Norēķinās ar slimnīcām vēl par iepriekšējo Covid-19 vilni

SKĀBEKLIS. Slimnīcām par papildus piešķirto finansējumu bija jāveic jaunu gultas vietu izveide, skābekļa sistēmu izbūve un atjaunošana, lai nodrošinātu skābekļa terapijas pieejamību © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzējusi ap pusmiljonu eiro novirzīt sešām slimnīcām, lai segtu Covid-19 radītos izdevumus.

Slimnīcas ar bažām gaida jau nākamo Covid-19 vilni, bet valdība vēl nav norēķinājusies ar vairākām ārstniecības iestādēm par paveikto iepriekšējā. Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda: lai gan slimnīcām tuvojas jau nākamais izaicinājums - ikdienas maksājumu segšana, dažas slimnīcas joprojām gaida solītos maksājumus par iepriekš veiktajām investīcijām Covid-19 dēļ.

Norēķinās par kovidu

Veselības ministrija saskaņošanai ar citām ministrijām, visvairāk ar Finanšu ministriju, virza lēmumprojektu par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ministrija lūdz piešķirt Nacionālajam veselības dienestam 444 853 eiro, lai segtu izdevumus, kas radušies sešām slimnīcām laikposmā no šā gada aprīļa līdz jūnijam saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi.

Šīs naudas sadalījums ir šāds: 206 451 eiro nepieciešams samaksāt Rēzeknes reģionālajai slimnīcai, 123 007 eiro Rīgas Dzemdību namam, 45 025 eiro - Preiļu slimnīcai, 32 717 eiro - Rīgas 2. slimnīcai, 30 846 eiro - Jēkabpils reģionālajai slimnīcai un 6807 eiro - Limbažu slimnīcai.

Veselības ministrijas speciālisti lūgumu piešķirt naudu pamato ar nepieciešamību būtiski palielināt slimnīcu kapacitāti Covid-19 epidēmijas laikā. Ziņojumā, kurā eksperti valdībai piedāvāja dažādus attīstības scenārijus, tika paredzēta rīcība, ja atkārtotā Covid-19 uzliesmojuma gadījumā valstī saslimtu 0,5 procentpunkti iedzīvotāju un kopējais saslimušo skaits būtu 10 416, un no visiem saslimušajiem piektā daļa (2083) ārstētos slimnīcās, no kuriem savukārt 15 procentos gadījumu (312 pacientiem) būtu smaga klīniskā norise. Lai arī eksperti bija aprēķinājuši epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību, realitātē rādītāji bija augstāki.

“Reaģējot uz reālajiem Covid-19 saslimstības datiem un stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, bija jāveic pasākumi, lai stiprinātu veselības nozares, tajā skaitā slimnīcu, kas veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, kapacitāti un nodrošinātu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī medicīniskā aprīkojuma un medicīnisko ierīču pieejamību, pieprasot nepieciešamo finansējumu slimnīcām,” skaidro Veselības ministrijā. Būtisks šis papildu finansējums ir arī tāpēc, lai, ārstējot neatliekamos, akūtos un Covid-19 pacientus, pēc iespējas mazāk tiktu ierobežota citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Kas notiks ar tarifiem?

Veselības ministrija pamazām norēķinās ar slimnīcām par paveikto Covid-19 laikā, taču nu jau klāt nākamā aktualitāte, kurai risinājums pagaidām nav rasts. Latvijas Slimnīcu biedrībā “Neatkarīgajai” norādīja, ka straujais energoresursu cenu kāpums var negatīvi ietekmēt slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. “Sekojot līdzi prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu, slimnīcas jau laikus meklē risinājumus, taču pašu spēkiem ar maksājumiem var izdoties tikt galā tikai līdz noteiktam brīdim. Rudenī gaidāms Covid-19 pacientu pieplūdums slimnīcās, līdz ar to pakalpojumu apjomu vai pacientu aprūpes telpu samazināšana nav risinājums,” situāciju komentē Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. “Dažas slimnīcas joprojām gaida solītos maksājumus par iepriekš veiktajām investīcijām, kad tuvojas jau nākamais izaicinājums - ikdienas maksājumu segšana. Iespējama parādu veidošanās piegādātājiem, un mēs nevēlamies līdz tam nonākt.”

Biedrība jau vērsusies pie Veselības ministrijas ar lūgumu straujo izmaksu dēļ pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un rast iespēju tos paaugstināt, taču saņemta atbilde, ka tarifu pieaugums nav plānots.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.