Veselības ministrija, nesagaidot valdības atbalstu, virza izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, piedāvājot pilnībā atteikties no divu grozu sistēmas veselības aprūpē. Ja Saeima nepieņems grozījumus likumā, no nākamā gada saskaņā ar likumu valsts finansētu veselības aprūpi varēs saņemt veselības nodokļa maksātāji un atsevišķas sociālās grupas, kurām veselības aprūpi pilnībā finansēs valsts.
Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.
Premjerministram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) iesaistoties izglītības darbinieku pieteikto problēmu risināšanā, izkustējies pirmsstreika sarunu “vezums”. Izglītības un zinātnes ministrija tikai dienu pirms tikšanās ar premjeru publiskoja jaunu piedāvājumu, tādēļ skolotāju arodbiedrība nopauzējusi sarunas.
Latvijā ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos ir pieejamas pielāgotās Covid-19 vakcīnas. Saņemt jaunās vakcīnas speciālisti iesaka visai sabiedrībai, taču īpaši uzsver vakcinācijas nozīmi hronisku slimību pacientiem, senioriem, sociālās aprūpes centru iemītniekiem un darbiniekiem, kā arī medicīnas jomā strādājošajiem. Vakcinācija nevienam vairs nav obligāta.
Lieltirgotavu un medicīnas iestāžu noliktavās pašlaik neizlietotas glabājas vairāk nekā viens miljons Covid-19 vakcīnas devu. Tās ir dažādu farmācijas kompāniju ražotas vakcīnas, kuras līdz šim izmantoja gan primārajā vakcinācijā, gan arī vakcinējot iedzīvotājus otro un trešo reizi.
Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.
Virkne politisko spēku onkoloģijas jomu priekšvēlēšanu debatēs skaļi sauc par prioritāti, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū aug skepse par valsts spēju palīdzēt vēža pacientiem. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka cīņā ar vēzi visgrūtākais ir cīņa ar sistēmu.
Finanšu ministrijas ieskatā nav atbalstāms Veselības ministrijas priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem. Zālēm jau pašlaik tiek piemērota samazinātā nodokļa likme – 12 procenti, tāpēc piedāvājums samazināt to līdz pieciem procentiem konceptuāli nav atbalstāms, norāda Finanšu ministrija.
Katru nedēļu samazinoties Covid-19 jauno infekcijas gadījumu skaitam, epidemiologi ir diezgan optimistiski noskaņoti par jaunā mācību gada norisi tikai un vienīgi klātienē.
Arī Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprina, ka koronavīrusa ietekme uz mācību procesu mazinās visos izglītības līmeņos un mācības var notikt klātienē.
Rudenī vakcinēšanos pret Covid-19 nopietni apsver tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju – nepilni divdesmit procenti. Izpētot datus, “Neatkarīgā” secina, ka skepse pret vakcinēšanos šajā rudenī nav atkarīga ne no dzimuma, ne vecuma, ne izglītības. Cilvēki nav pārliecināti, ka vakcinācija būs spēcīgs ierocis, lai stātos pretī kārtējam Covid-19 pandēmijas vilnim.
Taupības nolūkos samazināt temperatūru ēku ūdensvadu sistēmā būtu apdraudoši iedzīvotāju veselībai, “Neatkarīgajai” norādīja Slimību profilakses un kontroles centrā. Šī bīstamība saistīta ar leģionāru slimību jeb legionelozi, kas jau vairākus gadus sagādā galvassāpes namu apsaimniekotājiem, mediķiem un iedzīvotājiem.
Sasniedzot pietiekamu vakcinācijas līmeni pret cilvēka papilomas vīrusu, Latvijā vismaz uz pusi varētu samazināt saslimstību ar vairākiem vēža veidiem, uzskata Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, onkologs – ķirurgs Guntis Ancāns.
Konstatējot, ka pensiju apmēri Latvijā ir ļoti zemi, valdība nolēmusi šajā apkures sezonā vecuma, invaliditātes un citu pensiju saņēmējus aplaimot ar nelieliem ikmēneša pabalstiem. To paredz nupat valdības pieņemtie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
Slimnīcu izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem jeb uzturēšanas izmaksas šoruden varētu augt pat par 450 procentiem, “Neatkarīgajai” apstiprina Veselības ministrijā.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss 1,2287, ziņo Labklājības ministrija. Tas nozīmē, ka atkarībā no seniora darba stāža un pensijas apmēra pensijas palielināsies vidēji par 80 eiro. Palielinātās pensijas gan seniori saņems tikai septembrī.
Rudenī visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāsaņem jauna Covid-19 vakcīnas deva, un prioritāri ar vīrusa dabai pielāgotajām vakcīnām ir jāvakcinē riska grupas, secinājuši Imunizācijas valsts padomes eksperti.
Lielākā daļa Latvijas bērnu jau ir pārslimojuši Covid-19, šādu secinājumu ļauj izdarīt Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pilotpētījumā iegūtie rezultāti.
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Covid-19 epidēmijas izplatības scenārijiem skolu darbība un iespējamie ierobežojumi izglītības jomā ir apieti. “Neatkarīgā” centās noskaidrot, vai sabiedrības bažas un arī baumas par to, ka oktobrī, ja Covid-19 izplatītos nekontrolēti, visas skolas varētu pāriet attālinātā režīmā, ir pamatotas.
Liela daļa Latvijas cilvēku neuzticas valsts sistēmai un tās spējai palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem, un vēža ārstēšana ir atkarīga tikai no pašu pacientu un tuvinieku uzņēmības, liecina iedzīvotāju aptaujas dati.
Gatavojoties šī rudens gripas sezonai, Veselības ministrija paredzējusi iegādāties vairāk nekā simt tūkstošus pretgripas vakcīnu. Valsts apmaksāta vakcīna būs paredzēta riska grupām, bet gadījumā, ja cilvēku vēlme vakcinēties nebūs augsta, vakcīnas varētu piedāvāt arī citiem iedzīvotājiem, kuriem tās pašlaik ir par maksu.