Latvijas pirmais kosmosa satelīts Venta1 saviem apsaimniekotājiem devis pirmo nopietno mācību uzdevumu. Tiesa, atšķirīgu no plānotajiem uz Zemes. Divas dienas pēc palaišanas kosmosā aparāts pārtraucis signāla raidīšanu, turklāt tas intensīvi rotē, un saziņa ir apgrūtināta.
Kosmosā Venta1 devās Līgo dienas rītā ar Indijas nesējraķeti PSLVC38. Šis notikums tika plānots kopš 2007. gada - savs satelīts, kas kalpotu studiju vajadzībām un jauniešu piesaistei inženierzinātnēm. Projektu virzīja Latvijas kosmosa jomas korifejs profesors Andrejs Žagars, un menedžmenta līmenī pie tā strādāja tagadējā finanšu ministre Dana Reizniece Ozola. Galvenais sadarbības partneris Ventspils augstskolai bija Brēmenes Lietišķo zinātņu universitāte un Vācijas aerokosmisko tehnoloģiju uzņēmums OHB System. Satelītu būvēja, būvēja, bet tad sākās krīze. Kad uzbūvēja, atkal ilgi nebija pieejama vieta uz nesējraķetes.
Bet nu jau mēnesi Venta1 riņķo ap zemeslodi aptuveni 500 kilometru augstumā, diennaktī veicot 16 apļus. Viens aplidojums ilgst aptuveni pusotras stundas. Taču ir vēl kāda kustība, ko satelīts izpilda. Projekta vadītājs Aigars Krauze stāsta, ka aparāta orbīta ir stabila, taču tas kūleņo - rotē ap savu asi ar vienu apgriezienu minūtē. Satelītā ir iebūvēta stabilizācijas sistēma, taču to aktivizēt traucē šobrīd apgrūtinātā saziņa ar iekārtu. Pēc palaišanas kosmosā divas dienas satelīta galvenais raidītājs strādāja pēc pilnas programmas - par mūsu satelīta uztveršanu ziņoja Igaunija, Vācija, arī pašmāju radioamatieri. Un tad piepeši tas apklusa. Pašlaik kaut kādi telemetrijas dati pienākot pa rezerves kanāliem, taču ir problēmas atšifrēšanā. Lai uztvertu to no Latvijas, esot derīgas trīs orbītas - katra pa desmit minūtēm ilga. Taču, ja kūleņošanas dēļ antenas ir pagrieztas projām, laika ir vēl mazāk un signāls pārāk vājš.
Viens no galvenajiem sākotnēji izvirzītajiem satelīta uzdevumiem bija kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas raidīto signālu uztveršana to pārredzēšanai lielākā teritorijā. Pirms desmit gadiem tas vēl bija jaunums, tagad šādus pakalpojumus sniedz vairāki privāti uzņēmumi. Taču Venta1 kā studentu satelīts sniegs iespēju mācīties apstrādāt kosmosā iegūtus datus. Pagaidām gan pirmais esošo un topošo zinātnieku uzdevums ir apstrādāt pašu satelītu. «Līdz kuģiem mēs vēl neesam tikuši. Zināmu daudzumu datu satelīts sūta automātiskā režīmā - magnetometra rādītājus, saules sensoru rādītājus -, taču jāveltī lielas pūles, lai tos atšifrētu. Mēģinām saprast, kas ir mainījies un - vai tas ir atgriezeniski,» skaidro A. Krauze. Iespējams, ka aparatūras niķošanos izraisīja vibrācijas pacelšanās laikā, iespējams - temperatūras svārstības. Kosmosā nekas nav vienkārši, un to apliecinot arī citu mazo satelītu gaitas. Ar Indijas nesējraķeti kosmosā tika palaisti kopumā 30 satelīti, un desmit no tiem pašlaik nav identificēti. Vācu kolēģi gan mierina, ka ar Ventu viss būs kārtībā. Vienkārši nepieciešams laiks, lai saprastu, kā ar satelītu sazināties. Vāciešiem kosmosa pieredze lielāka, mūsējie viņiem uzticas.
Plašākai publikai Latvijas pirmā satelīta debesu gaitas tiešraidē vai kādās smalkās datorprogrammās netiek rādītas, tā ir zinātnieku un Ventspils augstskolas studentu privilēģija. Ja satelīts atsāks sarunāties ar Zemi, arī radioamatieri atkal varēs uztvert tā signālus. Cerams, ar Ventas veselību viss būs kārtībā. Pretējā gadījumā tai būs lemts pasīvi piedalīties citā Latvijas kosmosa projektā, proti, Irbenes radioteleskopi tiek izmantoti, lai noteiktu kosmisko atkritumu atrašanās vietu.