Inga Paparde / Autori

Šāgada laikā e-veselībā izrakstīts vairāk nekā astoņi miljoni e-recepšu, bet kopumā kopš elektroniskās veselības sistēmas darbības sākuma – jau vairāk nekā 20 miljoni e-recepšu. Arī izrakstīto e-darbnespējas lapu skaits jau mērojams gandrīz divos miljonos. Par to liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Tomēr e-nosūtījums pagaidām vēl ir nākotne, turklāt svarīgi dati e-veselībā ir ierakstīti tikai par 10 935 pacientiem Latvijā.

Nacionālais veselības dienests iedzīvotājiem, kuri pagājušajā gadā veica brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas, kopumā līdz šim atmaksājis 289 000 eiro. Veiktās veselības iemaksas saņēmuši atpakaļ 1580 cilvēki.

Lai laikus izmaksātu pensijas septembrī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aicina ikvienu pensijas vai pabalstu saņēmēju nekavēties atvērt jaunu kontu vai izmantot jau esošu kontu jebkurā kredītiestādē vai Pasta norēķina sistēmā un iesniegt aģentūrā iesniegumu, norādot jauno konta numuru.

Par kādu medikamentu īslaicīgu vai ilglaicīgu pazušanu no aptieku plauktiem informācija parādās periodiski. Vairāki pacienti Neatkarīgajai stāsta, ka jau ilgāku laiku aptiekās nav pieejams D vitamīna šķīdums jeb pilieni, kas ir recepšu medikaments.

PNB Banka iesaldētās pensijas, kuras ieskaitītas bankas Citadele izveidotā kontā senioriem, var pārskaitīt uzreiz uz citu kontu, ja pensionāram tāds ir citā bankā, negaidot bankas Citadele kartes izgatavošanu.

Apturētajā PNB bankā iesaldēto pensiju un pabalstu saņemšanai izvēlētā kārtība, atverot kontu konkrētā bankā, izvēlēta, lai cilvēki visātrāk piekļūtu saviem naudas līdzekļiem, Neatkarīgajai sacīja Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) speciāliste Dace Jansone.

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas pieprasījumu turpmākos trīs gadus piešķirt 144 miljonus eiro veselības nozares budžetam. Lai arī šī nauda nav paredzēta papildu iniciatīvām, ne arī mediķu algu palielinājumam, tā tomēr ir ievērojama summa valsts budžeta izdevumu kontekstā. Tāpat šī nav vienīgā summa, ko saņemt savā maciņā vēlas Veselības ministrija, – saskaņā ar prioritāšu sarakstu veselības nozarē nepieciešami vēl vismaz 277 miljoni eiro papildus, to skaitā 120 miljoni eiro tieši mediķu algu palielināšanai. Par šīs naudas piešķiršanu Veselības ministrijai gan būs jāpacīnās.

Turpmāk arī pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei.

Labklājības ministrija izziņojusi šāgada pensiju indeksācijā piemērojamos indeksus – vispārējā gadījumā tas būs 1,0719, tomēr, tā kā pensiju palielinājums atkarīgs no katra pensionāra darba jeb apdrošināšanas stāža, arī šie indeksi ir dažādi. Lielāki tiem, kuriem lielāks darba stāžs. Vēl jāņem vērā, ka uz rokas saņemamo pensijas apmēru ietekmēs arī pēc pensijas indeksācijas piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nenoliedzami samazinās pensijas pielikumu.

Latvijā arvien vairāk trūkst darbaspēka, tomēr vienlaikus liela daļa nodarbināto, īpaši ar zemāku ienākumu līmeni, baidās zaudēt esošo darbu slimības dēļ. 39 procenti Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, jo baidās zaudēt darbu, liecina Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja.

Diskusijas par veselības aprūpes nākamā gada budžetu vēl tikai sāksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs sarežģītas. Veselības aprūpē nepieciešami ne tikai 120 miljoni eiro papildus, lai nodrošinātu apsolīto algu kāpumu mediķiem nākamgad, bet lai vispār veselības nozares budžetu nodrošinātu vismaz šā gada līmenī. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata par svarīgu palielināt veselības aprūpes budžetu un galvenais iemesls ir vēlēšanās, lai valsts apmaksātie veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.

Situācija Daugavpils slimnīcā ir stabilizējusies, taču problēmu ar ārstniecības speciālistu nodrošinājumu vēl neesam atrisinājuši, Neatkarīgajai sacīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Grigorijs Semjonovs. Tomēr jau tuvākajā laikā slimnīca plāno paziņot par apturēto plānveida operāciju atsākšanu.

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura pārtraukusi, bet drīzumā gatavojas atjaunot plānveida operācijas, ir krīzes katalizators veselības aprūpē slimnīcās. Notiekošais Daugavpilī uz ārkārtas sēdi pulcinājis Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, taču tāds ārstu un māsu trūkums, par ko atklāti pateica daugavpilieši, ir visās slimnīcās.

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par valsts fondēto pensiju sistēmu jeb pensiju 2. līmeni pakāpeniski aug, tomēr joprojām ir pietiekami nozīmīga cilvēku daļa, kuri nezina un neinteresējas par pensiju sistēmu, tostarp uzkrājumiem pensiju 2. līmenī. Rosināt interesi un veidot zināšanas par pensiju 2. līmeni, tā pārvaldītāju un ieguldījumiem varētu ikvienam pieejama un viegli atrodama, kā arī personiska informācija par savas pensijas 2. līmeņa plānu, sarunā ar Neatkarīgo saka Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš. Jo vairāk cilvēki sasaistīs pensiju 2. līmeņa plānu ar sevi un savu nākotni, jo lielāka būs viņu interese par to, kā darbojas pensiju 2. līmenis un kā strādā ieguldījumu plāni.

Valdība konceptuāli atbalstījusi Labklājības ministrijas sagatavoto plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020. un 2021. gadā. Minimālo pensiju plānots palielināt līdz 99 eiro jau nākamgad. Plāns paredz arī citas apņemšanās, kuru izpildi vismaz labklājības ministre Ramona Petraviča norādījusi kā savu prioritāti, tomēr lielākā izšķiršanās būs par finansējumu – vai minimālo pensiju palielināšanai tā pietiks. Minimālā pensija Latvijā nav palielināta jau vairāk nekā desmit gadu.

Lai arī pagājušajā gadā ādas vēža – melanomas – ārstēšanai kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti, pacienti sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv turpina vākt parakstus melanomas pacientu atbalstam.

Lai gan pavisam nesen valdība palielināja samaksu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes izsaukumu pie pacienta situācijā, kas nav neatliekama, šodien Veselības ministrija piedāvā valdībai izskatīt jau nākamās šā cenrāža izmaiņas, samaksu par nepamatoto izsaukumu palielinot vēl par sešiem eiro.

Vai patiešām uz jebkuru novadu Latvijā pakaļ saslimušam pacientam var doties bruņoto spēku helikopters, un vai helikopteru var tā vienkārši izsaukt? Neatkarīgā skaidroja, kāda ir kārtība pacientu pārvadāšanā ar helikopteru un kādās situācijās šis gaisa kuģis dodas pakaļ pacientiem. Atbilde ir šāda: jā, helikopters saziņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu dosies uz jebkuru novadu pakaļ smagi slimam pacientam, un nē – jebkurš cilvēks tomēr to nevar izsaukt; to nevar pat ārstējošais ārsts.

Jau šonedēļ varētu būt zināmi indeksi, kurus piemēros šā gada pensiju indeksācijai, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska. Pensijas pārskata vienreiz gadā 1. oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentiem.

Slimnīcām, kuras noslēgušas līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir pienākums mēnesi pirms kādām izmaiņām savā darbā par to informēt Nacionālo veselības dienestu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sasaucis ārkārtas sēdi par situāciju Latvijas slimnīcās.

Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai no 2020. līdz 2021. gadam, tomēr tā ieviešanai ir nepieciešams būtisks papildu finansējums, piemēram, nākamgad vien ap 30 miljonu eiro.