģionāru atceres diena ir pa īstam svarīga, to pieminēja mierpilnā cieņā. Arī – Brigita Voitkus, kura 79 gadu vecumā pārcēlusies no Austrālijas uz Latviju, izpildot vīram – leģionāram Verneram Voitkus doto solījumu – pārvest viņa pelnus dzimtenē.
Lauksaimniecības nozare no Eiropas Savienības (ES) budžeta klaipa saņem visbiezāko riecienu, tāpēc likumsakarīgi – tieši tā stāv pirmā rindā uz aizejošās Lielbritānijas atstātā roba lāpīšanu. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir tiešmaksājumu atstāšana dalībvalstu pašu ziņā, un tas Latvijai būtu ļoti neizdevīgi. Ne tikai lauksaimniekiem, bet visiem nodokļu maksātājiem.
Nākamajā desmitgadē iedzīvotājus gaida jauni nodokļi un nodevas, turklāt nevis viens vai divi, bet vesels lērums. Tāds ir Eiropas Savienības plāns pašu resursu palielināšanai.
Kamēr austrumeiropieši plēšas par lielākiem platībmaksājumiem un kohēzijas fonda saglabāšanu pašreizējā apjomā, bagātās rietumvalstis grasās pārmest ES fondu budžeta lielāko masu uz programmu, no kuras pašas arī ekskluzīvi barojas – Horizon jeb Apvārsnis, kas finansē zinātni, pētniecību un attīstību. Tas ir daudz modernāks avots, no kura jaunajā ES finanšu periodā varētu pasmelties arī Latvija. Ja vien mūsu pašu valdība noteiks attiecīgas prioritātes un izdarīs nepieciešamās reformas.
Eiropas Parlamenta marta sesijas pirmā darbadiena izvērtās par 8. marta triumfa, Mātes dienas un seksa festivāla Pride sajaukumu. Dāmas debatēja par Eiropas Padomes Stambulas konvencijas lēno virzību, un galva par to tika mazgāta arī Latvijai.
Ārlietu ministrija un Latvijas premjers ik gadu skaidrojas, ka latviešu leģionāru diena Latvijā nav oficiāli atzīmējama. Ministri, kam atbilstoši sava elektorāta pieprasījumam vajadzētu doties pie Brīvības pieminekļa, patveras komandējumos vai atvaļinājumos. Un tomēr leģionāru atceres gājienā dodas diezgan daudzi cilvēki un ies arī šogad. Nacionālā apvienība rosinās 16. martu atkal iezīmēt kalendārā kā piemiņas dienu.
Izlūkošana internetā, kriptovalūtu arests, melnā tirgus monitorings un noziedzīgi iegūtās mantas atgūšana – šīs ir jaunās metodes, kas tiek ieviestas un pastiprinātas cīņai ar organizēto noziedzību. Tādu lēmumu pieņēmusi valdība.
Neizprotamu iemeslu dēļ vairāki cilvēki izvērš aģitācijas pasākumus pret veikala būvniecības ieceri Ozolnieku centrā. Tiesības apbūvēt pašvaldības zemi publiskā izsolē ieguva firma Mārksmens, kas ir veikalu zīmola Top attīstītāji.