«Liecinieks Vjačeslavs Gončarovs tiesas sēdē liecināja, ka pazīst Atbildētāja tēvu, un tēvs no ieslodzījuma vietas viņam zvanīja un palūdza izrēķināties ar Prasītāju, jo tas sarežģī dzīvi Atbildētājam.» Šis ir teksts no tiesas sprieduma komunālā konfliktā starp nomnieku un namīpašnieku Rīgā, Mēness ielā 15/17. Ar izrēķināšanos bija domāta slepkavība. Citā īpašumā viens nevēlams īrnieks jau bija novākts.
Valdības izveidotā domnīca ar ambiciozo nosaukumu «Darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksāšanas sistēmas atcelšanai» realitātē nevar piedāvāt tādu risinājumu, lai valsts neiekļūtu dārgās tiesvedībās uz daudziem gadiem un komplektā vēl nesaņemtu neoficiālas sankcijas no Eiropas Komisijas par klimata mērķu neizpildi. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīviem un izsniegtajām enerģijas ražošanas licencēm Latvijas iedzīvotājiem par OIK ir jāsamaksā vēl pusotra miljarda eiro. 1,8 miljardi jau samaksāti.
Lai apgūtu Kohēzijas fonda piešķirtos deviņus miljonus eiro, reģistrējot Latvijas dabas bagātības, projektā Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā ir būtiski palielināts ekspertu skaits, turklāt algoti tiek arī ārzemnieki. Savukārt mežsaimnieki, rēķinoties, ka jau tuvā nākotnē jaunatklātās dabas vērtības var rezultēties ar aizsargājamu teritoriju paplašināšanu, kā arī jaunu mikroliegumu izveidi, apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
No dažādiem ceļu būves objektiem izraktā grunts lielākoties nevienam nav vajadzīga – tajā ir dažāda izmēra frakcijas, akmeņi, nabadzīga melnzeme – un otrreizēja izmantošana ir nelietderīga. Taču visu būvnieku problēma, kur nevajadzīgo grunti likt. Uzņēmums Kandavas ceļi to ber vecā izstrādātā karjerā, kas ne visiem patīk, jo turpat līdzās atrodas dabas parks Abavas senleja.
Gan legālo, gan nelegālo migrantu pieplūdums Latvijā ir izsīcis. Eiropas Savienības bēgļu pārmitināšanas programma joprojām nav noslēgusies, bet sadarbība ar Itāliju buksē. Un arī vjetnamiešu uzņēmība doties pakaļ laimīgajai nākotnei Polijā caur Latviju apsīkusi. Muceniekos uzbūvētais cietums ārzemniekiem pašlaik ir tukšs.
Vairāki ugunsgrēki Ādažu poligonā notikuši jau sestdien – Valsts meža dienesta cilvēki dūmus redzējuši no ugunsnovērošanas torņiem. Tomēr dzēšanas darbu sākšanai mežinieki neesot ielaisti poligona teritorijā, jo turpinājušās sabiedroto spēku mācības. Tās netika apturētas. Savukārt svētdien, ugunij strauji izplešoties citā poligona sektorā un arī sabiezējot piedūmojumam, apkaimes iedzīvotāji ilgstoši turēti neziņā, evakuēties vai ne, un darījuši to pēc pašu ieskatiem.
Nebeidzamo ceļu remontu un Latviju aplaimojušās globālās sasilšanas dēļ arvien vairāk ļaužu pārsēžas uz diviem riteņiem. Ar velosipēdu īsākās distancēs, mopēdu pa pilsētu, bet motociklu – ja negribi sevi ierobežot.Visi ceļi vaļā. Par to arī stāsta konkurss Gada motocikls 2018.
Nolūkā vairot iedzīvotāju drosmi pieprasīt čekus par saviem pirkumiem un tirgotāju bailes tikt pieķertiem nodokļu krāpniecībā Valsts ieņēmumu dienests (VID) no nākamā gada vasaras organizēs čeku loteriju. Laimesti būs pietiekami pievilcīgi, lai pasākumā iesaistītu plašu sabiedrību. 10 laimesti pa 200 eiro tiks izlozēti katru nedēļu un 3000 eiro reizi mēnesī.
Eiropas Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) prezentētās aplēses jaunajam ES daudzgadu budžetam, no Latvijas viedokļa raugoties, ir vēl sliktākas nekā Eiropas Komisijas sākotnēji pasludinātajā piedāvājumā. Runa nav vairs par 7% samazinājumu kohēzijas politikai, kā solīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, bet Latvijas gadījumā par 13%.
Nezināmi aktīvisti ķērušies pie fasētā ūdens ražotāju atmaskošanas. Vairāku mediju redakcijām ir atsūtīts plašs materiāls par muļķībām, kas tiek rakstīts zīmolu aprakstos. «Ūdens, bez šaubām, ir dzīvības pamats, taču šobrīd daudzi maldina pircēju, pierakstot ūdenim teju brīnuma īpašības.»
«Latvijas simtgades gadā – 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas – Latvija, līdzīgi pārējām Austrumeiropas bloka valstīm saskaras ar virkni nozīmīgu sociālu un ekonomisku problēmu, kas ietekmēs tās pastāvēšanu tuvākā nākotnē – depopulācija, augsts korupcijas līmenis un aplokšņu algas, pasivitāte vēlēšanās, tendence ierobežot vārda brīvību, humanitārās izglītības nozīmes samazināšanās.» Šis ir teksts no Latvijas Radošo savienību plēnuma šā gada rezolūcijas uzmetuma.
Gājēji nevēlas redzēt velosipēdistus uz ietves, autovadītāji uz brauktuves, bet, kad pats esi uzsēdies uz divriteņa, gribas braukt, kur netraucē gājēji un mašīnas. Tā ir zināma pretruna Rīgas pilsētvidē. Bet ne neatrisināma. Lēnāk, nekā gribētos, taču pakāpeniski veloceļu tīkls galvaspilsētā tiek veidots.
Nav zināms, par kādiem tieši juridiskiem pakalpojumiem advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus saņēma tik lielu atalgojumu, taču pērn viņš nopelnīja pusotru miljonu eiro, septiņkāršojot savus iepriekšējā gada ienākumus. Viņa slepkavība spēcīgi saviļņojusi maksātnespējas politiskos ūdeņus, jo tiek uzskatīta par sliktu zīmi dzīvi palikušajiem.
Līdz ar skolas sezonas beigām mainās skolasbērnu un arī bērnudārznieku pārvietošanās maršruti sabiedriskajā transportā. Svarīgi ir viņus ceļā nepazaudēt, un tikpat svarīgi – pazaudētos atrast.
Plašāka sabiedrība kopš vakardienas labi pazīst vēl viena maksātnespējas administratora vārdu – Mārtiņš Bunkus. Viņu nošāva. Gluži kā skarbajos deviņdesmitajos.
Saistībā ar Valsts kontroles pārmetumiem par nemākulīgajiem Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi izveidot projekta uzraudzības grupu. Bet citādi viss esot kārtībā un tikai pats radioaktīvais objekts ir pie vainas, ka nelikvidējas.
Legālā satura lobijs meklē iespējas sodīt ikvienu, kurš internetā skatās filmas, par tām nemaksājot, savukārt vietnes, kas šo pakalpojumu piedāvā, iecerēts slēgt.
Visu, ko vien varēja izdarīt nolaidīgi un pavirši, Salaspils kodolreaktora likvidatori ir izdarījuši. Par to liecina Valsts kontroles revīzijas ziņojums.
Sabiedrībā teju kā anekdote tika uztverta nesenā ziņa par vīrieti, kurš kioskā nozaga 15 izklaides žurnālu un iesēdās par to uz pusotru mēnesi cietumā. Tieslietu ministrija ir aktualizējusi jautājumu par sīko noziedzīgo nodarījumu dekriminalizāciju.
Gustava Zemgala gatves pārvadam, kas savieno Jaunās Teikas apkaimi ar Čiekurkalnu, piemetusies smaga korozija. Betons vietām nodrupis, arī pie deformācijas šuves atsegts stiegrojums, metāla daļas rūsē, trepju daļā vaļīgās metāla loksnes nogāzušās vai noņemtas. Mierina doma, ka pavasarī veiktajā inspekcijā būves stāvoklis novērtēts kā apmierinošs.
Kokiem tāpat kā cilvēkiem mēdz piemesties dažādas kaites un kaitēkļi. Rīgas reģionā šogad strauji savairojusies ievu tīklkode. Kāpura stadijā tā kokus ietin bālos zīda plīvuros un pilnībā apēd lapotni. Citas slimības moka gobas un kastaņas. Toties Talsu ozolu audzes pēc pamatīgas izretināšanas, cerams, būs tikušas vaļā no savas kaites.
Viena mūziķa ieraksts sociālajā tīklā izraisījis veselu lērumu sūdzību par Andreju Šikoru – alus svētku Latviabeerfest organizatoru. Viņš mēdzot nesamaksāt. Un pats arī to nenoliedz – par nekvalitatīvu izpildījumu vai nesakārtotiem papīriem viņš maksāt vienkārši negrib. Un nemaksā.