Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.
Memoranda parakstīšana ir mēģinājums piespiest politiķus - gan pašreizējos Saeimas deputātus, gan deputātu kandidātus, kas cer tikt ievēlēti Saeimā - apņemties īstenot ne tikai pašu solījumus, bet risināt arī citus pacientiem un mediķiem aktuālus jautājumus.
Memorandu parakstījuši daudzu nozīmīgu Latvijas mediķu un pacientu organizāciju vadītāji - dokumentu visu ārstu profesionālo asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības vārdā parakstīja tās prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Krista Brūna, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa un biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Partiju un to apvienību vārdā memorandam pievienojās “Jaunā Vienotība” (to pārstāvēja bijusī veselības ministre Anda Čakša), “Attīstībai/Par!” (Ilmārs Dūrītis, pašreizējais Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs), “Apvienotais saraksts” (Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars), “Progresīvie” (Edgars Labsvīrs), “Latvija pirmajā vietā” (Vladimirs Keidāns), Zaļo un zemnieku savienība (Armands Krauze) un “Republika” (Sabīne Ulberte). Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Evija Ansonska “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka memorandam aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un politiskās partijas, kas vēl to nav parakstījušas.
Kāds ir šī memoranda mērķis? Pieteikums ir pietiekami ambiciozs, proti, ar šo dokumentu tā izveidotāji vēlas panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, un, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā.
Nav pārsteigums, ka viena no būtiskākajām prasībām jeb izvirzītajiem uzdevumiem jaunajiem un pieredzējušajiem politiķiem ir tieši par finansējuma palielinājumu veselības nozarei. Lai gan politiķu priekšvēlēšanu diskusijās ne reizi vien jau izskanējis, ka veselībai finansējums palielināts neskaitāmas reizes un tā, kā nevienai citai nozarei, realitāte nav tik skaista. Kā norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, izejas punkts veselības nozarē bija ļoti zems un trīs četru gadu papildu ieguldījums nespēj būtiski mainīt situāciju veselības nozarē kopumā - tā arvien saskaras ar lielām problēmām - cilvēkresursu trūkumu, pakalpojumu pieejamību, augstu iedzīvotāju mirstību.
Valdības izdevumi veselībai pandēmijas laikā palielinājās gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Rādītāja kāpumu ietekmēja gan papildu finansējums veselības aprūpei, gan arī iekšzemes kopprodukta kritums lielākajā daļā valstu. Arī
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tomēr tas joprojām ir zemākais starp Eiropas Savienības valstīm - 4,8 procenti no IKP.
Igaunijā tie ir 6,7 procenti, bet Lietuvā - 5,9 procenti. Pēc “Eurostat” 2020. gada datiem, Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (procentu īpatsvars no visiem izdevumiem) bija 11 procenti, kas arī ir zemākais starp Eiropas Savienības valstīm un būtiski atpaliek no vidējā rādītāja (15 procenti), kā arī kaimiņvalstīm - Igaunijas (14,6 procenti) un Lietuvas (13,9 procenti).
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2021. gada datiem, Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl tikai 1383,99 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā vidējais līmenis. Salīdzinājumam - Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327,34 eiro, bet Lietuva - 2302,54 eiro. “Tas Latvijas iedzīvotājiem liedz pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu valstu pilsoņiem, un tas turpina būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti,” norāda Latvijas Ārstu biedrībā. Mediķi norāda arī uz hronisku ārstu, ārstu palīgu, māsu, sanitāru trūkumu nozarē.
Veselības aprūpes nozare pieprasa politiķiem cīnīties un panākt, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5 procentiem no IKP un Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei tuvinātos Eiropas vidējam rādītājam - 15 procentiem. Sekojošā prasība arī saistīta ar finansējumu veselības nozarei - Latvijas valdībai viena iedzīvotāja veselības aprūpei gadā jānovirza tikpat liels finansējums, kā to dara Igaunija un Lietuva.
Tomēr kā vissvarīgāko principu un prasību memorandā tā parakstītāji iekļāvuši nevis prasību palielināt finansējumu, bet panākt Latvijas veselības aprūpes sistēmas humanizāciju un debirokratizāciju. Otrkārt, paraksti uz šī memoranda nozīmēs, ka visi iesaistīsies tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.
Memorands runā arī par mediķu algām, un tajā noteikts, ka arī pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas katru gadu mediķu atalgojums jāceļ par desmit procentiem, līdz tas sasniedz Eiropas vidējo proporciju pret vidējo algu valstī.
