Inga Paparde / Autori

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, tas ir, 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā. Šī nav pensija senioriem, kuri nekad nekur nav strādājuši, jo, piemēram, 108 eiro minimālo pensiju var saņemt seniori, kuru stāžs ir virs 41 gada. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 117,39 līdz 181,42 eiro mēnesī, tas ir, 3,91 līdz 6,05 eiro dienā.

Stradiņa slimnīca atsākusi darbu pilnā apjomā un uzņem arī plānveida pacientus. Ierastā kārtībā tiek sniegta arī neatliekamā medicīniskā un ambulatorā palīdzība.

Jau pēc trim nedēļām, 23. augustā, apritēs trīsdesmit gadi, kopš apmēram divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Neraugoties uz virkni dažādu politisku dokumentu gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, daudzi būtiski problēmjautājumi cilvēkiem ar invaliditāti nav atrisināti joprojām vai pat nav risināti. Latvija diemžēl šo jautājumus risina fragmentāri – no jautājuma pie jautājuma, diskusijā par to, kādu Latvijai veidot savu stratēģiju cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanai, norādīja eksperti.

Prasība pēc konsīlija lēmuma C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu piešķiršanā nav formāla prasība, Neatkarīgajai uzsver Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane un Nacionālā veselības dienesta eksperte Zinta Rugāja. C hepatīta zāles, kuras pašlaik saņem pacienti ar hepatītu, ir dārgas, un ārstu konsīlija sasaukšana šo zāļu nozīmēšanā ir viens no vienošanās elementiem starp valsts iestādēm un zāļu ražotājiem.

Veselības inspekcija jau līdz šim ir veikusi Latvijas slimnīcu insulta vienību auditu, tātad pārbaudījusi šo slimnīcu nodaļu darbu jau pirms gadījuma Rēzeknes slimnīcā, kur pacientei ar insultu netika sniegta adekvāta veselības aprūpe. Oficiālie audita rezultāti būšot novembrī, taču veselības ministre Ilze Viņķele atklāj, ka šā audita rezultāti «nav bijuši izcili».

Vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā ir 81 gads. Sievietēm tas ir nedaudz garāks – 83,5 gadi, bet vīriešiem – 78,3 gadi. Tas nozīmē, ka Eiropā vidēji mūža ilguma starpība starp vīriešiem un sievietēm ir 5,2 gadi. Vislielākā atšķirība starp mūža ilgumu sievietēm un vīriešiem ir tieši Latvijā, un Latvijā ir arī otrs zemākais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā.

Divi gadi. Tāds ir aptuvenais laiks, kas paiet no C hepatīta diagnozes noteikšanas pacientam līdz slimības izārstēšanai. Tikai trīs mēnešus no šī laika pacients lieto zāles un vēl trīs mēnešus atrodas ārsta infektologa uzraudzībā, lai novērtētu, vai C hepatīts ir izārstēts.

Traģiskās avārijas Zolitūdē Rīgā, kur dzīvību zaudēja 59 gadus vecs vīrietis, aculiecinieki stāstījuši, ka ātrās palīdzības brigādi nācies gaidīt aptuveni 50 minūtes, tomēr, kā noskaidroja Neatkarīgā, tas neatbilst patiesībai. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi notikuma vietā ieradās 11 minūtes pēc izsaukuma.

Tuvāko divu nedēļu laikā Veselības inspekcijas speciālisti tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta, kurš tiek vainots insulta pacientes neuzņemšanā slimnīcā, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijas speciāliste Maira Kalniņa.

Par darbu svētku dienās nemaksā, virsstundas neapmaksā, diennakts dežūras ir noņemtas, uzraugu skaits samazināts līdz minimumam, un vēl jauna, bet dīvaina kārtība, kā drīkst paņemt pusdienu pauzi – tā Neatkarīgajai situāciju ieslodzījuma vietās raksturo viens no cietuma uzraugiem. Tāpēc daudzi uzraugi jau pametuši darbu ieslodzījuma vietu sistēmā, bet pie darba turas tie, kuriem svarīgi nezaudēt izdienas stāžu. Sabiedrībai ir būtiski zināt, ka ieslodzījuma vietas spēj nodrošināt kārtību un ir drošas, ko savukārt cietumos strādājošie uzraugi apšauba, jo samazinās arī uzraugu un apsargu skaits uz kopējo ieslodzīto skaitu.

Kāpēc ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz slimnīcu atvestu pacienti ar aizdomām par insultu neizmeklē neirologs? Kāpēc paciente nenonāk insulta vienībā, kurai Rēzeknes slimnīcā ir jāstrādā diennakts režīmā? Un kāpēc pacienti vienkārši palaiž mājās, nesniedzot faktiski nekādu palīdzību?

Tikai retais valsts kapitālsabiedrības – ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētājs strādā vienīgi slimnīcā, kuras darbību vada. Visvairāk dažādu amatu ir Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājai Ilzei Kreicbergai – viņa strādā gan Stradiņa slimnīcā, gan Rīgas dzemdību namā, gan lasa lekcijas divās universitātēs. Virkni dažādu labi atalgotu amatu ieņem arī Ludzas medicīnas centra vadītājs Juris Atstupens. Taču vislielāko algu nopelnījis Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis, turklāt viņa gada ienākumu deklarācija atklāj, ka vislielākās slimnīcas vadīšanu var apvienot arī ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, arī tur saņemot algu.

Uz Krūts veselības kampaņas atklāšanas pasākumu ķirurgs Armands Sīviņš kavējās, jo operēja pacientu. Nereti operācijas ilgst vairākas stundas, un nav prognozējams, kad ārsti un māsas atbrīvosies. Pacientu gaidīts, bet nesaudzīgi kritisks pret notiekošo veselības aprūpē. Sarunā ar Neatkarīgo Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, dr. med. Armands Sīviņš atklāj pārdomas par vēža pacientu aprūpi, kritisko situāciju veselības aprūpes cilvēkresursu ziņā un to, ka Latvijas Onkoloģijas centra telpās joprojām flīzes krīt no sienām, kā tas bija tad, kad pirms vairākiem gadiem onkoķirurgs žurnālistiem parādīja telpas, kādās ārstējas vēža pacienti, un no toreizējā veselības ministra un slimnīcas vadības saņēma kritiku.

No nākamā gada 1. aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē ārsta pienākums būs izrakstīt tikai zāļu aktīvo vielu. Veselības ministrijas sagatavotās izmaiņas vakar apstiprināja valdība. Būtiski jautājumi par šīm izmaiņām bija tikai premjerministram Krišjānim Kariņam, bet iebildumi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai.

Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, vajadzēs izšķirties, vai atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu. Saeimā pensiju jautājumu darba grupā panākta vienošanās par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada, tomēr politiski ar to ir par maz, jo ir nepieciešams Saeimas vai valdības atbalsts.

Elektronisko kvīšu izmantošanā pacienta datu nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam vēl ir daudz neatrisinātu un diskutablu jautājumu, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Datu valsts inspekcijas vadītāja Daiga Avdejanova. Ārstniecības iestādei ir jāspēj pierādīt, ka konkrētā persona ir devusi atļauju datus dienestam nosūtīt, tāpēc pagaidām nekas cits neatliek, kā par katru e-kvīti lūgt pacientu parakstīt atļauju izmantot datus.

Ar lielisku Latvijas orientieristu sniegumu noslēdzies pasaules veterānu čempionāts orientēšanās sportā, kas pirmo reizi notika Latvijā. Sacensībās Rīgā un Pierīgas mežos startēja 3688 sportisti no vairāk nekā 40 valstīm, un Latvijas veterānu kontā ir 13 medaļas, kas izcīnīto godalgu topā dod augsto ceturto vietu – uzreiz aiz Skandināvijas valstu orientieristiem, Neatkarīgajai pastāstīja sacensību rīkotāju pārstāvis Juris Vaidakovs.

ANO Bērnu tiesību komiteja savās rekomendācijās Latvijai ieteikusi «nostiprināt audžuģimeņu aprūpes sistēmu, lai samazinātu bērnu nonākšanu iestādēs». Pārskatā par šīs un citu rekomendāciju ieviešanu Labklājības ministrija norāda, ka bērnu skaits aprūpes iestādēs samazinās, taču ziņojumā nav datu, cik bērnu gada laikā tomēr tiek ievietoti institūcijās un kāpēc izvēlēta iestāde, nevis audžuģimene vai aizbildņi.

Veselības ministrijai ir zināmas tās slimnīcas, kurām pašlaik ir grūtības ievērot visus nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā pacientiem atbilstoši slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pagaidām gan ne Veselības ministrija, ne premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas ar rezolūciju uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei sagatavot pārskatu par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, konkrētu slimnīcu nosaukumus neatklāj.

Elektroniski sagatavotu Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētu kvīti, kas ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij, izmanto jau 98 medicīnas iestādes. E-kvīts ieviešana tām izmaksās vairākas reizes mazāk, nekā kases aparātu prasību ievērošana, savukārt pacientiem šādas e-kvīts automātiska nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam atvieglos datu iesniegšanu ikgadējai deklarācijai, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Tiesībsargs publiskojis pilno ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti un par pieļautajām paviršībām, pārceļot aprūpes centra Baldone iemītniekus uz citu dzīves vietu. Konstatētās problēmas tiesībsargs ziņojumā papildina ar fotomateriāliem. Savukārt Labklājības ministrija paskaidrojuma rakstā problēmas īsti neatzīst.