Eksperiments atbalstītā darba meklējumos

© F64 Photo Agency

Sarunās par cilvēku ar invaliditāti iespējām atrast darbu un strādāt man vairākkārt minēts, ka būtiski situāciju uzlabotu tāds sociālais pakalpojums vai pasākums kā atbalstītais darbs jeb palīgs cilvēkam ikdienas darba gaitās. Īpaši svarīgi tas būtu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešams palīdzēt saprast pastāvīga darba būtību, noteikumus, kuri citiem ir pašsaprotami, bet cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem – ne uzreiz. Atbalsta persona arī palīdzētu sazināties un saprasties ar darba devēju un kolēģiem. No uzrunātajiem sociālajā jomā strādājošiem sapratu, ka šāda atbalstītā darba nav vai arī tas netiek plaši piedāvāts.

Saprotams, es sazinājos ar Labklājības ministriju, kur paskaidroja, ka «2017. gadā ir veikti grozījumi noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem» un ieviests jauns atbalsta pasākums - atbalsta persona darbā bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem. «Atbalsta persona palīdz integrēties darbavietā - līdzdalība pārrunās ar darba devēju, atbalsta sniegšana darba vadītāja norādīto darba uzdevumu apguvē un izpildē, komunikācijas un saskarsmes veidošana ar darba devēju, darba vadītāju un kolēģiem, psiholoģiska un motivējoša atbalsta sniegšana, ievērot darba kārtības noteikumus un darba pienākumus,» - šādi to skaidro ministrijā.

Labklājības ministrijā skaidro, ka sākotnēji atbalsts tika paredzēts bezdarbniekiem, kuri iesaistās pasākumos, kas paredz darba līgumu slēgšanu (subsidētā nodarbinātība), taču 2018. gada martā tika ieviestas izmaiņas regulējumā, kas paredz, ka atbalsta personas pakalpojums pieejams jebkuram bezdarbniekam ar garīga rakstura traucējumiem, kas uzsāk darbu. No 2018. gada tika palielināta atlīdzība atbalsta personai no 4,50 līdz 7 eiro par pakalpojuma sniegšanas stundu.

No skaidrojuma izriet, ka atbalsta persona pakalpojumu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem sniedz 12 mēnešus, pakāpeniski samazinot pakalpojuma stundu skaitu. Atbalsta personas izvēlas Nodarbinātības valsts aģentūra, organizējot cenu aptauju. Tomēr viss šis pasākums tiks nodrošināts pēc pieprasījuma, proti, ja bezdarbnieks izteiks vēlmi saņemt atbalsta personas pakalpojumu, tad notiks cenu aptauja un tiks izvēlēts piemērotākais pakalpojuma sniedzējs. Un, kā izrādās, līdz šim atbalsta personas pakalpojums nav pieprasīts.

Tiktāl formālais situācijas skaidrojums, bet tagad sekos interesantākais. Konkrētam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem ir nepieciešama atbalsta persona darbavietā, jo viņai ir grūtības noturēties darbā, sarežģīti veidot kontaktu un komunikāciju ar kolēģiem, vadību. Viņa ļoti pārprot norādījumus par darba pienākumu kvalitatīvu veikšanu. Cilvēks ātri atrod darbu, bet noturēties tajā ilgāk par pāris mēnešiem nespēj. Tomēr ir ļoti motivēta strādāt. Kopā ar šajā jomā kompetentiem ekspertiem veicām eksperimentu, lai noskaidrotu, vai var saņemt pakalpojumu - palīdzību darbā, kā par to stāsta ministrijā. Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā atrast informāciju par atbalsta mehānismiem - asistentu, atbalsta personu - mums neizdevās. Sazvanoties pa norādīto informācijas tālruni, izdevās noskaidrot, ka vispirms aģentūra strādā tikai ar tiem, kas ir stājušies pie viņiem uzskaitē - tas nozīmē, ja persona ar garīga rakstura traucējumiem pati atrod darbu un nav reģistrējusies kā bezdarbniece, tad viņa nekādus atbalsta pakalpojumus saņemt un izmantot nevar, piemēram, kā mūsu situācijā, lai noturētos darbā. Tas, ko piedāvā darbiniece - ja persona reģistrējas kā bezdarbnieks, tad viņa var izmantot kvalifikācijas celšanas iespējas, vakanču piedāvājumu, bet nekādu īpašu vai papildu atbalstu persona ar garīga rakstura traucējumiem nesaņem. Darbiniece norādīja, ka iepriekš ar šādu jautājumu nav saskārusies, taču, pēc dažām minūtēm atzvanot, viņa pastāstīja, ka pašlaik neesot nekāda projekta par tādiem asistentiem vai atbalsta personām. Ieteica rakstīt vēstuli. Atbalsta darba meklējumi cieta sakāvi.

***

Tematiskais pielikums personām ar invaliditāti Atbalsta plecs ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atbalsta plecs publicēto rakstu saturu atbild Neatkarīgā Rīta Avīze.

Neatkarīgā Rīta Avīze gaidīs jūsu ieteikumus, pieredzes stāstus, jautājumus uz e-pastu: atbalstaplecs@nra.lv

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais