Inga Paparde / Autori

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus ir senioriem, kuri dzīvo vieni paši, vecākam, kurš viens pats audzina bērnus, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Samaksājot obligātos maksājumus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, sakariem, šīm ģimenēm faktiski nepaliek pāri līdzekļu, lai samaksātu par zobārstu, aizietu uz teātri vai iekrātu nebaltām dienām. Šādu bēdīgu ainu uzbur Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par Latvijas mājsaimniecību nodrošinājumu jeb, precīzāk, materiālo nenodrošinātību. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus, gada laikā ir pieaudzis, kas, iespējams, parāda, ka ekonomiskā izaugsme nerealizējas visos reģionos, novados un visās ģimenēs.

Pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās privāto pensiju plānu dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Trūcīgā ienākumu līmenis noteikts kā konstants lielums, proti, 128,03 eiro, krīzes laikā un kopš 2009. gada nav mainīts, apstiprina Labklājības ministrijā.

Beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams lekcijās uzzināt visaptverošu informāciju par e-veselību, jo Nacionālais veselības dienests aicina interesentus apmeklēt lekcijas par šīs elektroniskās sistēmas lietošanu un tajā pieejamajiem veselības jomas e-pakalpojumiem. Turklāt dienests norāda, ka lekcijas būs bezmaksas.

Lai gan Saeimas deputāti noraidīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu grozīt pensiju likumu, ļaujot pensionāriem saņemt 50 procentu no mirušā laulātā pensijas kapitāla, tas nenozīmē, ka politiķi noraidījuši atraitņu pensiju ideju. Jau nākamnedēļ Saeimā pulcēsies darba grupa, lai spriestu par izmaiņām pensiju likumā, arī par precīzu atraiņu pensiju variantu.

Bērnu slimnīcā veiktas piecas augstākās sarežģītības pakāpes atvērtas sirds operācijas, lietojot mākslīgo asinsriti. Operācijas veica starptautiska mediķu komanda, un četri bērni pēc operācijām jau devušies mājup.

Datubāzei, kurā tiks apkopota informācija par visiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem, jāsāk darbs 2019. gada 1. janvārī. Datubāzē tiks nodrošināta informācija par personām, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Krimināllietas par naudas pieprasīšanu un pieņemšanu no pacientiem, lai apietu rindas uz valsts apmaksātajiem radioloģijas izmeklējumiem Rīgas Austrumu slimnīcā, izskatīšanai paredz ilgu tiesas procesu. Lietā ir septiņi apsūdzētie, visi Rīgas Austrumu slimnīcas darbinieki, un izmeklētāju konstatētās nelikumības saistītas ar laiku no 2013. līdz 2015. gadam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Labklājības ministrijas ekspertiem sākusi darbu pie pensiju likuma grozījumiem. Viens no priekšlikumiem ir ieviest tā sauktās atraitņu pensijas. Jautājums sarežģīts un diskutabls, taču, kā Neatkarīgajai atzina Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs, kurš iesniedzis konkrētu priekšlikumu par atraitņu pensijām, 26 valstis Eiropā ir ieviesušas šāda veida vecumdienu atbalstu saviem cilvēkiem, kāpēc Latvija nevarētu?

Saeimas Cilvēktiesību komisija vienbalsīgi nolēmusi mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu un noteikt, ka viesģimenes ārzemēs nevarēs uzņemt bērnus, kuri jaunāki par 12 gadiem. Šī tēma jau pagājušajā gadā nonāca jautājumu krustugunīs – vai bērni no bērnunamiem un audžuģimenēm ir iesaistāmi viesģimeņu programmā.

Izrādās, ka mūsu valstī tāds jēdziens kā ģimene nepastāv, šādi jauno atbalsta veidu ģimenēm ar bērniem jeb ģimeņu piemaksu un ar to piešķiršanu radīto jūkli vērtē trīs bērnu māmiņa Linda.

Lielākā daļa Latvijas senioru saņem pensiju 200 – 300 eiro robežās. Šādu vecumdienu nodrošinājumu no valsts saņem gandrīz puse Latvijas pensionāru. Palielinoties pensiju neapliekamajam minimumam, daļa šo senioru no šā gada saņem nedaudz lielākas pensijas, tomēr lielai daļai pensionāru, kuri saņem pensijas līdz 250 eiro mēnesī, pensijas apmērs nodokļu reformas rezultātā nav mainījies.

Katrs otrais ģimenes ārsts spiests strādāt ilgāk, kopš ir ieviesta e-veselība, ģimenes ārstu kopsapulcē sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Ģimenes ārstu darba laiks palielinājies, jo e-veselības darbības traucējumu dēļ ārstiem nākas strādāt vakaros un brīvdienās, lai izrakstītu e-receptes un e-darbanespējas lapas.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju – vismaz 366 000 – strādā nestandarta darba laiku. Ne astoņas stundas piecas dienas nedēļā, bet agri no rīta, vēlu vakaros, naktīs vai brīvdienās. 27 procentiem šo strādājošo ir bērni pirmsskolas vecumā. Ko darīt ar bērniem, kad pašam jāiet uz darbu, bet bērni ir pārāk mazi, lai viņus atstātu vienus pašus?

E-veselības sistēmā ikviens iedzīvotājs var norādīt kontaktpersonu, ar kuru ārstniecības personas var sazināties neatliekamā gadījumā. Līdz šim visbiežāk iedzīvotāji norādījuši savu dzīvesbiedru.

Igaunijā pašlaik pacientiem kompensējamo zāļu sistēmā ir pieejami 66 dažādi jaunākās paaudzes medikamenti, Lietuvā – 62, bet Latvijā – 31. Turklāt Igaunija pusgada laikā ir spējusi iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā astoņus medikamentus, kamēr Latvija – tikai vienu.

Lemjot par pensiju piemaksu palielināšanu senioriem, kuri lielāko darba mūžu nostrādājuši līdz 1996. gadam, aizmirsts par vienu pensionāru grupu, kuriem pensijas piemaksas būtu taisnīgi palielināt, bet tas pašreizējā pensiju likuma redakcijā nav paredzēts. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti plāno grozīt likumu un apmēram desmit tūkstošiem pensionāru ļaut saņemt par 50 eirocentiem lielākas piemaksas pie pensijas.

Veselība un sociālās aprūpes sistēma, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, ir divas galvenās problēmas valstī, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums. Taču gandrīz tikpat būtiski jautājumi ir arī cenu pieaugums un inflācija, kā arī nodokļu sistēma.

Mediķu atalgojuma publiskošana nebūtu samērīga, proti, sabiedrībai tas nesniegtu lielāku labumu, nekā algu atklāšana varētu nodarīt kaitējumu ārstniecības personu privātumam, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnika kopā ar tās rezidentiem un Rīgas Stradiņa universitātes studentiem Pasaules dzirdes dienā iedzīvotājiem atgādina par dzirdes traucējumu profilaksi, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem un viņu ikdienas paradumiem klausīties austiņās skaļu mūziku.

Tieslietu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa par orgānu transplantācijas jautājumiem plāno noteikt ārstniecības iestādes pienākumu noskaidrot tuvāko piederīgo informāciju par mirušā gribu ziedot orgānus transplantācijai pēc nāves vai ne. Šīm izmaiņām likumos tikai daļēji piekrīt Veselības ministrija (VM) un nepiekrīt ārsti – transplantologi, jo šāda mehānisma ieviešana dzīvē var pat apturēt transplantācijas operācijas.

Bērnu slimnīcas ārstu reanimatologu komanda aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju apdomāt un ar savu ģimeni pārrunāt, kāds ir jūsu viedoklis, vai jūs piekristu nāves gadījumā ziedot orgānus, kā arī iztēloties, kā tas ir būt situācijā, kad pašam ļoti nepieciešama kāda orgāna transplantācija. «Svarīgi, lai mums katram būtu pārdomāts viedoklis un darīt to zināmu savam tuvākajam,» saka Bērnu slimnīcas virsārsts, anesteziologs – reanimatologs Vilnis Grīnbergs.