Inga Paparde / Autori

Nākamajā gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar Latvijas pasta starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro.

Šodien Latvijā vēlreiz notika mediķu protesta akcija, lai pievērstu uzmanību zemajam veselības aprūpes finansējumam.

Latvijas Ārstu biedrība rosinājusi grozīt Krimināllikuma pantu, kas paredz kriminālatbildību ārstam ne tikai par tīšu pienākumu nepildīšanu, bet arī par nolaidību un netīšu kļūdu ārsta darbā. Ārstu biedrība uzskata, ka ārsta darbs ir jādekriminalizē, paredzot kriminālatbildību tikai tīšas nolaidības gadījumā, jo «ārsts nevar strādāt kvalitatīvi pacienta interesēs, ja par katru iespējamo kļūdu kā Dāmokla zobens draud Krimināllikuma 138. pants». Tajā pašā laikā pacientu organizācijas, kuras pašlaik nav iesaistītas šajā diskusijā, norāda: pat pastāvot šādai normai likumā, ārsta nolaidību vai bezdarbību pierādīt ir ļoti grūti.

Latvijā zāles ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un šoreiz šī nav kāda atsevišķa pacienta žēlošanās sociālajos tīklos. Konkurences padome secinājusi: pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ pacientiem zāles var izmaksāt dārgāk. Konkurences padomes analizētie konkrētu zāļu cenu veidošanās piemēri apliecina, ka ne tikai var veidoties augstāka cena, bet tāda arī lielākajā daļā gadījumu izveidojas.

Medicīnas centrs Aurora, kas vismaz gadu ar apšaubāmām metodēm piesaistīta pacientus, nosakot viņiem, iespējams, pat neesošas diagnozes, beidzot ir izslēgts no Ārstniecības iestāžu reģistra. Par to paziņojusi Veselības inspekcija.

Lai arī veselības nozares stratēģiskās padomes dalībnieki neatbalsta nākamā gada budžetu, kurā paredzētais ārstniecības personu darba samaksas pieauguma apmērs neatbilst iepriekš plānotajam un Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam, padome tomēr paudusi atbalstu Veselības ministrijas ieplānotajam papildu 60,1 miljona eiro sadalījumam mediķu zemāko mēnešalgu palielinājumam.

Valdība atļāvusi vairākām slimnīcām pašām izmantot pagājušajā gadā nopelnīto naudu dažādu akūtu problēmu risināšanai, piemēram, apkures katla remontam. Citādi saskaņā ar noteikumiem lielākā daļa jeb 85 procenti no šīs peļņas un dividendēs izmaksājamā daļa būtu jāiemaksā valsts budžetā. Tiesa, šo slimnīcu peļņa pērn ir bijusi ļoti neliela.

Melanomas pacienti šovasar Saeimā iesniedza vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tās ir Lietuvā un Igaunijā. Nu šī iniciatīva ir iestrēgusi Saeimā, jo pagaidām nekādu risinājumu deputāti piedāvāt nevar. Veselības ministrija skarbi norāda, ka melanomas pacienti nav vienīgie, kuriem vajag ārstēšanu, bet šogad papildus zālēm onkoloģijā ir atvēlēti vien daži simti tūkstošu eiro.

Pēc Latvijas paralimpisko sportistu lieliskajiem startiem Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā – Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet Diāna Dadzīte zelta godalgu šķēpmešanā – sabiedrībā raisās diskusija par to, vai un kādas prēmijas varēs saņemt abi sportisti. Lai arī kārtība, kādā piešķiramas šīs naudas balvas, paredz prēmiju par izciliem sasniegumiem arī paralimpiskiem sportistiem, nereti tieši paralimpiskā sporta dalībnieku izcilība tiek apšaubīta.

Pēc vairāku stundu ilgām debatēm Saeima pieņēma izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kā jau plānots, samazinot bezdarba pabalsta izmaksas laiku un arī apmēru. Saeimas opozīcijas partijas bija labi sagatavojušās un argumentēti norādīja uz vairākām problēmām, kas saistītas ar bezdarbnieka pabalsta samazināšanu, bet valdību veidojošie politiķi vai nu klusēja, vai savu pārliecību pauda nepārliecinoši. Tam ir izskaidrojums.

Iespējamā būvniecības karteļa ēna krīt arī pār pašlaik lielāko plānoto celtniecību veselības nozarē – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību. Atsevišķu uzņēmumu nosaukumi, kuri izvēlēti sarunām par Stradiņa slimnīcas celtniecību, tieši vai netieši figurē arī Konkurences padomes lietā par iespējamu aizliegta karteļa vienošanos.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde par deinstitucionalizācijas jautājumiem un konkrēti par sociālās aprūpes centra Lubāna likvidēšanu apliecināja, ka jautājumā par sociālajiem pakalpojumiem un cilvēku ar smagiem garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību ievērošanu valsts iestādēm, tostarp Labklājības ministrijai, steidzami nepieciešama profesionāla palīdzība.

Veselības ministrija ziņojumā piedāvā jauno ārstu rezidentu algas nākamgad palielināt par 20 procentiem, bet pārējo mediķu atalgojumu par 10 procentiem, šo palielinājumu attiecinot tieši uz zemākajām algām veselības nozarē.

«Ja es varētu vienpersoniski pieņemt budžetu, es to arī tādu pieņemtu, bet vienpersoniskums nozīmē bezdemokrātismu,» Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uz deputātu jautājumu, kāpēc, veidojot 2020. gada budžeta likumu, vispirms nav pildītas likumu normas, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, un tikai tad iekļautas politisko spēku iniciatīvas, sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Var pavisam droši apgalvot, ka valsts finansētā medicīnas sistēma vispār pastāv tikai tāpēc, ka ir māsas, māsu palīgi un citi mediķi, kas desmit gadus ir strādājuši tādā darba režīmā, ko par normālu un cilvēka tiesībām atbilstošu neuzskatītu nevienas citas nozares darbinieks. Pagarinātais normālais darba laiks ļāva izmantot mediķus darbam vairākās slodzēs un veidoja situāciju, kas ļāva neuztraukties par to, kas strādās šo mediķu vietā, ja kādu dienu viņu nebūs. Par to, kāpēc protesta akcijās piedalās māsas, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina.

Vidējā mēneša amatalga par slodzi ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem šā gada pirmajā pusgadā bija 1686 eiro pirms nodokļu nomaksas, māsām – 933 eiro, māsu palīgiem – 578 eiro, liecina Veselības ministrijas dati, kas apkopoti pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas. Pēdējo divu gadu laikā īstenotā atalgojuma pieauguma politika ļāvusi palielināt ārstniecības personu darba algas vidēji par 20 procentiem gadā. Piemēram, ārstam 2017. gadā vidējā alga bija 1215 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai arī valdība meklē un mēģina saskrubināt naudu mediķu atalgojuma palielināšanai, mediķi pastāv uz savām prasībām – izpildīt doto solījumu un turpināt zemāko mēnešalgu paaugstināšanu par 20 procentiem gadā – un protestus neatcels.

Ar katru nākamo likuma grozījumu vai, gluži otrādi, bezdarbību valdība pietuvojas varbūtībai, ka šos lēmumus caur palielināmo tiesiskuma stiklu vērtēs Satversmes tiesa. Tā jau ierosinājusi pirmo lietu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei pēc tiesībsarga pieteikuma, bet vērtē vēl divus tiesībsarga iesniegumus par situāciju sociālajā jomā. Savukārt jau pēc Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu par bezdarbnieka pabalstu izmaiņām pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā arī iezīmēts Satversmes tiesas risks.

Pēc Valsts policijas datiem, šāgada pirmajos sešos mēnešos visbiežāk bērni cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tie ir 37 procenti no visām krimināllietām par nodarījumiem bērniem. Tā kā seksuāla izmantošana ir izplatītākais noziegumu veids pret bērniem Latvijā un interneta vide rada jaunus riskus bērnu drošībai, centrs Dardedze paplašinājis preventīvo programmu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem par drošību attiecībās.

Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka uzaicinājuma vēstule sievietēm uz mamogrāfijas pārbaudi vairāk atgādina namu pārvaldes rēķinu, nevis informāciju par lielisku valsts apmaksātu pakalpojumu. Tāpēc Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests plāno uzlabot vēstules dizainu, kā arī pilotprojekta veidā noskaidrot iemeslus, kā un kāpēc sievietes atsaucas vai – gluži pretēji – ignorē aicinājumu veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīninga pārbaudi.

Bezdarbnieka pabalstu nākamgad, visticamāk, maksās nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Lai gan šā likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai. Tāpēc visai amizanti anotācijā izskan atsauce uz valdības deklarāciju, proti, «panāksim, lai visi darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt».

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri veido privātus uzkrājumus nākotnei, kā arī uzkrājumus nākotnei aktīvāk veido veselīga dzīvesveida piekritēji, secināts SEB bankas jaunākajā aptaujā Pensometrs.