Inga Paparde / Autori

13.mar 2019
Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas acu ārsti veic acs pārbaudes darbiniekiem un pacientiem, kurās konstatē, ka 12 procentiem no pārbaudītajiem ir paaugstināts acs spiediens, kas var novest pie glaukomas – acu slimības, kā rezultātā cilvēks zaudē redzi. Vienam no pacientiem acs spiediens bijis īpaši augsts – 32 milimetri pēc dzīvsudraba staba, lai gan normālam acs spiedienam vajadzētu būt robežās no 12 līdz 21 milimetram.
12.mar 2019
Lai arī valstu sadarbību orgānu transplantācijas jomā regulē Eiropas direktīvas, tomēr būtisku lomu spēlē valsts spēja iesaistīties transplantācijas sadarbības tīklā.
7.mar 2019
Saeimas deputāti e-veselībai devuši jaunu palamu – strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre Ilze Viņķele šo elektronisko sistēmu nosaukusi par nepareizi ieņemtu bērnu. Ņemot vērā e-veselības sistēmā konstatētas daudzās kļūdas, ministre uz laiku ir apturējusi projekta trešās kārtas uzsākšanu, bet negrasās no tās atteikties pavisam.
6.mar 2019
Lielākās Latvijas slimnīcas būtu jāuzrauga profesionālām padomēm, jo tikai tā būtu iespējams nodrošināt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, – arī tādu lēmumu, kas skar ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un veselības aprūpes nozares finansējumu kopumā.
5.mar 2019
Lai arī šāgada Veselības indeksa dati parāda, ka vīrieši slimo mazāk un par savu veselību izsakās optimistiskāk nekā sievietes, eksperti ir pārliecināti, ka vīrieši retāk vēršas pie ārstiem un nelabprāt atzīst, ka ir saslimuši vai ka viņiem ir veselības problēmas.
4.mar 2019
Veselības aprūpe citās Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvijai izmaksā dārgi. Eiropas Savienības dalībvalstis 2018. gadā Latvijai ir izrakstījušas rēķinus par kopējo summu aptuveni desmit miljonu eiro. Lielākā daļa rēķinu nāk no Vācijas un Lietuvas. Neatkarīgā pēta, par ko maksā Latvija un kuras valstis un cik samaksā Latvijai.
28.feb 2019
Latvijā ir 2568 reto slimību pacienti, taču patiesais reto saslimšanu pacientu skaits valstī varētu būt daudz lielāks.
25.feb 2019
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā izveidotas arī viena mediķa brigādes – pie pacientiem dosies viens mediķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs.
23.feb 2019
Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) piedāvā valdībai atcelt divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu, bet saglabāt ieviesto veselības nodokli viena procenta apmērā.
20.feb 2019
No jaunās labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritāšu saraksta pazudusi deinstitucionalizācija, bet zemo pensiju palielināšana atlikta uz 2020. gadu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, stāstot par labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem, ministre šim gadam iezīmēja tikai trīs – paaugstināt valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algas, palielināt cilvēku ar invaliditāti kopšanas pabalstu un atbalstīt adoptētājus.
19.feb 2019
Gadījumā, ja vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības netiks panākta, Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) Lielbritānijā būs derīga tikai līdz 29. martam, informē Nacionālais veselības dienests. Tāpat no 30. marta Latvijas iedzīvotāji Lielbritānijā vairs nevarēs izmantot īpašās veidlapas jeb S1 un S2 izziņas, kas ļauj atsevišķos gadījumos saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi citā Eiropas valstī.
19.feb 2019
Valsts obligātā veselības apdrošināšana ļaus skaidri ieraudzīt un identificēt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, bet nereti saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi Latvijā. Pašlaik valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība nesadala Latvijas iedzīvotājus grupās pēc tā, kurā valstī viņi strādā un kur maksā darbaspēka nodokļus. Tāpēc ir iespējama situācija, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, nepieciešamības gadījumā atbraucot uz Latviju, piesakoties uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu – analīzēm, izmeklējumiem, ģimenes vai cita ārsta konsultāciju, var saņemt šos pakalpojumus tieši tādā pašā kārtībā, kādā Latvijā dzīvojoši un strādājoši iedzīvotāji.
18.feb 2019
Pulmonālās hipertensijas pacientes Ilgas Skalderes ārstēšanai un dzīvības glābšanai brīdī, kad nebija pieejamas zāles, līdzcilvēki saziedoja vairāk nekā sešus tūkstošus eiro. Pulmonālās hipertensijas biedrība, Ilgas kundze un viņas tuvinieki saka sirsnīgu paldies un ir bezgala priecīgi par necerēto brīnumu, jo cilvēku atsaucība bija liela – zāles varēja sagādāt laikus, un ārstēšanās netika pārtraukta.
18.feb 2019
Jau divkārt izskatīšanai Saeimas plenārsēdē piedāvāti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā ar priekšlikumu palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Abos gadījumos šīs ierosmes nākušas no opozīcijā esošām partijām un abos gadījumos diezgan pārliecinoši noraidītas.
14.feb 2019
«Lai mainītu daudzas nevēlamās situācijas, kurās nonāk mūsu pacienti, ikvienam ir jāsāk ar pamatiem – ar interesi par sevi un savu veselību, un, lai to vairotu, mums jādodas pretī pa taku, uz kuras visbiežāk sastopam jauno – Z paaudzi – interneta paaudzi, un tas ir e-vidē,» atzīst ģimenes ārste Linda Šauriņa.
14.feb 2019
Tā notiktu tikai krīzes situācijā, Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa. Uz to, ka tā notiks tikai ārkārtas situācijā, jācer ikvienam Lielbritānijā strādājošajiem Latvijas tautietim. Bet teorētiski ir iespējams, ka Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma, var pārtraukt maksāt britu valsts pensiju tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši Lielbritānijā un šo pensiju nopelnījuši. Tādā gadījumā Latvijas puse nodrošinās tikai minimālās sociālās garantijas. Piemēram, tādu pabalstu, lai cilvēka ienākumi mēnesī būtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Bail pat minēt, cik tas ir liels…
13.feb 2019
Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.
12.feb 2019
Pēc emocionālas Saeimas sēdes, kurā sprieda par nepieciešamību palielināt atbalsta apmēru ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, Labklājības ministrija pašlaik gatavotajā 2019. gada budžeta projektā iekļāvusi priekšlikumu palielināt kopšanas pabalstu.
11.feb 2019
Rīgas patversme aicina rīdziniekus ziedot tīras, sausas un siltas vīriešu drēbes – jakas, džemperus, bikses, virsdrēbes, šalles, cimdus, zeķes, cepures un citu apģērbu, kā arī ziemas apavus, jo kopš aukstās sezonas sākuma vajadzība pēc vīriešu apģērba ir strauji palielinājusies.
11.feb 2019
Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir sākusi darboties jauna zāļu drošuma pārbaudes jeb verifikācijas sistēma. Ikviens recepšu zāļu iepakojums tupmāk tiks speciāli pārbaudīts gan lieltirgotavās, gan aptiekās. Neatkarīgā pārliecinājās, ka šī pārbaude norit ļoti raiti – uz zāļu iepakojuma noskenējot speciālo kodu.
7.feb 2019
Saskaņā ar Stradiņa slimnīcas plāniem jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību vajadzētu sākt šā gada aprīlī, taču, visticamāk, tas notiks tikai vasarā. Pašlaik vēl nav izvēlēts arī būvniecības uzņēmums, kurš cels A korpusa jauno ēku. Slimnīca februārī plāno iepirkuma ietvaros uzaicināt būvniekus piedāvājuma iesniegšanai – ar konkrētiem priekšlikumiem arī par būves izmaksām. Taču bez starpgadījumiem nav arī būvnieka izvēles process – nākamnedēļ notiks Administratīvā rajona tiesas sēde, jo viens no Stradiņa slimnīcas sarunu procedūrā atraidītajiem būvniekiem iesniedzis prasību tiesā.
6.feb 2019
Solāriju darbību Latvijā regulē valdības izdoti noteikumi, uzliekot par pienākumu solāriju darbiniekiem gan informēt apmeklētājus par riskiem veselībai, gan pārliecināties, vai apmeklētājs ir gana pieaudzis, lai drīkstētu sauļoties bez ārsta izziņas. No šā gada aprīļa solārijus vairs nedrīkstēs apmeklēt nepilngadīgie, pat ne ar ārsta zīmi vai vecāku atļauju. Neatkarīgā eksperimentā secina, ka vecumu jaunam cilvēkam pārbauda tikai vienā solārijā, bet par riskiem «aizmirst» pastāstīt praktiski visos solārijos.