Inga Paparde / Autori

Rēzeknes tiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu apsūdzēts Rēzeknes slimnīcas ārsts Georgijs Tihonovs. Tiesā šonedēļ nolasīta apsūdzība, nopratināti cietušie un daļa liecinieku, Neatkarīgajai pastāstīja Rēzeknes tiesas priekšsēdētājas palīdze Vera Brituškina.

Šāgada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas pensiju likumā, kas paredz piemaksu pie pensijas apmēra par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996. gada 31. decembrim, paaugstināšanu. Tomēr, kā Neatkarīgajai atzīst daudzi pensionāri, jūlija pensiju nav saņēmuši palielinātā apmērā, lai gan ir vairāku desmitu gadu darba stāžs līdz 1996. gadam. Neatkarīgā skaidro iemeslus, kāpēc tāda situācija varētu rasties.

Veselības ministrija un Nacionālais Veselības dienests (NVD) informē, ka par valsts budžeta līdzekļiem ir uzsākta pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējuma apmaksa pacientiem ar noteiktām onkoloģiskām diagnozēm trīs ārstniecības iestādēs, kas ir noslēgušas līgumu ar NVD.

Pēc ekspertu aplēsēm, Latvijā vidējs un vidēji augsts sirds un asinsvadu saslimšanas risks ir vismaz 50 000 iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 65 gadiem, savukārt augsts un ļoti augsts risks ir vismaz 20 000 cilvēku. Pagājušajā gadā ar sirds slimībām nomira 15 838 cilvēki. Veselības ministrija cer ar jaunu noteikumu palīdzību uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi un panākt, lai šīs slimības atklātu iespējami agrīni, taču faktiski programmas izdošanās būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tās realizācijā iesaistīties ģimenes ārsti un cik atsaucīgi būs iedzīvotāji, mainot savus ikdienas paradumus sirds veselības labā.

Lai arī solārijiem ir jāizsniedz klientiem apmeklējuma uzskaites kartes, vismaz 40 procenti «mākslīgo sauļotavu» apmeklētāju tādas nav saņēmuši. Veselības inspekcija norāda, ka šīm kartēm jāpalīdz ievērot maksimālo sauļošanās solārijā limitu gadā. Iedzīvotāju aptauja rāda, ka cilvēku zināšanas par solārijiem aug, savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs šogad akcijā Necepies! aicina nepārsauļoties un solārijiem vispār izvairīties.

Bērnu slimnīcā veselības aprūpes pakalpojumu kvotas ir pietiekamas un rindas neveidojas to trūkuma dēļ, Neatkarīgajai norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols. Zemo tarifu dēļ ir problēmas piesaistīt darbiniekus konkrētās specialitātēs, tāpēc ir nepieciešams papildu finansējums, lai valsts noteiktais tarifs pietuvotos speciālistu iespējai nopelnīt, kāda ir, sniedzot maksas pakalpojumus.

Lai arī zināšanas un izpratne par vardarbību Latvijā arvien aug, tomēr joprojām ir izplatīti mīti, piemēram, ka vardarbība ir tikai ģimenes iekšēja lieta, Neatkarīgajai atzīst Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciāliste Liene Kauliņa-Bandere.

Lai arī spekulācijas par un ap demogrāfijas tēmu Latvijā ir ļoti iecienītas un «dzimstības paaugstināšanas kārti» pirms vēlēšanām izvilks ne viens vien politiskais spēks, diemžēl dzimušo skaits mūsu valstī samazinās. To apliecina gan 2017. gada dati, gan arī šā gada pirmie seši mēneši, vēsta Statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latviju daudzi vēlas redzēt kā zemi, kur ģimenes ir ar kuplu bērnu pulciņu, taču patiesība ir skaudra – bērni ir tikai ceturtajā daļā Latvijas mājsaimniecību, bet ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu, ir tikai 1,8 procenti no visām saimēm.

Latvija vēl gadu dzīvos bez dzimumšūnu donoru reģistra, jo saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu un Ministru kabineta noteikumiem šim reģistram jāsāk darbs nākamā gada 1. jūlijā.

Lai arī brilles izrakstījis acu ārsts un tās obligāti jānēsā gan skolā, gan mājās, jo konstatēti redzes traucējumi, valsts briļļu iegādi bērniem neapmaksā.

Bērnu slimnīcas Vecāku padome aicina labklājības ministru Jāni Reiru vēlreiz pārdomāt Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus par slimības apdrošināšanu, lai to pieņemšana nepasliktinātu ilgstoši smagi slimu bērnu ģimeņu finansiālo stāvokli.

Veselības jomas nevalstisko organizāciju iniciatīvas grupa aicina pacientu biedrības iesaistīties sadarbības platformas izveidē, kuras mērķis būs informācijas apmaiņas nodrošināšana par veselības aprūpes politikas jautājumiem, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Reto slimību alianses prezidente un Latvijas Hemofilijas biedrības vadītāja Baiba Ziemele.

Pēdējo nepilnu astoņu gadu laikā par gandrīz desmit procentiem palielinājies pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars Latvijā. Zemākais iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 55 līdz 64 gadiem ir Pierīgā, bet augstākais – Latgalē.

Jaunajā vietnē rindapiearsta.lv salīdzinoši vienkārši ir iespējams noskaidrot, kur ir īsākās rindas pie speciālistiem un uz dažādiem izmeklējumiem.

«Atgūšanās no pēckrīzes lēmumiem veselības aprūpē hemofilijas pacientiem ir bijusi ļoti gausa un brīžiem jau likusies bezcerīga, jo ne tiesa, ne respektablas starptautiskās organizācijas nespēja pārliecināt par straujākiem uzlabojumiem,» Neatkarīgajai saka Latvijas Hemofilijas biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. Taču tagad beidzot ir pieņemts hemofilijas pacientus ļoti iepriecinošs lēmums – kompensējamo zāļu saraksts ir papildināts ar jauniem medikamentiem, kā arī ir atcelts viens no pacientus diskriminējošiem ierobežojumiem.

Ģimenes, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, saredz diskriminējošu attieksmi valdības lēmumā nodrošināt lielāku valsts atbalstu speciālajām audžuģimenēm, bet ne ģimenēm, kurās jau aug šādi bērni. «Vienīgā šo vecāku izvēle bija un ir audzināt bērnu ģimenē, rūpēties un mīlēt viņu un neatdot valsts aprūpē,» uzskata bērnu un jauniešu attīstības centra Oranžais stars valdes locekle Inga Baļe, aicinot šo valdības lēmumu izvērtēt tiesībsargam.

Veselības ministrija sagatavojusi izskatīšanai valdībā dokumentu, kurā noteikts medicīniskās palīdzības minimums jeb pamata grozs. Veselības aprūpes pakalpojumus, kuri iekļauti šajā grozā, saņems visi iedzīvotāji, savukārt pilno grozu – tikai veselībai apdrošināti iedzīvotāji.

Lemjot par veselības aprūpes finansēšanas likumu, Saeimā aktualizējās jautājums – cik no valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem sniedz valsts un pašvaldību slimnīcas un poliklīnikas un cik privātas veselības iestādes. Valdība šonedēļ ir izskatījusi Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu, saskaņā ar kuru privāto medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu pārsvars ir vienā no veselības aprūpes sektoriem, proti, ambulatorajos laboratorijas pakalpojumos. Savukārt stacionāros valsts apmaksātos pakalpojumus simtprocentīgi nodrošina tikai valsts un pašvaldību slimnīcas.

Labklājības ministrija jauno ideju par pensiju piemaksām tiem senioriem, kuriem ir bērni – nodokļu maksātāji, pamato ar vēlmi cīnīties pret ēnu ekonomiku un samazināt pensionāru nabadzību. Taču faktiski tas vairāk atgādina nepārdomātus solījumus pirms vēlēšanām, kas var būtiski ietekmēt sociālās apdrošināšanas budžetu, bet kas neatrisinās sociālo nevienlīdzību senioru vidū. Augstākas pensiju piemaksas solās būt tiem, kuru bērni saņem lielākas algas, savukārt senioriem, kuru bērni strādā mazāk atalgotos amatos, bet ne mazāk svarīgos, piemaksas būs mazākas. Vai tas ir tas, ko vēlas Labklājības ministrija? Diemžēl ministrijas ziņojumā nav analizēti ne šie jautājumi, ne arī norādīts uz riskiem, ko šāds lēmums var radīt (kā to līdz šim parasti darīja).

Labklājības ministrija piedāvā valdībai pieņemt likuma grozījumus, lai vecāks, kura bērns ir smagi saslimis, saņemtu slimības lapu arī ilgāk nekā tikai 21 dienu. Pašlaik slimības pabalstu pat visus nodokļus un sociālās iemaksas nomaksājušiem vecākiem bērna ilgstošas slimības laikā nepiešķir.

Labklājības ministrija, neraugoties uz pašu aprēķiniem par būtiskiem sociālā budžeta izdevumiem, ziņojumā valdībai tomēr iesaka pensionāru izmaksājamajai pensijai piešķirt piemaksu – vienu procentpunktu no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu par pensijām Eiropas Savienības dalībvalstīs 18,2 procenti iedzīvotāju virs 65 gadiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās izstumtības riskam. Kopumā tie ir 17 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju.