Vēl 2015. gada pavasarī Valsts ieņēmumu dienests publiskā pasākumā solīja, ka autošeptmaņu labajai dzīvei tūliņ tiks pielikts punkts. Veiksmīgi aizklapējis ciet 775 kaktu autoservisus, VID grasījās izpurināt Rumbulu un visus pārējos autosalonus – attiecīgi slēgt vai piespiest iznākt laukā no pelēkās ekonomikas. Taču sludinājumu portāla ss.lv slēgšanas skandāls ir apliecinājums tam, ka no šā plāna nekas nav izdevies.
Eiropas Komisijas interese par to, kā Latvijā apsaimnieko individuālajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus, likusi valdībai izdot speciālus noteikumus. Tie uzdod pašvaldībām uzskaitīt un pieskatīt visas atejas, kas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Videi nedraudzīgās īpašniekiem nāksies pārtaisīt.
Labklājības ministrija apņēmusies līdz septembrim iesniegt valdībā likumprojektu Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šī ir tā pati skandalozā Stambulas konvencija, kurā ieslēpts sociālā dzimuma koncepts.
Kaut arī Pārtikas un veterinārais dienests turpina izmaksāt medniekiem prēmijas par katru nošauto sivēnmāti, Āfrikas cūku mēra jau tā nomocītajai sugai šobrīd tiek likts relatīvs miers. Cūkām sadzimuši sivēni, un viņu atstāšana bez mammām nozīmētu mokošu bada nāvi. Medību ētika šādi rīkoties aizliedz.
Vācijas zemo cenu veikalu tīklam Lidl šis būtu jau otrais mēģinājums ienākt Latvijas tirgū. Kamēr pats uzņēmums šo faktu nav apstiprinājis, tā konkurenti un globalizācijas apkarotāji cenšas padarīt ienākšanu pēc iespējas nepatīkamu.
Racionāli apsvērumi neļaut sapūt dzīvai naudai mežā un iznīkt priedēm sadūrušies ar dabas aizsardzības un vides estētikas vērtībām. Zemkopības ministrija (ZM) apstiprināšanai valdībā virza normatīvo aktu grozījumus, kas atļaus veikt kailcirtes piejūras priežu mežos, samazinās cērtamo koku apkārtmēru un arī izcirtumu apmežošanai nepieciešamo koku stādu skaitu. Vides sektors nostājies pret mežsaimniecības interesēm.
Minimālās algas straujā kāpuma dēļ mazāk turīgām pašvaldībām nāksies apcirpt savus štatus vai samazināt pakalpojumu daudzumu un kvalitāti. Par to brīdina Reģionālo attīstības centru apvienība.
Pokrova kapos notiek liela rosība. Vienā malā starp retākiem apbedījumiem rūgst branga komposta kaudze, placī pie garāžas sastumti būvgruži, kas nepatīk Rīgas būvvaldei un Valsts vides dienestam, bet Pērnavas ielas pusē Krievijas Federācijas vēstniecība Latvijā remontē padomju armijas nelaiķu apbedījumu vietas.
Latvijas pirmais kosmosa satelīts Venta1 saviem apsaimniekotājiem devis pirmo nopietno mācību uzdevumu. Tiesa, atšķirīgu no plānotajiem uz Zemes. Divas dienas pēc palaišanas kosmosā aparāts pārtraucis signāla raidīšanu, turklāt tas intensīvi rotē, un saziņa ir apgrūtināta.
Siltā laikā labi noslogotais veloceļš no Mežaparka uz Vecāķiem rāda, ka populārs varētu kļūt arī Daugavas kreisajā pusē iecerētais maršruts Imanta–Daugavgrīva. Cilvēkiem labpatīk braukt uz jūru, un abas apkaimes ir saistītas arī lietišķiem kontaktiem. Imantā guļ, Daugavgrīvā un Bolderājā strādā.
Krievijas pilsonis, kurš ar savu dronu pārkāpa gaisa telpas aizliegumu virs Aizsardzība ministrijas Rīgā, nav spiegs, bet gan dzīvs apliecinājums nezināšanai. Latvijā bezpilota lidaparātu izmantošana, lai arī formāli tiek regulēta, atrodas pelēkajā zonā un sagādā arvien lielākas galvassāpes dienestiem, kam jārūpējas par sabiedrības drošību.
Šīs vasaras mitrajā un remdenajā klimatā viss aug griezdamies – tik labi, ka daudzviet ceļa zīmes aizaugušas. Labi vēl, ja tas draudētu tikai ar apmaldīšanos, bet notiek arī avārijas.
Latvijas Juristu apvienības biedru sēdē izskatīts neparasts jautājums – vai tieslietu ministram ir nepieciešamas tiesības dot mutvārdu rīkojumu nogalināt cilvēku. Runa ir par ieslodzījuma vietām.
Nerimstas kaislības ap maijā Latgales simtgades kongresā pieņemto rezolūciju – kamēr daļa latgaliešu turpina darbu pie rezolūcijas papildināšanas un vēlas panākt šajā dokumentā iekļauto tēžu īstenošanu dzīvē, citi apstrīd pasākuma leģitimitāti kopumā. Pastāv bažas, ka prasītais īpašais atbalsts visam latgaliskajam var izvērsties klajā separātismā.
Deputāts Arnis Ābelītis, kurš ap gadu miju tika pieķerts nelikumīgā būvniecībā, nule nolēmis nolikt mandātu. Ne tāpēc, ka ilgi domāja. Vienkārši Neatkarīgā un pēc tam visi citi par to uzrakstīja.
Sarunu procedūra Inčukalna sērskābā gudrona dīķu utilizācijas projektā ir ieilgusi. No Latvijas vides interešu viedokļa vissliktākais rezultāts būtu, ja piesārņojums arī jaunajā piegājienā netiktu pilnībā likvidēts vai pēc savākšanas nogrūsts kādā klusā stūrī – kā tas notika ar Jūrmalā nodegušajiem nelegālajiem atkritumiem.
Prestižas karjeras iespējas Nacionālajos bruņotajos spēkos, bezmaksas izglītība, atalgojums, sākot no 780 eiro uz rokas, veselības aprūpe bez maksas un ir arī citi labumi. Tomēr rekrutēšana armijai varētu veikties labāk. Demogrāfiskā bedre traucē pildīt Latvijas aizstāvju rindas.
Nu ir nepatikšanas – tik lielas, ka veselības ministre Anda Čakša atcēlusi ieplānoto atvaļinājumu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nepiekrīt pārtraukt streiku, kamēr netiks palielināta garantētā maksa praksei par katru pacientu jeb tā dēvētā kapitācijas nauda.
Norvēģijā aizturētais zvejas Latvijas kuģis Senator, aizvests no Kirkenes uz Batsfjordu, kopš 25. marta nav kustināts un rūsē piestātnē. Tā rāda pēdējais ieraksts interaktīvajā pasaules kuģu satiksmes kartē. Taču norvēģu izmisīgā cīņa par sniega krabju zvejas tiesībām patiesībā aizsedz daudz lielākas intereses – uz spēles ir polārā reģiona nafta.
Attīrīšanas darbi Jūrmalā degušajā nelegālajā izgāztuvē strauji rit uz priekšu. Uzņēmums Clean R pagājušajā nedēļā izvedis 4500 tonnu atkritumu, vēl ap 5000 tonnu palicis. Taču, kas notiks tālāk ar indīgu degšanas produktu piesārņoto zemi, šobrīd nav skaidrs. Teorētiski to vajadzētu attīrīt, taču šāds pakalpojums 700 000 eiro vērtajā līgumā nav iekļauts.
Kultūras ministrijas galvenais mediju politikas veidotājs Roberts Putnis faktiski jau ir atstājis amatu. Kaut gan oficiāli viņa pēdējā darbadiena ir 7. augusts, viņš paņēmis neizmantoto atvaļinājumu, un jau tagad pienākumus pilnībā pārņēmusi juriskonsulte Aiga Grišāne.
Vides aizsardzības fonda nauda, izrādās, tiek tērēta arī pasākumiem, kam ar vides aizsardzību nav nekādas saistības – Likteņdārza gadījumā finansēta bioloģiski vērtīgas pļavas nošķūrēšana un aizvietošana ar mākslīgi veidotu kalnu.