Latvijas armijai aizvien grūtāk rekrutēt karavīrus

CĪŅA PAR DARBASPĒKU. Ne tāpēc, ka nav ko citu darīt, armija regulāri rīko publicitātes pasākumus (attēlā redzamais notika trešdien Siguldā). Par potenciālo karavīru piesaistīšanu jārūpējas jau no mazotnes. Citādi viņus prom no militārās karjeras aizvilinās citas nozare © Jaunsardzes in informācijas centra publicitātes foto, Armīns JANIKS

Prestižas karjeras iespējas Nacionālajos bruņotajos spēkos, bezmaksas izglītība, atalgojums, sākot no 780 eiro uz rokas, veselības aprūpe bez maksas un ir arī citi labumi. Tomēr rekrutēšana armijai varētu veikties labāk. Demogrāfiskā bedre traucē pildīt Latvijas aizstāvju rindas.

Pagājušajā gadā Aizsardzības ministrijas plānos bija rekrutēt 700 karavīru, realitātē izdevās par simtu mazāk. Savukārt šā gada plāni ir vēl ambiciozāki. Armijai jāpiesaista 828 jaunieši. Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks kapteinis Rihards Rozenbaums atzīst, ka tas nav viegls uzdevums, jo visi darba devēji cīnās par jauniem darbiniekiem. Armijai jākonkurē ne tikai ar citām spēka struktūrām un iestādēm, bet arī privāto sektoru un pat ārzemju uzņēmējiem, kas tāpat medī vidusskolēnus.

Bruņotajiem spēkiem, lai arī ir vairāki nozīmīgi bonusi, ko piedāvāt šajā konkurencē, tomēr ir augstākas prasības attiecībā uz jauno cilvēku fizisko varēšanu, veselību un biogrāfiju. Un ik gadu aptuveni 60% no visiem kandidātiem nākas atsijāt. Šobrīd gads jau otrajā pusē. Pieteikušies nepilni septiņi simti kandidātu. Ņemot vērā rekrutēšanas pasākumos un sabiedriskajās attiecībās ieguldītās pūles, varēja būt vairāk.

15 līdz 20% kandidātu parasti atbirst sliktā veselības stāvokļa dēļ, kaut gan armijas ārsti nebūt nemēģina atlasīt vien izcilus eksemplārus, ko kosmosā varētu laist. Jau pērn atlases procedūra kļuva pielaidīgāka. Ja kāds caurs zobs, to var salabot. Un arī ne visās vienībās nepieciešama izcila veselība un fiziskā varēšana. Ja kandidātam pietrūkst kādas minūtes krosā vai spēka atspiesties, arī to var piedzīt. Tomēr daudzi jaunieši atnākot ar patiešām ielaistām veselības kaitēm. Nākot arī ļoti švaki jaunie cilvēki. Ir gadījies, kad pārbaudē obligātos normatīvus nespēj izpildīt pat 50% dalībnieku, kaut gan tie nebūt nav pārspīlēti. Trīs kilometri jānoskrien 14,29 minūtēs un jāpiepumpējas 33 reizes divās minūtēs. Tas vīriem. Sievietēm prasības atšķiras. Taču savdabīgi, ka viņas ar tām tiek galā krietni labāk nekā puikas. Iespējams, nāk ar augstāku motivāciju. Procentuāli sieviešu īpatsvars gadu no gada paliek nemainīgs - katrs piektais kandidāts ir sieviešu dzimuma.

Vēl viena atsijājamo grupa ir tie, kas jaunībā pastrādājuši kādus krimināla rakstura pārkāpumus. Šobrīd padsmit gados nozagta zaptes burka var kļūt par šķērsli karjerai armijā, un valsts neiegūst varbūt pat izcilu karavīru. Politiskā līmenī par to jau ir spriests. Protams, slepkavniekus un laupītājus armijai nevajag, taču mazus pārkāpumus un jaunības kļūdas kandidātiem varētu piedot.

Kad visi pārbaudījumi un pārbaudes izietas un formāli nekas vairs netraucē dienesta un mācību uzsākšanai, arī tad vēl atbirst pa kādam kandidātam. Varbūt nobīstas no gaidāmajiem disciplīnas rāmjiem, varbūt saklausās kādas veco ļaužu blēņas no padomju armijas pieredzes. Galu galā 40% kļūst par karavīriem.

Šobrīd bruņotie spēki sākuši nākamo virsnieku rekrutēšanas kampaņu. Jaunieši ar līderu dotībām tiek aicināti stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Kandidātu dokumentu pieņemšana Rekrutēšanas un atlases centrā notiks līdz jūlija beigām. Studijām plānots pieņemt 120 jauno karavīru. Pēc mācību beigām viņi kļūs par armijas vienību un apakšvienību vadītājiem - atbilstoši bruņoto spēku vajadzībām - uz zemes, ūdens vai gaisā.



Latvijā

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.

Svarīgākais