Inga Paparde / Autori

Labklājības ministre Ramona Petraviča nobažījusies par slimības pabalstu pieaugumu, kur viens no iemesliem varētu būt tas, ka vecāki vasaras mēnešos izmanto darbnespējas lapas, lai rūpētos par bērniem. «Pastāv bažas, ka daļai vecāku vasaras mēnešos nav, kur likt bērnu, un šis laiks tiek izmantots kā apmaksāts atvaļinājums,» teica labklājības ministre.

Nākamgad plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu tikai cilvēkiem ar invaliditāti, un lai arī Labklājības ministrijas sākotnējos plānos bija palielināt šo pabalstu arī citiem iedzīvotājiem, piemēram, vecuma pensionāriem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju, tomēr šiem pabalstu saņēmējiem arī nākamgad pabalsts paliks tikpat liels, kāds tas bijis jau daudzus gadus, proti, 64 eiro.

Neraugoties uz mediķu paustajām bažām un pacientu sūdzībām par nespēju saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās, Veselības ministrijas sagatavotā atskaite liecina: rindas uz speciālistu konsultācijām ir samazinājušās būtiski, bet «izmeklējumu segmentā novērojams mērens rindu samazinājums».

Onkoloģisko slimību pacientiem pagājušais gads iesākās daudzsološi – veselības budžeta makā bija vairāk naudas ārstēšanai, tajā skaitā jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tomēr vēža pacientu ārstēšanas pieejamībā esošās problēmas vēža pacientiem ļauj secināt, ka veselības aprūpe noteiktām pacientu grupām ir atkarīga no politiķu vēlmes pievērsties tam vai citam jautājumam.

Es neprasu naudu ne sev kā ģimenes ārstam, ne savai praksei, šis protests jeb aicinājums ir saprast, kas pašlaik Latvijā notiek ar pacientiem un kāda ir reālā situācija ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sarunā ar Neatkarīgo saka ģimenes ārsts Māris Nātra no Valkas novada.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir gandarīta, ka šāgada pensiju indeksācija būs lielākā pēdējo gadu laikā, tomēr jāatzīst, ka izmaiņas pensiju likumā, kas šādu indeksāciju ļauj īstenot, pieņēma vēl iepriekšējā Saeima.

Līdz ar ārsta kardiologa Andra Skrides (Attīstībai/PAR!) nonākšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja amatā īpaša uzmanība pievērsta medicīnas problemātikai, atklājot sabiedrībai arī veselības aprūpes ēnas puses. Intervijā Neatkarīgajai Andris Skride saka: pašlaik veselības aprūpes sistēma nestrādā pacientu interesēs. Tomēr sarunu sākam ar nākamā gada budžeta jautājumiem.

Varakļānu novada Murmastienē septembrī darbu sākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu brigāde. Murmastiene ir jau piektais jaunizveidotais brigāžu punkts, kas darbu sācis šogad. Jaunizveidotajos punktos strādā jaunā tipa brigādes, kurās uz izsaukumiem dodas viens mediķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs.

Steidzami jāveic pasākumi, lai uzlabotu vecākās paaudzes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas dome, kurā pārstāvētas 130 pensionāru organizācijas no visas Latvijas. Seniori aicina Saeimu un valdību neatliekami pievērsties pensionāru nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības pieauguma problēmai. Pirmdien Latvijas Pensionāru federācija vienojās par šādu aicinājumu politiķiem. Īpaši neapmierināti pensionāri ir ar faktu, ka senioru jautājumiem neviens nepievērš pienācīgu uzmanību, kā rezultātā nav nekādu likumdošanas iniciatīvu un priekšlikumu pensionāru dzīves uzlabošanai.

Satversmes tiesā ieslodzījuma vietu darbinieki panāca, ka viņiem ir tiesības uz apmaksātu pusdienu pauzi darba laikā, bet, ja to darbavieta nespēj nodrošināt, jāsamaksā cietuma uzraugiem dubulti, tomēr realitātē notiek pavisam citādāk. Darbinieki visbiežāk cietumu atstāt nevar, pusdieno darba vietā, un visbiežāk tās ir 15 minūtes, jo jāskrien turpināt darba maiņa. «Faktiski darbiniekiem nav pārtraukuma, bet vēl arī vienu stundu viņi nostrādā valsts labā par velti,» Neatkarīgajai saka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.

Veselības ministrija ar mediķus pārstāvošajām organizācijām pagaidām nav vienojusies, kā nākamgad pieejamā finansējuma ietvaros palielināt ārstniecības personu algas. Viedokļi par to, kā sadalāms pavisam plānais papildu finansējuma deķītis, būtiski atšķiras. Brīdī, kad Veselības ministrija un politiķi norāda, ka algas būs iespējams palielināt tikai viszemāk atalgotajām mediķu grupām, jāatgādina, ka arī pie plānotā, bet nesaņemtā papildu finansējuma – 119 miljoniem eiro – bija plānots par 20 procentiem paaugstināt tikai zemāko mēnešalgu.

Pirms diviem gadiem Latvijas kulinārijas leģenda un daudzu pavārgrāmatu autore Antoņina Masiļūne saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Uz ordeņa pasniegšanu Masiļūnes kundze ieradās pati, lai no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņemtu valsts apbalvojumu. Šonedēļ Masiļūnes kundzei apritēs 99 gadi, kurus viņa sagaidīs sociālās aprūpes centrā.

Slimības profilakses un kontroles centra veiktās šiga toksīnu veidojošās E. coli (zarnu nūjiņas) izraisītās infekcijas uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti 32 cilvēkiem: 28 bērniem un četriem bērnudārza darbiniekiem. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā ir informācija par piecām Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras apmeklēja saslimušie bērni, – Ieviņa, Pīlādzītis, Saulīte, Pasaciņa un Tornīši. Viena no šīm iestādēm – bērnudārzs Tornīši – vispār nebija reģistrēta dienestā un faktiski ēdināšanas pakalpojumi tajā tika sniegti nelegāli. Pēc dienesta pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāde ir reģistrēta.

Labklājības ministrija riskē pārkāpt tiesisko paļāvību, ierosinot jau no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu maksāt īsāku laika posmu un samazinātā apmērā. Parasti šādos jautājumos, kas skar cilvēku tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ir jāievēro pārejas periods, jo, maksājot nodokļus, šajā gadījumā sociālas iemaksas, cilvēki tic, ka slimības vai bezdarba gadījumā saņems pabalstu. Otrkārt, šis ierosinājums apliecina, ka papildu naudas labklājības jomai faktiski nav un bezdarbnieku pabalsta saīsināšana ir izmisuma solis, lai iegūtu vismaz kādus papildu miljonus eiro.

Noskaidrot smagās inficēšanās ar šiga toksīnu veidojošās E. coli (zarnu nūjiņas) precīzus uzliesmojuma iemeslus Siguldā būs sarežģīti, un epidemiologiem, pārtikas drošības ekspertiem nāksies krietni papūlēties, lai atrastu visus saslimušos vienojošu infekcijas perēkli. Tomēr pašlaik ir noskaidrots, ka infekcijas avots, visticamāk, nav arbūzi, tāpat epidemiologi apšauba, vai infekcija iegūta tieši bērnudārzā, jo vismaz viens no mazuļiem bērnudārzu nemaz nav apmeklējis.

Trešdaļa pacientu vecumā virs 62 gadiem nespēj iegādāties zāles, ko izrakstījis ārsts, bet 46 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Ar šiem faktiem pašlaik operē visi veselības aprūpē iesaistītie un saprot, ka ir nepieciešams situāciju uzlabot.

Sirds asinsvadu slimības ir visbiežāk sastopamās slimības Latvijas iedzīvotājiem, kur tieši pašiem pacientiem visbiežāk tiek aizrādīts par riska faktoriem – smēķēšanu, mazkustīgumu, lieko svaru. Tomēr, kā stāsta pacientu organizācijas Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, augstie pacientu līdzmaksājumi, kompensācijas sarakstā neiekļautās zāles, kuras jānopērk pašam pacientam, garās rindas uz nozīmīgiem izmeklējumiem ietekmē šo pacientu iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Divi miljoni eiro – tik daudz naudas būtu nepieciešams, lai varētu nosegt pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieaugumu vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šo summu Labklājības ministrija aprēķinājusi un lūgusi valdību piešķirt papildus, tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi valdībā atsaucību nav guvuši. Šonedēļ pensiju piegādes jautājumu skatīs Saeimas deputāti.

Nesenās peripetijas ap iesaldētajām pensijām PNB bankā un senioru bažas par savu vecumdienu nodrošinājumu rosinājušas daudzus pensionārus apsvērt iespēju turpmāk pensiju saņemt nevis ar bankas, bet pasta starpniecību. Taču jārēķinās, ka no nākamā gada pensijas vai pabalsta piegāde dzīvesvietā būs uz pusi dārgāka, nekā tā ir šogad.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca nolēmusi no septembra visus pacientus ar aizdomām par infekciju slimībām nogādāt stacionāra Gaiļezers Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā.

Vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide ir viena no veiksmīgākajām valsts līmeņa reformām, intervijā Neatkarīgajai pārliecinoši saka dienesta direktore Liene Cipule. Vienotam dienestam šogad aprit desmit gadu. Neraugoties uz šo veiksmes stāstu, tieši tagad dienests saskaras ar kritisku situāciju mediķu trūkuma dēļ – dienestā ir vairāk nekā 500 ārstniecības personu vakances, kuras nosedz medicīnas studenti un virsstundas strādājošie pieredzējušie mediķi. Tajā pašā laikā dienests strādā pie jaunas stratēģijas, kā pārveidot savu darbu, lai palīdzība iedzīvotājiem būtu ātrāka un pieejamāka.

Latvijas iedzīvotāju vidū samazinājies tabakas izstrādājumu patēriņš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījums, taču arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte. Elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars strauji palielinājies jauniešu vidū, secina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un statistikas departamenta speciāliste Una Mārtiņsone.