Lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi, secina Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojumā.
Tikai nedaudz vairāk par desmit procentiem Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka viņu veselība ir laba. Šis rādītājs Latvijā nekad nav bijis augsts, bet pēdējā gada laikā tas ir samazinājies vēl vairāk. Vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir kāds kaitīgs ieradums, un šo iedzīvotāju īpatsvars pēdējā gada laikā savukārt palielinājies, liecina t.s. Veselības indeksa pētījums.
Tiesībsargs aicina valdību palielināt pabalstus, jo secinājis, ka Latvijā būtiski palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti.
Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums arī līdz šim jau bija viens no zemākajiem Eiropā, un tagad, pēc Covid-19 pandēmijas, tas samazinājies vēl par pāris gadiem. Tas apliecina sarežģītu, lai neteiktu – traģisku, situāciju veselības un sociālajā aprūpē Latvijā.
Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, lai rosinātu Saeimu ieviest vecāku pabalsta indeksāciju. “Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā pabalsta apmēru, kas nav mainījies un kas ir būtiski krities pašreizējās krīzes dēļ,” uzskata iniciatīvas ierosinātāja Signija Mosāne.
Piecos gados būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits Latvijā, taču to pieejamība joprojām ir ļoti ierobežota. Ja vēža zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pacientiem ir ļoti niecīgas izredzes saņemt tās ārstēšanai.
Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.
Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā, lai arī trūcīgu iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinājies. Pašlaik nabadzības riskam ir pakļauti ceturtā daļa Latvijas cilvēku.
Lai arī Covid-19 izplatība pašlaik samazinās, epidemiologu prognozes liecina, ka, sākoties rudenim un gripas sezonai, gan Covid-19, gan citi vīrusi var aktivizēties. Tāpēc epidemiologi aicina vakcinēties gan pret Covid-19, gan gripu.
Magnētiskās rezonanses izmeklējums man bija jāgaida četrus mēnešus, pēc rezultāta saņemšanas vēl divarpus mēnešus jāgaida onkologa konsultācija, savu pieredzi atklāj vēža pacients. Uz sonoskopiju otrai krūtij bija jāgaida trīs mēnešus un arī tad tikai par maksu, un tikai apzvanot četras dažādas medicīnas iestādes, tā situāciju raksturo cita vēža paciente.
Saeima, nesagaidot konkrētu lēmumu no valdības, pārņēmusi savās rokās jautājumu par minimālo darba algu. Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi nobalsojusi par minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada.
Lai gan Veselības ministrija uzskata, ka Covid-19 izplatība pašlaik neprasa ieviest būtiskus epidemioloģiskos ierobežojumus slimnīcās vai poliklīnikās, vairākas ārstniecības iestādes, pieaugot Covid-19 saslimstībai, pašas ir sākušas rīkoties, piemēram, noteikušas, ka pacientus apmeklēt drīkst tikai kritiskās situācijās.
Saeima devusi zaļo gaismu izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai veselības aprūpes pieejamību sasaistītu ar deklarēto dzīves vietu. Ja nākamā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotājam nebūs deklarētas dzīves vietas vai vispār nebūs dzīves vietas Latvijā, valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus cilvēks nevarēs saņemt.
Bērnu vecāku elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda glabājas Lietuvas centrālajā bankā, un, lai veiktu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām, vecākiem ir jāveic starpvalstu maksājums. Šādu risinājumu piedāvāja informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidojis Latvijas skolu ēdināšanas uzņēmumiem digitālu platformu “pusdienlaiks.lv”.
Rēzeknē turpmāk apkurē un karstā ūdens uzsildīšanā vairs neizmantos dabasgāzi, un jau no šīs nedēļas gan karstais ūdens, gan apkure būs nodrošināta visā pilsētā. Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins, “Neatkarīgajai” pastāstīja Rēzeknes domē.
Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.
Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.
Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam.
Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.
Pacientu organizācijas pieprasa valdību un Saeimu noteikt sirds veselību kā absolūtu prioritāti Latvijā, ņemot vērā ļoti augstos saslimstības un mirstības rādītājus ar sirds un asinsvadu slimībām. Dokuments, ko parakstījušas trīsdesmit pacientu organizācijas, aicina līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazināt novēršamo nāvju skaitu par trīsdesmit procentiem, bet veselīgi nodzīvotos mūža gadus palielināt par divdesmit procentiem.
Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu.
Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.