Inga Paparde / Autori

Lielākā daļa plaušu hipertensijas pacientu diagnozi saņēmuši novēloti, un ceturtā daļa šīs smagās slimības pacientu patieso diagnozi gaidījuši vairāk nekā četrus gadus, šādus datus atklāj Pulmonālās hipertensijas biedrības veiktais pētījums par plaušu hipertensijas pacientu sociālo, ekonomisko un emocionālo stāvokli. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 pieaugušo un 20 bērnu ar šo bīstamo, sarežģīto slimību, bet tie ir tikai diagnosticētie pacienti.

Desmit seniori Latvijā saņem vecuma pensiju, kas ir lielāka par 5233 eiro mēnesī. Šo pensionāru vidējais apdrošināšanas stāžs ir 48 gadi, un lielākā daļa no šiem senioriem vēl joprojām turpina strādāt, Neatkarīgā noskaidroja Labklājības ministrijā.

Jo vājākas cilvēka zināšanas par cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), jo vairāk viņš baidās inficēties, secināts HIV un AIDS inficēto atbalsta biedrības Agihas veiktā pētījumā par faktiem un mītiem saistībā ar HIV. Latvijas iedzīvotāji joprojām domā, ka ar HIV var inficēties no oda vai blusas koduma, un pieļauj, ka HIV vīruss mīt pilsētu kanalizācijas sistēmās.

Piecdesmit miljoni eiro, kas ieplānoti veselības nozares nākamā gada budžetā papildus, ir tikai viena kūkas kārta uz jau veselības aprūpei piešķirtajiem simtiem miljonu eiro, šāds secinājums izriet no Finanšu ministrijas amatpersonu skaidrotā Saeimā, skatot 2020. gada valsts budžeta projektu. Savukārt Veselības ministrijas apkopotie dati skaidri parāda, ka nākamgad veselības nozarei nemaz nav papildus plānoti pat tie paši 50 miljoni eiro.

Bērnu slimnīcā ir atklāts Baltijā pirmais Pēdu aprūpes kabinets bērniem. Īpaši svarīga profesionāla pēdu aprūpe ir paaugstināta riska grupas pacientiem – bērniem, kas slimo ar cukura diabētu, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Iveta Dzīvīte-Krišāne.

Veselības nozares budžets attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nākamgad būs mazāks nekā šogad, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina veselības ministre Ilze Viņķele.

Pēc ārstēšanās slimnīcā pacienti turpmāk saņems tādu izrakstu, kurā nebūs norādīti slimnīcā lietoto zāļu komerciālie nosaukumi, bet tikai šo zāļu aktīvā viela. Šīs izmaiņas noteikumos seko jau iepriekš Veselības ministrijas pieņemtajam uzstādījumam – receptēs rakstīt tikai aktīvo vielu, nevis konkrēta ražotāja medikamentus – un politikai ar mērķi samazināt zāļu cenas.

Par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un kontroli atbildīgās valsts iestādes kopā ar Veselības ministriju pārbaudīja 26 krūts izmeklējuma jeb mamogrāfijas veicējus, atklājot virkni problēmu. Tiesa, tādi pārkāpumi, lai kāda ārstniecības iestāde būtu jāslēdz, netika atklāti, taču, izvērtējot pārbaužu rezultātus, izstrādāts plāns uz vairākām lappusēm, lai mamogrāfijas izmeklējumu padarītu pieejamāku, kvalitatīvāku un saprotamāku arī pacientiem. Veselības ministre Ilze Viņķele, secinot, ka sievietēm ir tiesības saņemt kvalitatīvu krūts izmeklējumu, pieļauj, ka nākamgad līgums par mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu tiks slēgts ar mazāku pretendentu skaitu.

Latvijā katru gadu tūkstošiem cilvēku saslimst ar gripu, un lai arī lielai daļai pacientu izslimot gripu izdodas vieglā formā, diemžēl daudziem pacientiem gripas dēļ rodas smagas komplikācijas. «Gripa ir neizbēgama, katru gadu mēs ar to saskaramies, tāpēc ir svarīgi saprast, kā pasargāt sevi un savus tuvākos,» uzsver Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Latvijā ir piecas slimnīcas, kurās dzemdību skaits gadā ir mazāks par 500. Tas ir mazāk, nekā iesaka starptautiskie un pašmāju eksperti dzemdībpalīdzībā. «Vispār dzemdību skaitam vajadzētu būt vismaz 700 gadā vienā dzemdību nodaļā, lai saglabātu kompetenci, profesionalitāti un kvalitāti,» saka valsts galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā profesore Dace Rezeberga. Četras no šīm slimnīcām ir Latgalē un Vidzemē. Vai tas nozīmē, ka Veselības ministrija apsver ieteikumu šajās slimnīcās slēgt dzemdību nodaļas vai arī, tās reorganizējot, nodrošināt dzemdībpalīdzību vienā vai divās?

Labklājības ministre Ramona Petraviča pieļauj, ka nākotnē varētu izskatīt jautājumu par būtiski lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu lielajām pensijām. «Mums ir pensionāri, kuri saņem pensijās tūkstošus, bet nodokli maksā tikpat lielu kā tas pensionārs, kuram pensija ir 300 eiro,» sacīja labklājības ministre.

Sociālās aprūpes centra Lubāna iemītniekiem – cilvēkiem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un garīgās attīstības traucējumiem – steidzamā kārtā liek izvēlēties citu mājvietu. Lai arī plānots pansionātu slēgt līdz gada beigām, jau tagad gandrīz piespiedu kārtā visiem liek iesniegt dokumentus ar skaidru atbildi – uz kuru pansionātu pārcelsies. Tā aprūpes centra reorganizāciju vērtē tur dzīvojošo radinieki, kuri Neatkarīgajai pastāstīja par situāciju Lubānas aprūpes centrā. 19 aprūpes centra iemītnieki iesniegumā uzrakstījuši, ka pansionātu Lubānas novada Vecumos nepametīs.

Četrdesmit procentu Latvijas pusaudžu vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, un gandrīz puse no viņiem ir piedzērušies ne vienu reizi vien, šādu ainu atklāj Veselības ministrijas informatīvās kampaņas Spēks pateikt NĒ! ietvaros veiktā pētījuma dati. Pētījumā izzināta skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem pieredze.

Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) nebija vienīgā, kas Latvijas delegācijas sastāvā viesojās Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pasākumos septembra beigās. Visa Latvijas delegācija nakšņoja vienā un tajā pašā viesnīcā Ņujorkas centrā. Neatkarīgajai izdevās uzzināt tikai daļēji pilnīgu informāciju par visu delegācijas sastāvu, pasākumiem, kuros ministri un viņu palīgi piedalījušies, kā arī izmaksām un to avotu.

Lai attīstības traucējumus bērniem varētu atklāt pēc iespējas agrā vecumā un savlaicīgi sniegt profesionālu palīdzību, Latvijā ir nepieciešams veidot vienotu un obligātu diagnostikas sistēmu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vienojušies, ka šāda iniciatīva ir jāatbalsta un jāveic grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Valsts sociālās aprūpes centra Latgale un Labklājības ministrijas arguments, kāpēc jāslēdz sociālās aprūpes centrs Lubāna personām ar garīga rakstura traucējumiem, ir krāsns apkure.

Valsts sociālās aprūpes centra Latgale vadība šoruden pamanījusi, ka vienā no mazajiem, tā pārraudzībā strādājošiem pansionātiem kritiskā stāvoklī ir apkures sistēma, tāpēc aprūpes centrs Vecumos tiks slēgts un cilvēkiem ir jāmeklē jauna dzīvesvieta. Pirms vairāk nekā gada šos cilvēkus jau skāra reorganizācija – tika slēgts kaimiņu novadā esošais aprūpes centrs, jo arī tajā nebija atbilstošas apkures sistēmas un tehniskais stāvoklis – slikts.

Pirmajā Latvijas onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku forumā Pret vēzi – kopā un bez bailēm pacientus atbalstīja Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite. «Saņemt diagnozi – vēzis – ir satricinoši. Dzīve apstājas. Dzīve dalās divās daļās – pirms diagnozes un pēc diagnozes. Es lasu, ka foruma moto ir Bez bailēm, bet es zinu, ka tomēr pirmā sajūta, kad cilvēks dzird diagnozi – vēzis, ir bailes,» uzrunā pacientiem un sabiedrībai sacīja A. Levite.

No Veselības ministrijas atbildes Saeimai par mediķu atalgojuma palielināšanu izriet, ka parlamenta deputāti, saņemot nākamā gada budžeta projektu no valdības, paši var to precizēt un, secinot, ka mediķu algām nav ieplānots pietiekami daudz naudas, var projektu pārgrozīt pēc saviem ieskatiem.

Iedzīvotāju atsaucība kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningam bijusi kritiskā līmenī jau vairākus gadus – tikai seši līdz 16 procenti no iedzīvotājiem, kuriem valsts piedāvā veikt testu, šo pārbaudi izgājuši. Taču resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā, kuru turklāt nereti atklāj pēdējās saslimšanas stadijās, kad ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.

Pēc tam, kad labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) Saeimas deputātiem bija pastāstījusi par šāgada pensiju indeksāciju, pār ministri lija jautājumu un kritikas lietus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kopumā neslēpa neapmierinātību ar ministres darbu, un vislielākā kritika bija par to, ka viņa kā sociālās nozares politiskā vadītāja pietiekami neaizstāv labklājības nozares jautājumus valdībā un necīnās par papildu finansējumu.

Jauno Nacionālā veselības dienesta direktoru Edgaru Labsvīru sabiedrība plašāk iepazina Saeimas pirmsvēlēšanu laikā, jo diskusijās par veselības aprūpi uz parlamentu pretendējošās jaunās partijas Progresīvie viedokli pārstāvēja tieši viņš. Pēc tam, kad Veselības ministrija ar disciplinārsodu panākusi, ka amatu atstāj līdzšinējā dienesta direktore Inga Milaševiča, E. Labsvīrs vadīs dienestu, kas ir atbildīgs par veselības nozares finansējuma pārraudzību. Tomēr I. Milaševiča, neraugoties uz sodu, saglabās visai augstu amatu dienestā un turpmāk būs direktora vietniece.