Valdība šodien plānojusi izskatīt Veselības ministrijas sagatavoto plānu HIV infekcijas, B un C hepatīta izplatības ierobežošanai. Taču plāna izdošanās faktiski ir pilnībā atkarīga no valdības izpratnes un ieinteresētības šo jautājumu risināšanā, jo plāna realizēšanai nepieciešami papildu ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, nākamgad tie ir 17 miljoni eiro.
Otrā pensiju līmeņa ieguldījuma plāniem pievienojies jauns plāns Index Direct, kas piedāvā citādāku ieguldījumu stratēģiju un arī iespēju kļūt par pensiju pārvaldnieka akcionāriem. Aptaujājot jauniešus vecumā no 22 līdz 35 gadiem, noskaidrots, ka 58 procenti aptaujāto mainītu otrā pensiju līmeņa pārvaldnieku, ja būtu iespēja kļūt par tā akcionāru.
Mediķu arodbiedrība uzstāj, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikti ir jāparedz finansējuma pieaugums veselības aprūpei, skaidri nosakot papildus piešķiramo naudu katru gadu un finansējuma īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta. Nespējot skaidri šos jautājumus nodefinēt vienā likumā, sociālie partneri ar valdību apspriedīs iespēju rakstīt divus dažādus likumus.
Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā katru gadu ārstējas 800 bērnu, no kuriem lielai daļai veselības problēmas ir akūtas un prasa mediķu nekavējošu rīcību. Taču daudzi bērni kritiskā situācijā, pirms nokļūst Bērnu slimnīcā, kur mediķi ir specializējušies tieši bērnu glābšanai, ir citu speciālistu uzmanības lokā. Lai palīdzētu kritiskās situācijās, Bērnu slimnīca sagatavojusi ceļvedi – palīgu ikvienam mediķim, kurš sniedz neatliekamo palīdzību bērniem.
Administratīvajai rajona tiesai vēlreiz būs jāizskata bijušās Veselības inspekcijas vadītājas Aijas Mežsargas prasība, kurā viņa aicina izvērtēt pārcelšanas uz citu valsts iestādi lietderību un likumību.
Valdībai jāpieņem lēmums, vai ļaut ārstniecības iestādēm paturēt savā rīcībā nopelnīto. Tā kā slimnīcām kopš krīzes gadiem trūkst līdzekļu, Veselības ministrija rosina ļaut tām peļņu – kaut dažus simtus eiro – izmantot savām vajadzībām. Tomēr, izpētot slimnīcu vajadzības, nākas secināt, ka dažas no tām ir neatliekamas.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pauž satraukumu par veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta bremzēšanu. Tāpat joprojām nav kliedētas arodbiedrības bažas par adekvātu finansējumu veselības nozarei un mediķu algu palielinājumam.
Daugavpils vecākiem, kuri vardarbīgi un cietsirdīgi izturējās pret saviem bērniem, jau pēc krimināllietas ierosināšanas piedzimis vēl viens mazulis. Visi bērni vecākiem ir atņemti – septiņi pašlaik dzīvo bērnunamā, bet mazākais – audžuģimenē.
Policija pēc apkārtējo iedzīvotāju saņemtās informācijas uz ielas vienus pašus atrod divus mazus zēnus, kuri ilgstoši savās mājās bija atstāti bez pieaugušo uzraudzības un tāpēc izrāpušies pa logu.
Valdības mājā pirmdien sākās diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas likumu, ko izstrādā Veselības ministrija un kam jāapraksta jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis. Pretēji mediķu arodbiedrības bažām Veselības ministrija sola, ka likumā būs iekļauts pants, kas garantēs noteiktu nozares finansējuma pieaugumu katru gadu. Taču jāņem vērā, ka likumprojektu pamatīgi vētīs sociālie partneri un tam būs jāiziet caur Saeimas politiķu rokām, kur iepriekšējais likums tā arī palika.
Jauniešu bezdarbs rekordaugstus rādītājus sasniedza krīzes gados, kad katrs ceturtais bezdarbnieks bija jaunietis. Uzmanību šim faktam pievērsa Eiropas Komisija, iekļaujot Latviju «kritisko valstu» sarakstā, kurām steidzami jāveic pasākumi, lai mazinātu jauniešu bezdarbnieku skaitu. Tas ļāva Latvijai saņemt Eiropas Savienības finansējumu un uzsākt vairākas programmas tieši jauniešiem.
Veselības ministre Anda Čakša nesen publiski atzina, ka Veselības ministrijai neesot datu, cik ģimenes ārstu piedalījušies protesta akcijā, taču tas netraucē Nacionālajam veselības dienestam neizmaksāt kapitācijas naudu lielai daļai ārstu par dienām, kad viņi streikojuši.
Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis valstī kopumā samazinājies līdz rekordzemai atzīmei, Latgales reģionā tas joprojām ir pietiekami augsts. Salīdzinot datus pēc bezdarbam pakļauto iedzīvotāju grupām, visvairāk bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem.
Dienu pirms Slimību profilakses un kontroles centra kampaņas Bērnam droši Rīgas pašvaldības policija kārtējo reizi izglābusi mazus bērnus no ģimenes, kurā vecāki lieto alkoholu, nespēj parūpēties par bērniem un pat dzēruma dēļ nodara mazajiem traumas. Galvenais traumu iemesls bērniem ir nedroša vide mājās un nepietiekama bērnu uzraudzība, secinājuši speciālisti. Diemžēl šovasar praktiski nav dienas, kad policija vai ātrā palīdzība nesteigtos palīgā kādam bez vecāku aprūpes palikušam bērnam.
Latvijas pensiju neapliekamais minimums ir ļoti mazs salīdzinājumā ar citās valstīs noteikto pensijas apmēru, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, – tikai 235 eiro mēnesī. Eiropas Latviešu apvienība rosina Finanšu ministriju reemigrantu pensijām, kuras nopelnītas kādā no Eiropas valstīm, piemērot attiecīgās valsts, nevis Latvijas pensiju neapliekamo minimumu. Prasībai ir loģisks pamatojums.
Ja ģimenes ārsti nesaņems atbildes no valdības un Veselības ministrijas uz jautājumiem, kurus izvirzīja, sākot streiku jūlijā, līdz septembra beigām, mediķu streiks varētu turpināties pilnā apjomā jau rudenī. Ja tā notiks, pacienti ģimenes ārstu streika sekas izjutīs skarbāk nekā vasarā, jo rudenī saasinās veselības problēmas gan hroniskiem pacientiem, gan sākas sezonālais vīrusu un saaukstēšanās laiks.
Uz jaunām telpām Stradiņa slimnīcas jaunajā A korpusā pārcēlusies nefroloģijas jeb nieru slimību nodaļa. Līdz šim 23. korpuss, kurā atradās šī nodaļa, atradās 1910. gadā celtā ēkā, kur apstākļi bez kapitālas telpu rekonstrukcijas vairs nebija piemēroti pacientu ārstēšanai.
Mediķu arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība aicina Veselības ministriju steidzami sasaukt sēdi, lai pārrunātu jautājumus par mediķu atalgojuma palielināšanu no nākamā gada. Arodbiedrībai un slimnīcu pārstāvjiem ir bažas, ka likumā par veselības nozares finansēšanu pretēji solītajam netiks iekļautas garantijas par ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu tuvākajos piecos gados.
Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra Biķernieki Oftalmoloģijas klīnikā pirmo reizi veiktas acu operācijas bērniem – septiņus mēnešus vecam zēnam un trīspadsmit gadus vecai meitenei ar glaukomu. Neveicot operāciju, šī slimība pakāpeniski izraisītu neatgriezenisku redzes zudumu.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar 12 gadus vecu zēnu, kuru fiziski un emocionāli iespaidojis patēvs. Iespējams, pret zēnu vērsta arī seksuālā vardarbība, tas tiks noskaidrots izmeklēšanas gaitā. Aizdomas par vardarbību pret zēnu radušās ārstei, pie kuras uz konsultāciju bērns bija atnācis kopā ar māti.
Latvijas slimnīcās jau pašlaik trūkst 1500 medicīnas māsu, bet pēc vairākiem gadiem māsu deficīts būs uz pusi lielāks. Veselības ministrija ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu ir ieplānojusi atalgojuma kāpumu mediķiem, tostarp māsām, taču skaidras atbildes no politiķiem, ka šī mērķa īstenošanai pietiks finansējuma, nav. Visi cer uz naudu no sociālā budžeta, taču viens procents sociālo iemaksu sedz tikai divas trešdaļas no algu palielinājumam nepieciešamā.