Inga Paparde / Autori

Latvijā gada laikā valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par trešdaļu, tomēr joprojām Latvijā inovatīvos medikamentus no valsts budžeta pacientiem kompensē daudz mazākā apmērā nekā kaimiņvalstīs. Ja Latvijā šogad valsts zāļu kompensācijas sistēmā ir 53 inovatīvie medikamenti, Lietuvā to skaists sasniedzis 88, bet Igaunijā – 86, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs.

Ārstniecības riska fonds viena pacienta iesniegumu vidēji skata vienu gadu un divus mēnešus. Trešā daļa no fondā saņemtiem pacientu iesniegumiem par iespējumu kaitējuma nodarīšanu pacientam vai tuviniekam ārstēšanās procesā tiek izskatīti ilgāk nekā gadu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole, uzsverot, ka fonds nespēj nodrošināt pacientu iesniegumu izskatīšanu saprātīgā laikā.

Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts Tamāšs Evetovits uzskata, ka Latvijai pareizais solis būtu atteikties no idejas par divu grozu sistēmu veselības aprūpē, aizstājot to ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, no kura nebūtu izslēgti sociāli neaizsargātie iedzīvotāji. PVO eksperts aizvadītajā nedēļā viesojās Latvijā un aicināja politiķus palielināt veselības aprūpes budžetu, norādot, ka Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni.

Lai arī ģimenes ārstu darbības izvērtēšanas kritēriju skaits ir būtiski samazināts, tikai 52 ģimenes ārsti pagājušajā gadā tos ir izpildījuši. Pusi no astoņiem kritērijiem, tas ir, četrus kritērijus izpildījuši 40 procenti Latvijas ģimenes ārstu, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati. Tomēr, kā uzsver dienesta speciāliste Evija Štālberga, pozitīvi vērtējams, ka tomēr, salīdzinot ar 2017. gadu, ģimenes ārstu skaits, kas izpildījuši visus kritērijus, ir palielinājies uz pusi.

Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.

Valsts kontroles revīzijas ziņojums bijis kā punkts uz i, lai Tiesībsarga birojs paziņotu par nepieciešamību reformēt bāriņtiesu darbu, nododot tās valsts pārraudzībā. Gan tiesībsarga iepriekš veiktās pārbaudes un situācijas izpēte bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan nedēļā pirms Lieldienām publiskotais Valsts kontroles ziņojums apliecina, ka pašreizējais bāriņtiesu padotības modelis pašvaldībām nav pierādījis savu efektivitāti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienlaikus skaidri redzama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvā uzraudzība pār bāriņtiesu darbu un Labklājības ministrijas neefektīvā uzraudzība pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem, vienisprātis ir gan tiesībsargs, gan Valsts kontrole.

Latviju nākotnē sagaida nozīmīgas sociālekonomiskas pārmaiņas, kas skars arī pensiju sistēmu.

Nacionālais veselības dienests pieprasa Rigvir zāļu ražotājam Latima atlīdzināt nekvalitatīvo zāļu kompensēšanai izlietoto valsts finansējumu. Tas attiecas uz četrām zāļu sērijām, kuras pārbaudītas laboratorijā Lielbritānijā un par kurām noskaidrots, ka zāļu sastāvā ir mazāks vīrusa daudzums, nekā jābūt saskaņā ar zāļu aprakstu. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai nekvalitatīvas ir vien šīs četras sērijas zāļu vai problēmas skar arī citas sērijas?

Zāļu Rigvir apturēšana liek uzdot virkni jautājumu, uz kuriem jāgaida atbildīgo iestāžu atbildes. Reģistrēts kā pretvēža medikaments, Rigvir ir arī valsts kompensējamo zāļu sarakstā, un to ādas vēža jeb melanomas pacientiem apmaksā valsts; šīs zāles par savu naudu pērk virkne pacientu ar cita veida ļaundabīgiem audzējiem, cerot uz veiksmīgu izārstēšanos.

Nacionālais veselības dienests pārbaudījis deviņas ārstniecības iestādes, kuras sniedz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus, un gatavo ziņojumu par pārbaudēs secināto. Savukārt Aizkraukles slimnīcā, ko dienests pārbaudīja pagājušajā gadā pēc tam, kad par tās mamogrāfijas pakalpojumu tika saņemta sūdzība, veikti uzlabojumi un atbildīgās iestādes šogad atļāvušas veikt krūts veselības pārbaudes sievietēm.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar atbalstīja vairākus priekšlikumus sociālo pabalstu jomā – ieviešot jaunus atbalsta veidus vai palielinot esošos. Neraugoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, gan valdībā, gan Saeimā atbalstu guva Labklājības ministrijas priekšlikums ieviest jaunu atbalsta veidu – bērna adopcijas pabalstu. Juridiskais birojs norādīja, ka bērns, kurš ir adoptēts, kļūst par pilntiesīgu ģimenes locekli ar tādām pašām tiesībām kā ģimenes bioloģiskie bērni, tāpēc ir diskutabls jautājums par īpašu pabalstu tieši adoptētam bērnam.

Lai arī veselības nozarei 2019. gadā ir piešķirts papildu finansējums vismaz 200 miljonu eiro apmērā, prioritāro pasākumu saraksts ir divreiz garāks un makam, lai to apmaksātu, jābūt divreiz biezākam.

Gada laikā Latvijā dažādās medicīnas iestādēs tūkstošiem sieviešu veic mamogrāfiju, no tiem liela daļa ir krūts vēža skrīninga izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai sievietei nav veidojums krūtī, kas var liecināt par ļaundabīgu audzēju.

Valdību veidojošās partijas vienojušās nodrošināt vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, neizmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sadalījumu divos grozos, kā arī viena procentpunkta sociālo likmi veselības apdrošināšanai attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka «ieejas biļete publiski finansētā veselības aprūpē lielākoties būs balstīta uz sociālās apdrošināšanas pamata».

Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.

Aptieku attīstības biedrība rosina grozījumus Farmācijas likumā, lai aptiekās varētu pārdot kosmētikas līdzekļus. Biedrības vadītājs Ronalds Drunka Neatkarīgajai sacīja, ka grozījumu mērķis nav pārplūdināt aptiekas ar dekoratīvo kosmētiku, bet gan sakārtot noteikumu par to, ko aptiekās drīkst vai nedrīkst piedāvāt apmeklētājiem.

Palielināt pensiju piemaksas un tās piešķirt visiem pensionāriem, paaugstināt minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksācijā izmantot lielāku koeficientu – šīs un vēl citas Labklājības ministrijas pieteiktās prioritātes pensiju sistēmas attīstībā prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, turklāt ne tikai no sociālās apdrošināšanas speciālā, bet arī no pamata budžeta. Latvijas Pensionāru federācija arī pieprasa straujāk audzēt pensiju neapliekamo minimumu, jo pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā pat no pensijām, kuras faktiski ir uz nabadzības robežas.

Neraugoties uz uzņēmuma Latima lēmumu par zāļu Rigvir izplatīšanas apturēšanu, Zāļu valsts aģentūra turpina šī medikamenta kvalitātes pārbaudi, kuras rezultāti būs zināmi marta beigās. Pārbaude norit jau septīto mēnesi, un īsi pirms noslēguma secinājumu izziņošanas uzņēmums zāļu izplatīšanu apturējis pats.

Cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem arī izveidojušies nodokļu parādi, lai gan pensiju vai pabalstu izmaksā un administrē vienīgi valsts iestādes. Ja elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) uzrādīto pāris eiro centu parādu pensijai vēl varētu uzskatīt kā matemātisku kļūdu, tad, kā izskaidrot to, ka sirms vīrs ar pirmās grupas invaliditāti, kurš pēc insulta atrodas pansionātā, ir palicis parādā valstij gandrīz 300 eiro?

Valdību veidojošo partiju sadarbības padome ķērusies klāt demogrāfijas tēmas apspriešanai. Vai tas nozīmē, ka, izskatot šā gada budžetu, būs jauni demogrāfijas ultimāti? Visticamāk, jā.

Pateikt jā sportam, deju un mūzikas nodarbībām, dabaszinātņu pulciņiem un citām nodarbībām un atrast spēku pateikt nē smēķēšanai, alkohola un citu atkarību izraisošu vielu lietošanai, – ar šādu saukli Veselības ministrija uzsākusi informatīvo kampaņu.

Visinteresantākais pašreizējā politiskajā diskusijā par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas nākotni ir tas, ka neviens vairs neatceras (jeb izliekas neatceramies), kas un kāpēc radīja divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu iedzīvotājiem, kuri veic veselības iemaksas vai arī ir valsts apdrošināto vidū, savukārt otru – pamata grozu – tiem, kuri nav apdrošināti veselībai.