Inga Paparde / Autori

Sociālās aprūpes centra Lubāna mazās filiāles Rupsalā iemītnieki – cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem – pārvietoti uz citiem pansionātiem, paskaidrojot, ka tas būs tikai uz laiku, taču patiesībā pansionātu plānots slēgt. Taču piemānīti ne tikai aprūpes centra iemītnieki, ar kuriem var salīdzinoši viegli manipulēt, bet arī darbinieki, kuriem ļauts domāt, ka darbā pansionāta filiālē atgriezīsies.

Latvijā ir reģistrēti 1932 unikālie reto slimību pacienti, taču, ņemot vērā pasaules statistiku, Latvijā būtu jābūt vismaz 130 000 reto slimību pacientu, aplēsuši Bērnu slimnīcas speciālisti. Tieši Bērnu slimnīcā atvērts Latvijā pirmais Reto slimību koordinācijas centrs, kas rūpēsies, lai pacienti saņemtu valsts apmaksātus ģenētiskos izmeklējumus, konsīliju ārstēšanas nozīmēšanai un koordinētu pacientu novērošanu.

Lai visi pierastu pie nākamā virtuālās vides risinājuma veselības jomā – e-nosūtījuma, Veselības ministrija plāno tā ieviešanu izvērst visa šā gada laikā. Līdz ar to e-nosūtījums nebūs obligāts no marta, kā arī ne no septembra, bet tikai no nākamā gada 1. janvāra.

Neraugoties uz nenotikušo Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdi par kardioloģiju, pacientu organizācijas, mediķi un zāļu ražotāji sagatavojuši kopīgu aicinājumu Saeimai un valdībai piešķirt lielāku finansējumu kardioloģijai, un tieši – kompensējamo zāļu apmaksai sirds slimību pacientiem. Latvijas valsts apmaksāto jaunākas paaudzes medikamentu saraksts sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai ir būtiski īsāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Smagas plaušu slimības pacientei Laimai Liepiņai vienīgā cerība ir cilvēku ziedojumi plaušu transplantācijas operācijai Tartu universitātes klīnikā. Šai operācijai saziedoti 53 960 eiro. Pretendēt uz valsts apmaksātu operāciju Laima nevar, jo, neraugoties uz solījumiem jau šogad sākt apmaksāt plaušu transplantāciju, tā nav iekļauta valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu sarakstā, un, visticamāk, priekšā vēl stāv birokrātiskas procedūras.

Rīgas Austrumu slimnīcas Apdegumu centrā šogad palīdzība sniegta jau 18 pacientiem ar apsaldējumiem, 14 no šiem pacientiem ārsti bija spiesti apsaldētās ķermeņa daļas amputēt. Lielākajai daļai ir amputētas pēdas vai kāju pirksti, dažiem – roku pirksti. Gandrīz visi šogad Apdegumu centrā ārstētie sala upuri pēc medicīniskās palīdzības bija vērsušies novēloti, norāda Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.

Laimai Liepiņai no Madonas pirms aptuveni gada tika diagnosticēta reta plaušu slimība. Pašlaik viņa kritiskā stāvoklī atrodas Tartu universitātes slimnīcā. Ārstu lēmums ir skaudrs – Laimai nepieciešama plaušu transplantācija, taču nauda steidzamās operācijas veikšanai jāsameklē pašam pacientam.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs aicina visus interesentus uz Senioru dienas īpašo piedāvājumu par tēmu Latvijas valsts karoga hronika – laiks, leģendas, fakti, cilvēki, spēks.

Augsts asinsspiediens ir viens no lielākajiem sirds un asinsvadu slimību draudiem un nāves cēloņiem – ik gadu pasaulē paaugstināta asinsspiediena dēļ mirst 9,4 miljoni cilvēku. Latvijas epidemioloģiskā pētījuma dati liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 52,8 procentiem vīriešu un 41,8 procentiem sieviešu.

Rīgas Austrumu slimnīca un Svētās ģimenes māja aicina pieteikties brīvprātīgos, kuri jūt sevī aicinājumu palīdzēt vēža slimniekiem vieglāk pārdzīvot gan emocionāli, gan fiziski grūto ārstēšanās periodu.

Pateicoties piešķirtajam finansējumam veselības aprūpē, šogad papildus plānoti vairāk nekā 400 000 ambulatoru konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu. Daļai pakalpojumu kopš reformas uzsākšanas rindas saruks pat par 40 procentiem, aprēķinājis Nacionālais veselības dienests.

Sirsnīga sabiedrība vai dziļas problēmas veselības aprūpē? Šādu jautājumu uzdod labdarības organizācijas ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Ziedot.lv apkopojis pagājušā gadā onkoloģisko pacientu izteiktos lūgumus zāļu apmaksai.

Problēma ar greznās Rundāles pils jumtu ir bijusi vairāku gadu garumā, taču pašlaik aktualizēto jumta katastrofālo situāciju nevar saukt par ārkārtēju, saka Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Tomēr, visticamāk, valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa jumta sakārtošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi, kas pašlaik budžetā nav ieplānoti.

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā šonedēļ norit vērienīgs starptautiska līmeņa kuņģa vēža profilakses pētniecības forums. Kuņģa vēzis ir viens no pieciem izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem, katru gadu pasaulē diagnosticē miljonu jaunu saslimšanas gadījumu.

Veselības ministrija uz gadu plāno atlikt nākamo soli e-veselībā. No šā gada marta ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem vajadzētu sākt elektroniski rakstīt arī nosūtījumus uz konsultācijām un izmeklējumiem, taču nu tas vismaz šajā gadā nenotiks.

Neviens ar masalām saslimušais bērns nav bijis vakcinēts – divu bērnu gadījumā bijusi vecāku nostāja – bērnus nevakcinēt ne pret vienu infekcijas slimību, bet vismazākajam pacientam – tikai četrus mēnešus vecai meitenītei – vēl nebija pienācis laiks vakcinēšanai.

Veselības inspekcija veiks auditu visās bērnu psihoneiroloģiskajās slimnīcās, un pirmā būs Bērnu klīniskās universitātes slimnīca. Slimnīcās, kurās ārstējas pacienti ar psihiskām saslimšanām, pārbaudīs arī Tiesībsargs.

Latvijas bērnunamiem visvairāk nepieciešami attīstību veicinošas rotaļlietas vai mācību līdzekļi, kā arī sporta preces vasarai un ziemai, secināts labdarības kampaņas Taureņa efekts veiktajā bērnunamu aptaujā. Lai arī bērnunamus un patversmes finansē no valsts un pašvaldību budžetiem, aptauja liecina, ka bērnunamiem trūkst pat bērnu apģērba un apavu.

Februārī Latvijas ārstniecības iestādēs mediķi saņēmuši pirmo algu pēc atalgojuma palielināšanas. Ārsti, māsas, sanitāri saņem par 30 līdz 50 procentiem lielākas algas. No veselības nozarei papildus 2018. gadā piešķirtajiem 200 miljoniem eiro lauvas tiesa novirzīta tieši mediķu algu palielināšanai. Tomēr – lai arī algu pielikums skaitļos un procentos izskatās iepriecinoši – atalgojums daudziem veselības nozares speciālistiem, piemēram, māsām, ne tuvu nesasniedz valstī vidējo.

Iedzīvotāju atsaucība profilaktiskajām vēža pārbaudēm ir palielinājusies, īpaši pieaugusi sieviešu interese veikt dzemdes kakla vēža skrīningu – ja 2016. gadā tikai ceturtā daļa no uzaicinātajām sievietēm veica pārbaudes, tad pērn šo sieviešu īpatsvars sasniedza jau 39 procentus, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

No šā gada janvāra zaļā koridora sistēma, kas pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību ļauj ātri tikt uz izmeklējumiem un gadījumā, ja aizdomas par ļaundabīgu audzēju apstiprinājušās, iespējami ātri uzsākt ārstēšanu, attiecas uz pilnīgi visu lokalizāciju audzējiem. Turklāt no šā gada ir paplašināts ārstu loks, kuri var nosūtīt pacientu prioritārai vēža diagnostikai. Vai šīs izmaiņas uzlabos situāciju, to parādīs šis gads, jo, kā atzīst Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste asociētā profesore Iveta Kudaba, «diemžēl joprojām ir daudz pacientu, kuri līdz zaļajam koridoram nonāk jau ar ielaistu onkoloģisku slimību».

Tikai ar vēlmi būt par brīvprātīgo nepietiek – cilvēkam, kas vēlas palīdzēt bērniem sociālās aprūpes centros, jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī jāiziet medicīniskā pārbaude. Brīvprātīgais nedrīkst būt sodīts par noteiktiem noziegumiem. Cilvēkam arī jāaizpilda pietiekami detalizēta un apjomīga anketa, kā arī uz Labklājības ministriju jānogādā rakstisks pieteikums, tādēļ Neatkarīgās lasītāji jautā: vai prasības nav pārāk birokrātiskas un neapspiež cilvēku vēlēšanos kļūt par brīvprātīgajiem?