Inga Paparde / Autori

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, to paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saprotot, ka valsts neapmaksās ārstēšanos, daļa smagi slimu pacientu nolemj vērsties pie sabiedrības ar lūgumu ziedot zālēm vai operācijai. Tikai šā gada laikā vien ziedot.lv ir saņēmis 77 palīdzības lūgumus, kur kopējā nepieciešamā summa ir virs miljona eiro. Pacientu organizāciju diskusijā – vai ziedojumi zālēm un ārstēšanai Latvijā ir daļa no valsts veselības aprūpes finansēšanas politikas? – visi bija vienisprātis, ka situācija, nostādot pacientus smagas izvēles, faktiski bezizejas situācijā, kad vienīgais atbalsts ir tikai ziedojumi, ir amorāla. Taču gadījumos, kad zāles atsaka kompensēt no valsts budžeta vai kompensē daļēji, nekādu citu alternatīvu nav.

Nacionālais veselības dienests apņēmies panākt vienošanos ar zāļu ražotājiem un iekļaut valsts kompensējamo medikamentu sarakstā arī jaunākas paaudzes zāles otrai daļai melanomas pacientu, kuriem pašlaik šādas zāles netiek apmaksātas, Neatkarīgajai pavēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Veselības indekss atklāj satraucošus datus par iedzīvotāju psihoemocionālo veselību – liela daļa Latvijas iedzīvotāju nevelta pietiekami ilgu laiku miegam, kas ir viens no priekšnoteikumiem labi veselībai.

Onkoloģijas paciente Tatjana Bičika, kura slimo ar melanomu, rosina ikvienu parakstīties par iniciatīvu, lai Latvijā modernas zāles tiktu kompensētas visiem ādas vēža pacientiem, ne tikai tiem, kuriem ir viena veida melanomas saslimšana.

Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, taču liela daļa cilvēku neapzinās savu risku saslimt ar kādu no sirds slimībām. Veicot regulāras pārbaudes un noskaidrojot iedzīvotāju risku saslimt ar šīm slimībām, Veselības ministrija cer panākt situāciju, ka šīs slimības atklāj agrīni un sāk atbilstoši ārstēt. Programma izdosies, ja tās īstenošanā aktīvi iesaistīsies ģimenes ārsti, atsaucīgi būs iedzīvotāji, kā arī būs laikus pieejami programmā teorētiski ieplānotie izmeklējumi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ieplānojis reformu, kuras iznākums pagaidām nav pilnīgi skaidrs un nepārprotams. Sākot no jūlija, dienests sāks samazināt brigāžu skaitu, kuras strādā naktī, vienlaikus palielinot dienas laikā strādājošo ātrās palīdzības brigāžu skaitu. Reformas ietvaros veidos arī dažāda profila un sastāva brigādes atbilstoši izsaukumu specifikai.

Nacionālā veselības dienesta rīkotajā diskusijā informācijas tehnoloģiju eksperti, kuri piesaistīti e-veselības labošanai, atzina, ka, pēc viņu rīcībā esošās informācijas, e-veselības veiktspējas testi pirms sistēmas palaišanas nebija sekmīgi. Taču tas bijis politisks lēmums, ka šai sistēmai jāuzsāk darbs.

Lielākajai daļai ārstu e-veselības ieviešana ir paildzinājusi darbu ar dokumentiem, un šo laiku ārsti atņem sev, strādādami ilgākas darba stundas, vai pacientiem, veltot viņiem mazāk laika. Ar e-veselības darbības traucējumiem saskārusies lielākā daļa ārstu, secināts Latvijas Ārstu biedrības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā.

Slimnīcas vienreiz lietojamos medicīnas instrumentus lieto vairākkārt – sterilizē tos vai nodod uzņēmumiem, kuri veic šo instrumentu sterilizāciju vai kombinē tos ar izlietoto priekšmetu detaļām, veidojot jaunus komplektus. Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes aicina parakstīt iniciatīvu, lai šādu praksi aizliegtu.

Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā veikta mazinvazīva, Latvijā unikāla operācija – uniportāla videotorakoskopiska pneimoektomija, kuras laikā 76 gadus vecai pacientei caur nelielu griezienu izņemta plauša ar diviem ļaundabīgiem audzējiem.

Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas tomēr paredzēs aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti par šādām likuma izmaiņām vienojušies, apzinoties, ka, iespējams, par šādas normas atbilstību Satversmei iedzīvotāji vērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā.

Veselības ministrija atzīst, ka e-veselībā joprojām varētu būt īslaicīgi traucējumi, taču līdz jūlijam atbildīgās iestādes ir apņēmušās veikt visus nepieciešamos labojumus, lai e-veselība strādātu bez aizķeršanās, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības ministrijā. Tāpēc nekādas atkāpes tālākā e-veselības ieviešanā nav plānotas – jau no septembra sāksies elektroniskais nosūtījums pie speciālista vai uz izmeklējumu.

Pensiju speciālajā budžetā pagājušajā gadā ieskaitīti 8,4 miljoni eiro kā mirušo otrā pensiju līmeņa dalībnieku pensijas kapitāls. Pērn nomiruši 5152 cilvēki, kuri bija dalībnieki otrajā pensiju līmenī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Lai ko arī runātu nelabvēļi, vēža pacientu dzīvildze palielinās, pateicoties arvien pieejamākām modernām un inovatīvām zāļu terapijām, norāda ķīmijterapeite, Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte.

Tabaka un tabakas izstrādājumi turpmāk veikalos nebūs redzami pircējiem, tos varēs iegadāties tikai pēc saraksta lapas ar nosaukumu un cenu, šādu lēmumu vakar Saeimā apstiprināja Sociālo un darba lietu komisija. Saeimai par šādām izmaiņām otrajā lasījumā būs jālemj nākamo ceturtdien, taču Sociālo un darba lietu komisijā lēmums tika pieņemts vienbalsīgi.

Lai atbalstītu krūts vēža pacientes un atgādinātu ikvienai sievietei Latvijā, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību, Rīgā svētdien noritēja tradicionālā Krūšu veselības diena. Tā pulcēja arī vairākus simtus iedzīvotāju uz solidaritātes gājienu Ejam kopā, lai dzīvotu!

Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Veselības ministriju palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām – astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) – un noteikt to 100 procentu apmērā no zāļu cenas.

Liela daļa Latvijas sabiedrības nezinātu, kā rīkoties situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ. «Vismazāk par cukura diabētu informēta tieši tā vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa diabētu – tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem,» norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Teorētiski no šā gada ārstiem, īpaši tiem, kuri strādā stacionāros, vajadzēja būtiski pieaugt darba algai, taču Latvijas Ārstu biedrības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā secināts, ka trešajai daļai ārstu kopš šā gada sākuma atalgojums nav mainījies, bet septiņiem procentiem – ir pat samazinājies. Tiesa, pusei ārstu atalgojums ir pieaudzis vidēji par pieciem līdz desmit procentiem.

Lai arī mātes mirstība pēdējos divos gados ir būtiski samazinājusies salīdzinājumā ar traģisko 2015. gadu, kad Latvijā dažādu apstākļu dēļ nomira 12 sievietes grūtniecības laikā vai uzreiz pēc dzemdībām, paļauties uz «sausiem» skaitļiem nedrīkst, ir jāturpina pasākumi, lai mātes un bērna veselību uzlabotu.

Ģimenes ārsti pagājušajā gadā 5030 pacientiem agrīni – pirmajā vai otrajā stadijā – atklājuši ļaundabīgu audzēju, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Savlaicīgi atklājot vēža saslimšanu, pacientam tiek dota iespēja ātrāk uzsākt ārstēšanu un panākt labākus izveseļošanās rezultātus.